Atpūta laukos
4001-4020 / 4340
Nr Nosaukums Apraksts
N/A
Slīteres nacionālo parku (dibināts 2000. g.) pamatoti dēvē par Baltijas jūras iepriekšējo attīstības stadiju „brīvdabas muzeju”. Šo ģeoloģisko notikumu mūsdienu „dzīvi” liecinieki ir Šlīteres Zilie kalni  – stāvā, līdz 20 – 30 m augstā Baltijas ledus ezera senkrasta kāple (Baltijas jūras stadija pirms 10 000 gadu), Stiebru kalni – Ancilus ezera senkrasts (pirms 8 – 9 tūkstošiem gadu ), bet Eiropā lielākā – kangaru (kāpu vaļņi) un vigu (mitras starpkāpu ieplakas) ainava ir Litorīnas jūras laika veidojums (pirms 4 – 7 tūkstošiem gadu). Maigais Ziemeļkurzemes klimats ir iemesls daudzu Latvijā retu augu (liela daudzveidība, ap 860 augu sugu, t.sk. reti sastopamā parastā īve un Baltijas efeja) sastopamībai. Sava veida „nopelns” šejienes dabas vērtību saglabāšanā ir bijis arī jūras piekrastē kādreiz pastāvošajam padomju militāram režīmam, kura dēļ tā pusgadsimta garumā saglabājās apmeklētāju un būvniecības ziņā mazskarta. Tā laika liecinieki ir pamestās PSRS armijas bāzes un dažādi militārie objekti. Slīteres nacionālā parkā atrodas viens no populārākajiem Latvijas tūrisma objektiem – Kolkas rags, kuru gada laikā apmeklē vairāk nekā 50 000 ceļotāju, bet putnu pavasara migrāciju laikā stundas laikā pār to pārlaižas desmitiem tūkstoši putnu. Baltijas jūras krasta posmā – t.s. „Lībiešu krastā” no Kolkas līdz Sīkragam un Ovīšiem ir saglabājušies pasaulē mazākās minoritātes – lībiešu zvejniekciemi un citi to kultūras liecinieki. Tūristu vajadzībām izveidotas četras dabas takas, velomaršruti, skatu tornis, apmeklējama Šlīteres bāka u.c. Nacionālā parka administrācija regulāri organizē vides izglītības pasākumus, ka pieejami ikvienam interesentam.
N/A

Celta ~ 1560. g. vietā, kur agrāk atradusies Sakas osta. Dievnamā apskatāms > 170 gadus vecs kuģa modelis. Vietējie ticēja, kas tas aizsargā jūrniekus un bojāejas. Šāda tradīcija Latvijā ir novērojama tikai dažās baznīcās. Baznīcu var apskatīt arī no iekšpuses.

N/A
Liegums veidots ar mērķi saglabāt ar vecupēm un pļavu biotopiem un to apdzīvotājiem bagāto un mazietekmēto Ogres ielejas posmu, kura teritorijā atrodas Latvijā reti sastopamās gobu un vīksnu audzes. Dabas liegums atrodas Ogres ielejas dabas parkā (sk. sadaļu "Dabas parki").
N/A

Saimniecībā ražo un popularizē ārstniecības augu lietošanas tradīcijas. Piedāvā zāļu tēju iegādi un degustāciju, to lieliski apvienojot ar dziedniecisko pirti.
N/A

Kafejnīca "Pie Jančuka" atrodas Līgatnes kultūras nama ēkas pagrabstāvā. Vasarās pie Līgatnes upītes izveidota vasaras terase.

Latviešu virtuve: Siļķe, aukstā zupa, kupāti, cūkgaļas kotletes, mednieku desiņas, cūkgaļas ribiņas, pankūkas ar biezpienu, kartupeļu pankūkas.

