Нo Название Описание
N/A

Vienu kilometru garā lokveida taka, kas ved pa lielāku nacionālā parka meža masīvu, uzskatāmi attēlo Žemaitijas augstienes un tuvākās apkārtnes reljefa veidošanās vēsturi. No takas augstākā punkta – Mikitai kalna, kas ir sens pagānu upurkalns, paveras (ainaviska stiga) tālākas apkārtnes skats. Kā takas interesantākie apskates objekti ir jāmin teikām apvītais akmens ar Velna pēdu un ar akmeņiem izliktas akas paliekas.

N/A
Otrs Latvijas un Baltijas resnākais koks. Koka stumbrā liels un vaļējs dobums. Kā jau šāda izmēra koki, tas cietis no zibens. Ainavisks un apjozts ar koka sētiņu.
N/A

Krodziņš "Raganas ķēķis" atrodas Murjāņu – Valkas autoceļa (A3) malā un ir viegli atpazīstams pēc ēkas un dažādiem pasaku tēliem, kas izvietoti kroga pagalmā.

Latviešu virtuve: Zupas (aukstā biešu, pupiņu, skābu kāpostu, skābeņu), cepts cūkas stilbs, asinsdesas, cūkgaļas ribiņas, ogu ķīselis ar grauzdētām auzu pārslām, rupjmaizes kārtojums.

Īpašais ēdiens: „Raganas ķēķa ugunīgā zupa”.

N/A

Viesu nams "Kalnarušķi" atrodas Vidzemes šosejas (A2) malā starp Api un Jaunlaiceni. Ļoti ainaviska vieta, kuras baudīšanai saimnieki uzbūvējuši skatu torni.

Latviešu virtuve: Buljons ar profitroļiem, skābu kāpostu sautējums ar grūbām un šķiņķi, pildītas šniceles ar meža sēnēm, marinētas putnu aknas tomātu mērcē, kakla karbonādes tīteņi, rabarberu krēms ar ogu mērci.

N/A

Vecpiebalgas pagasta „Lejas Kaikašos”, rakstnieka Antona Austriņa (1884–1934) dzimtajās mājās, kopš 1990. gada durvis ver piemiņas muzejs. Šeit var iedziļināties viņa dzīvē un literārajā mantojumā, kā arī sajust laikmeta garu, kas veidojis viņa personību.

Muzejā skatāma arī Antona Austriņa meitas, kultūras darbinieces un trimdas rakstnieces Mudītes Austriņas (1924 –1991) bagātīgā saules atveidu kolekcija, kas tapusi, viņai dzīvojot dažādās zemēs un satopoties ar atšķirīgām tautu tradīcijām. Kolekcija ir unikāls dzīvesstāsta un garīgā mantojuma atspulgs, kas ļauj ieraudzīt sauli kā universālu simbolu cilvēces pasaules izjūtā.

Kaikašu ciems, kur muzejs iekārtojies, glabā vēl senatnīgo piebaldzēnu ikdienas stāstus. Daļēji saglabājusies sešu zemnieku sētu apbūve, ceļu un taciņu raksti atgādina par vietējās kopienas vēsturisko dzīves ritmu – zemnieku darbu, zvejnieku ikdienu, amatnieku prasmi un tirgotāju gaitām.

Īpašu noskaņu rada Saulgriežu istaba, kur fotogrāfijās atklājas gada īsāko nakšu maģija. Fotogrāfa A. Šulca iemūžinātie mirkļi ļauj sajust saulgriežu burvību un tradīciju nepārtrauktību, kas vieno paaudzes.

Muzejs piemērots nelielām apmeklētāju grupām un piedāvā tematiskas programmas līdz 20 cilvēkiem. Viesi aicināti izmēģināt:

Vecvārdu spēle – izmēģini, cik labi proti atminēt Piebalgas apvidvārdus un senāk
lietotos vārdus.
Radošā darbnīca “Saulītes” – veido darbus ar saules motīviem, iedvesmojoties no tautas zīmēm un Mudītes Austriņas kolekcijas.
Foto orientēšanās – aizraujoša meklēšanas spēle muzejā, izmantojot attēlus kā norādes (īpaši piemērota bērniem).
Pārgājiena spēle pa Vecpiebalgu – 4 km piedzīvojums ar telefonu rokā! Dodies izzinošā pastaigā pa Vecpiebalgas centru un iepazīsti Vecpiebalgas kultūrtelpu.

Apmeklējums “Kaikašos” ir ceļojums, kas apvieno zināšanas ar sajūtām. Tā ir vieta, kur atgūt mieru, ieklausīties dabas balsī, atcerēties savas saknes un uzlādēties ar Piebalgas gaisotni.

Darba laiks: otrdiena - svētdiena
Plkst.: 10.00–17.00
Ieejas maksa: 2,50 € (maksāšana tikai skaidrā naudā)
Atlaides: senioriem, skolēniem un ģimenēm ar bērniem.

„Mūsmāja nav tikai pajumte, patvērums pret lietu un vēju, viņā uzglabājies arī kāds
kripats no pašas tautas dvēseles.”
(A. Austriņš)

N/A

Pilnveidojot sentēvu radītās receptes (vienu no vecākajiem maizes pagatavošanas veidiem, kas nācis no 12. gadsimta) un sekojot līdzi mūsdienu “garšu pieprasījumam”, ceptuves saimnieks Jānis Kurpnieks pēc paša radītajām receptēm maizi ir papildinājis arī ar īstiem ķiplokiem, sēklām, dzērveņu sukādēm, žāvētiem augļiem utt..

“Tērvetes maize” piedāvājumā ietilpst vairāk nekā 12 maizes veidi, tajā skaitā augļu un ogu maize, kas kļūst par veselīgu desertu un, ko var ēst smalkmaizīšu vietā. Savukārt, tik pieprasītā tīrgraudu maize, kurā nav ne grama miltu -šī veselīgā uzkoda guvusi īpašu atzinību vegānu un veģetāriešu vidū. Ceptuves lielākais lepnums ir rudzu pilngraudu rupjmaize un saldskābmaize, kuru sastāvā nav kviešu miltu, kas mūsdienās ir liels retums. Rudzu maizes mīklu plaucē, kā rezultātā veidojas dabīgie cukuri, E un B vitamīns. Mīklu raudzē ozolkoka abrās ar pašu gatavotu ieraugu no abrkaša (iepriekšējā cepiena mīklas). Katrs klaips tiek veidots ar rokām uz lizes. Maizi cep īstā ar skujkoka malku kurināmā krāsnī. Rupjmaize no citiem mājražotājiem Latvijā atšķiras ar to, ka tā tiek cepta lielos klaipos, kas ir 8- 9 kg smagi un garumā sasniedz pat pus metru. Šādā klaipā maizes garšas “buķete” būs spēcīgāka un derīguma termiņš ilgāks.

Rupjmaize ar šķeltajiem rudzu graudiem un tīrgraudu (bezmiltu) maize ir saņēmusi “Zelta kvalitātes zīmi” pārtikas produktu konkursā – “Novadu garša Latvijā 2020”.

Tiek piedāvātas ekskursijas un meistarklases, kurās var iepazīt maizes tapšanas procesu un pašiem līdzdarboties tās pagatavošanā.

N/A
Dabas parks aptver Baltijas jūras piekrastes un jaunizveidotās aizsargājamās jūras teritorijas “Nida – Pērkone” daļu ar savulaik kustīgām, bet mūsdienās apstādinātām un aprimušām smilšu kāpām, kas tiek uzskatītas par augstākajiem Latvijas piekrastes kāpu veidojumiem. Šejienes vērtības ir arī Baltijas jūras krasta ainavas, smilšainās pludmales un nelielie zvejniekciemi. Dabas parka apskates nolūkos – Pūsēnu kalnā (viena no augstākajām Latvijas kāpām) izveidota dabas taka.
N/A