Īpašais ēdiens: Cūkgaļas karbonāde „Pie Jančuka”.
N/A

Muiža sāka veidoties 16. gs. beigās (īpašnieki - Tīzenhauzeni, vēlāk Bēri), bet no 1753. g. tā kļūst par Mēdemu dzimtas īpašumu. Tagad redzamo muižas pili (mūsdienās tikai atliekas) cēla 1806. - 1810. g. klasicisma stilā (Johana Georga Ādama Berlica projekts) pēc itāļu izcelsmes Pēterburgas galma arhitekta Džakomo Kvarengi meta. Muižas īpašnieks tajā laikā bija Johana Frīdriha Mēdema dēls - Kristofs Johans Frīdrihs (saukts par Žanno). Elejas pilī bija savākti daudzi nozīmīgi Eiropas mākslinieku darbi, kā arī iekārtots izcils interjers. 18 muižas kompleksa ēkas nodedzināja Pirmā pasaules kara laikā (1915. g.) un līdz mūsdienām ir saglabājušies tikai nelieli pils pirmā stāva drupu fragmenti ar kaltiem portika kolonu kapiteļiem, pārvaldnieka māja (apskatāma no ārpuses), atsevišķas saimniecības ēkas un parks. No pils drupām pa aleju var aiziet līdz Tējas namiņam (bēdīgā stāvoklī). 0,5 km ziemeļos no pils drupām atrodas 1912. g. izveidotā Mēdemu dzimtas kapsēta. Elejas pils mūra žoga arkādē iemūrēts dobumakmens.
N/A

Kuģīša piestātne atrodas Ostas ielas malā, kur tai piekļaujas Tirgus iela. „Hercogs Jēkabs” ekskursantus izvizina 45 minūšu garā braucienā (no maija – oktobrim) pa Ventas grīvu, piedāvājot aplūkot Ventspils ostas un vecpilsētas ainavas no citiem skatu punktiem.
N/A

Kafejnīca viesu namā "Imulas", pie ceļa Kandava - Sabile (9.km). Abavas senlejā, 5 kilometrus no Sabiles. Gan latviešu tradicionālie ēdieni, gardi grilēti steiki ar dažādām piedevām, itāļu pastas, ķīniešu maltīte.
N/A

Teritorija veidota aizsargājamu tauriņu sugu un to populāciju aizsardzībai. Nīcgales mežos atrodas arī populārs tūrisma objekts – Nīcgales lielais akmens, kas pēc tilpuma ir lielākais Latvijas dižakmens - ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis. Tā tilpums ir ap 170 m3, apkārtmērs 31,1 m, augstums 3,5 m, garums 10,5 m, platums 10,4 m.
N/A

Cēsu centrālais laukums – Vienības laukums (20.gs.sākumā – Konventa laukums) – atgādina par Cēsu kauju notikumumiem, kuru nozīme un ikviena dalībnieka ieguldījums aprakstīti devīzē uz pieminekļa “No zobena saule lēca”. Cēsu kaujas 1019.gada jūnijā bija svarīgs Latvijas valstiskuma vēstures pagrieziena punkts, kad apvienotais latviešu un igauņu karaspēks sakāva vācu landesvēru, kas apdraudēja Baltijas valstu pastāvēšanu. Vienības laukums turpina būt par nozīmīgu notikumu liecinieku. 1989.gada 23.augustā daudzu cēsnieku ceļi veda uz Vienības laukumu, kuram cauri vijās Baltijas ceļš.
N/A

Jau no seniem laikiem Cesvainē zinājuši alu, vīnu un brandvīnu. Pirmais krogs minēts jau pirms 1520.gada. Cesvaine var lepoties ar savulaik lielāko un svarīgāko krogu Vidzemē - Šļākas krogu. Barona Vulfa pils pagrabi vienmēr bijuši pilni ar labām vīna, liķiera un brandvīna pudelēm.

Balstoties uz senajām dzērienu baudīšanas un darīšanas tradīcijām, 2015.gadā tika dibināts uzņēmums SIA "Cesvaines Vīns", kas savu mājvietu ir atradis senajā Cesvaines Brūzī un kas no jauna pildīs barona Vulfa pagrabus ar klasiskiem dzērieniem.
N/A

Apskatāma līdz 17 m augstās Ragakāpas apkārtne, 100-gadīgas priedes. Garums 2 km (vienā virzienā!) Ietilpst Ragakāpas dabas parka teritorijā.
N/A