Ģimenes veidots un vadīts uzņēmums Ziemeļkurzemes piekrastē, kas piedāvā ieskatu zvejniecības un latviskā dzīvesstila tradīcijās. Tiek popularizēti vietējie produkti, kas nākuši no jūras un apkārtnes mežiem, sagatavojot un pasniedzot tos gan senās tradicionālās, gan mūsdienu latviešu virtuves interpretācijās. Piedāvājumā gan pastāvīga ēdienkarte, gan sezonāls piedāvājums. Pasākumu organizēšana grupām ''Mielasts zvejnieku sētā'' (piekrastes tradīcijas, zivju mielasts, izbrauciens ar zvejas laivām), kā arī baudāmas un izzinošas meistarklases ''Ražots Rojā'' (Rojas novada zivju pārstrādes uzņēmumu produkcijas un restorāna virtuves zivju ēdienu degustācijas un iespēja pašiem pagatavot), ''Nacionālās virtuves īpatnības'' (sezonālie latviešu ēdieni - zivis ( kūpināšana, nēģu sagatavošana u.c.), Jāņu siers, bukstiņputra, sklandu rauši u.c. pēc viesu vēlmēm un pieprasījuma), ''Reņģēdāju dzīres'' (zivs, tās sagatavošana, ēdienu pagatavošana un degustēšana),''Dižraušu dzīres'' (sklanda rausis - oriģinālās un inovatīvās versijas, to gatavošana, degustēšana). Piedāvājumā vietējo uzņēmumu produkciju - plašs zivju konservu klāsts, Sabiles vīns un sidrs, augļu un ogu sukādes, pašu saimniecībā spiesta EKO ābolu sula u.c.

N/A

Līgatnes vēsture ir nesaraujami saistīta ar papīrfabriku, kas ir vienīgais šāda veida funkcionējošais uzņēmums Latvijā (apskatāms ar gidu). 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā fabrikas strādniekiem Līgatnē uzcēla dzīvojamās ēkas, skolu, dzemdību namu, slimnīcu, klubu, viesu namu un citas ēkas, kas ir saglabājušās līdz šodienai. Interesantas ir pagrabalas (> 200), kuras vēl joprojām izmanto kā mantu noliktavas un dārzeņu glabātuves.

N/A

Iecienītākā un viena no vecākajām Jūrmalas ielām starp Dzintariem un Majoriem 1,1 km garumā ar krodziņiem, vasaras kafejnīcām un suvenīru bodītēm.

N/A

"Gusts Apinis" atrodas Vidzemes augstienē, Amatas novadā. Uzņēmums unikāls ar to, ka audzē netradicionālas kultūras Latvijā: kvinoju, amarantu, prosu, lēcas u.t.t. Ražo no izaudzētiem produktiem miltus un makaronus (griķu, griķu-kvinojas). Piedāvā līdzņemšanai piknika grozus, kuru saturs sagatavots no pašu ražoto produktu ēdieniem. 

N/A

Skaistā vietā netālu no Kāla ezera pauguru nogāzēs audzē avenes, zemenes, dzērvenes un krūmmellenes. "Jāņkalni" izveidoti 1992. gadā un ir ģimenes saimniecība. Sezonas laikā var novākt ogas, iegādāties un degustēt produkciju, kā arī pieteikties izzinošā ekskursijā. Iespējams arī pasūtīt produktus.

N/A

Mājas restorāns Kihnu salā, kura saimnieki gatavo bagātīgas maltītes, izmantojot salas vietējās izejvielas, galvenokārt zivis.

N/A

Alus krodziņš atrodas uz Jūrmalas populārākās gājēju ielas - Jomas ielas. Jūrmalai raksturīga koka ēka ar patīkamu interjeru, kurā piedāvā latviešu virtuvi. Pieejams plašākais Latvijā ražoto lejamo alu klāsts.

Latviešu virtuve: Reņģu karbonādes, līdakas kotletes, jēra podiņš kurzemnieku gaumē, šmorētas cūku ribiņas, cepta Baltijas bute, maizes zupa.

N/A

Kaļķainais zāļu purvs izveidojies periodiski aplūstošā starpkāpu ieplakā, kas ir nozīmīga daudzu aizsargājamu augu sugu dzīvotne. Zāļu purvs ir dažviet pārskatāms no mežainajām kāpām, kas purvam pieguļ no dienvidaustrumu puses.

N/A

Turbu dižozols aug Mazās Juglas stāvkrastā, atpūtas kompleksa Turbas teritorijā. Dižozols ir aptuveni 800 gadu vecs, tā apkārtmērs ir 7,1 m, augstums - 27 m, vainags 18x16 m. Dižozols ir ļoti labā stāvoklī. Zaļo viss vainags. Ozolā ligzdo pūce, kā arī iecienījuši daudzi citi putni. Zinātāji runā, ka Ozols ir ar spēcīgu  dziedniecisku enerģiju.

N/A

Atrodas Smiltenes – Gulbenes – Lizuma ceļu krustojumā. No laukakmeņiem un sarkanajiem ķieģeļiem celtais dievnams ir jau piektais. Stāsta, ka pirmās koka baznīcas jumts ir bijis klāts ar velēnām. Baznīca ir celta laikā no 1896. – 1898. gadam. 1898. g. Zauera firmā būvētās ērģeles (darbojas) ir vienas no labākajām Latvijā. Instrumenta skaņās ļaus ieklausīties baznīcas gide, kura ir ērģelniece.

N/A
2 dienas

Maršruts iepazīstina ar Vidzemes dienviddaļas mājražotājiem, zemnieku saimniecībām, a/s u.c., kas ražo dažādus piena pārstrādes produktus – pienu, jogurtus, biezpienu, sieru, saldējumu u.c. To var sākt Rīgā, turpinot ceļu pa Vidzemes šoseju un tālāk pagriežoties Mālpils virzienā. Līdz Ērgļiem un Jumurdai varēs apjūsmot Vidzemes augstienes pakalnus un gleznās ainavas. Ērgļu apkaimē var apmeklēt R. Blaumaņa „Brakus” un brāļu „Jurjānu” Meņģeļus, kā arī Jumurdas muižu. Tālākais ceļš vedīs cauri Cesvainei, kas pazīstama ar iespaidīgo pili un Madonai, kur varam ieturēt garšīgu maltīti. No Madonas gar ainaviskajiem Daugavas krastiem dodamies uz Koknesi (Likteņsala, Kokneses pils, parks un baznīca), Skrīveriem – A. Upīša dzimteni, apmeklējot gan Skrīveru mājas saldējumu, gan vietu, kur ražo visiem pazīstamo konfeti „Gotiņa”. Braucienu noslēdzam Ogrē („Sierštelles” sieri) un tālāk – Rīgā. 

N/A

Atrodas Lielvārde centrālajā daļā, Rīgas - Daugavpils šosejas (A 6) malā. Latvijā šobrīd vienīgais šāda veida objekts - 12. gs. senlatviešu koka pils atdarinājums, kas tapis mākslinieka Agra Liepiņa vadībā. Tās vizualizācija ir balstīta uz dažādās Latvijas vietās atrasto seno būvju atlieku izpētes rezultātiem kā autora versija par Lielvārdes novada vecākā - Uldevena rezidenci. Koka pils iekšpusē var apskatīt 12. - 13. gs. senlatviešu cietokšņa aizsargbūvju un dzīvojamo ēku imitācijas, seno tērpu rekonstrukcijas, kā arī pašiem uzcept desiņas uz ugunskura. Kāziniekiem tiek piedāvātas dažādas atrakcijas.

N/A

Iespaidīga izmēra divstumbru liepa pie Nigliņu mājām. Viens no iespaidīgākajiem Lībiešu krasta dižkokiem. Lībiešu valodas skolotājas Zojas Sīles dzimtās mājas. Turpat pie mājām atrodas viduslaiku kapsēta – Veckapu kalns.