Elkas kalna saimniecība atrodas ainaviskā Elkas kalna virsotnē. Saimniecībā tiek audzētas zāļu tējas, izgatavoti ziedūdeņi no Elkas kalna pļavās ievāktiem un dārzā audzētiem augiem, tecinātas bērzu sulas, kuras saldētas glabājas līdz pat vasarai, gatavoti ievārījumi un citi veselīgi gardumi. Amatas pagasta stāstnieku pavadībā iespēja doties ekskursijā-pārgājienā uz Gaujas sākumu Elkas kalnā vai augu ekspedīcijā, kuras laikā saimniece iepazīstina apmeklētājus ar dažādām zāļu tējām, palīdz sagatavot savu īpašo tēju maisījumu vai ziepes. Degustācijai - zāļu tēja, bērz sula, ievārījumi, pašu gatavotu ķirbju miltu izstrādājumi. Piedāvājumā no Elkas kalna saimniecībā audzētiem dārzeņiem, dīķī nomakšķerētām zivīm vai gaļas gatavotas maltītes, kuras pagatavojamas arī ārā uz dzīvas uguns. Iespēja nakšņot teltī. Pieejama terase nelielām svinībām.
N/A

19. gadsimta sākumā celtā dzīvojamā rija ar klona grīdu ir vecākā muzeja ēka. Dzīvojamā istaba kopā ar kambariem ir piebūvēta 19. gadsimta otrajā pusē. Turpat sētā atrodas melnā pirts, vasaras virtuve jeb paargu, klēts, pagrabs, ratnīca un ēdnīca (bijušā kūts). Ēkās ir izlikti darbarīki un kādreiz mājsaimniecībā izmantotie sadzīves priekšmeti. Pēc pasūtījuma piedāvā tradicionālus lauku ēdienus, atvērtas radošās darbnīcas.

N/A

Saimniecībā zeļ bagātīgs ābeļu dārzs, bet laukos aug kartupeļi un zemenes. Piedāvā ābolu iegādi un zemeņu degustāciju.
N/A

Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera Augusta Muižuļa piemiņas akmens novietots Lapmežciemā, autoceļa (P 128, Jūrmala - Talsi) malā pie 9. kilometru stabiņa. A. Muižulis (1893. – 1941.) bija 4. Valmieras kājnieku pulka pulkvežleitnants. Blakus esošie Tuteņi ir viņa dzimtās mājas.
N/A

Skaistā ēka atrodas Lizuma centrā. Lizuma muižas īpašumi piederējuši dažādām dzimtām – vācbaltiešiem Tīzenhauzeniem, Malamiem un Volfiem. 1836. g. muižu iegādājas barons Otto Gotlībs fon Volfs, kura laikā muižas pils iegūst tagadējo veidolu – Tjudoru neogotikas stilu ar poligonālu torni. Jau no 1937. g. pilī izvietojusies Lizuma skola, kas ir viens no iemesliem, kādēļ saglabājusies ne tikai pati ēka, bet arī atsevišķi interjera elementi kāpņu telpā, Zilajā (Mednieku) zālē u.c. Pili ieskauj parks, kur atrodas muižas saimniecības ēkas – mūra klēts (te kultūras nams), 1876. g. celtais zirgu stallis (sporta halle), kalpu un dārznieka namiņš u.c. Bijušajā spirta brūzī ražo Gotiņas konfektes. Pils tornī izveidots Lizuma vidusskolas veidotais novadpētniecības muzejs.

N/A
Micānu - Kirkas kalns. Mazā pils Priežukalnā (Kirkas kalnā) 1792. gadā tika pārveidota par luterāņu baznīcu. Tādēļ šo kalnu arī šodien sauc par Kirkas kalnu (tulkojumā no vācu valodas – Baznīcas kalns). Vecie ļaudis ir stāstījuši, ka zem baznīcas esot izbūvēts liels pagrabs, kurā glabājušās baznīcas un Manteifeļu dzimtas dārglietas, kā arī pagrabā atrodas Manteifeļu dzimtas kapenes.
N/A

Spieķu darbnīca Siguldā aicina izdzīvot spieķa izgatavošanas procesu, kam ir vairāk kā 200 gadu sena vēsture. Darbnīcā ir iespējams pašiem apgleznot savu spieķīti, vai iededzināt rakstu zīmes un vārdus. Spieķīši ir atpazīstamākais un senākais Siguldas simbols, kas attīstījies līdz ar kņaza Kropotkina ierīkotajām senlejas takām, kļūstot par gājēja neatņemamu ceļabiedru. 
N/A

Atrodas Rīgas ielas malā, iepretim Krustpils pilij. 1925. g. celtais un 1992. g. atjaunotais piemineklis (autors A. Birzenieks) godina Latvijas Brīvības cīņās kritušos krustpiliešus. No tā paveras skats uz Mazo Daugavu, Daugavsalu un Ādamsona (Krustpils) saliņu.