Nr | Nosaukums | Apraksts |
---|---|---|
Skaita (> 80, pēc citiem avotiem ~ 250) un vizuālā ziņā vieni no lielākajiem un izteiksmīgākajiem Igaunijas senkapiem. Tie ir lieli akmens apļi, kuru vidū atrodas viens vai vairāki no akmeņiem veidoti „zārki”, kuros guldīja nelaiķi. Senkapi aptver laika posmu no dzelzs līdz bronzas laikmetam. To apskates nolūkā ir izveidota marķēta taka. Vilka pauguri ir uzskatāmi par izcilu piemēru, kādā veidā senkapus var izmantot par vēstures izziņas objektu. |
||
Atrodas nomaļā vietā, 0,7 km no Daugavpils – Krāslavas (A 6) ceļa, Daugavas virzienā. Dievnams celts 1933. – 1938. gadā koka kapelas vietā pēc Prāvesta Vaclava Kozlovska projekta, kurš pats arī vadījis celtniecības darbus. Dievnams celts no lieliem cementa ķieģeļiem. Tā lielajā altārī novietota Svētā Antona glezna, bet sānu altārī – Jaunavas Marijas statuja. Gan glezna, gan statuja ir pārvesta no Izvaltas baznīcas. Ikdienā baznīca apskatāma no ārpuses. |
||
Sēlijā, pie Slates sila, atrodas "Kalnaleiskini". Saimnieks Mārtiņš Uzkurs ir galdnieks, bet sieva Lelde - dizainere abu kopējā galdniecības uzņēmumā un Latvijas Ornitoloģijas biedrības biedre ar pieredzi ekskursiju vadīšanā. |
||
Šilutes muižu mūsdienās mēdz saukt tā pēdējā saimnieka vārdā – Hugo Šoja muiža. Šilutes muižnieks, parka izveidotājs Hugo Šojs (Scheu) muižu iegādājās 1889.gadā. Viņš atjaunoja muižas ēkas un apkaimi, tāpat izveidoja 2 parkus: muižas un par “kraukļu mežu” saukto meža parkus. Muižai blakus izveidoja angļu tipa parku ar pastaigu takām. Meža parks, veltīts iedzīvotāju pastaigām, izveidots abās Šišos līkumotās upes pusēs, ko savieno gājēju tilti. Parkā, kas izpleties gar Šišes upi līdz senajam dzelzceļa tiltam, atrodamas ap 150 augu sugas. Šobrīd parkā ir 40 koku sugas un krūmi. |
||
Profesionāla lauksaimniecības tūre, kuras laikā tiek iepazītas modernas un tehnoloģiski attīstītas ražojošas saimniecības. Iepazīšanās diena ar Latvijas galvaspilsētas – Rīgas (UNESCO mantojums), Rīgas centrālā tirgus (viens no lielākajiem slēgtā tipa tirgiem Eiropā) apskati. Nākamajā dienā piedāvājam organizētu tikšanos ar Latvijas Republikas Zemkopības ministrijas speciālistiem, lauksaimnieku NVO pārstāvjiem. Dodamies uz saimniecisko atkritumu ekoloģisko poligonu, kas ir Eiropas mērogā atzīta iniciatīva, kur atkritumu energobloka saražotais siltums tiek izmantots siltumnīcu apsildei, kas nodrošina ideālu vidi lauksaimnieciskai ražošanai (puķes un tomāti). Inovatīvas saimniecības, kur ievāc bērzu sulu un ražo dažādus produktus – BIO bērzu sulas vīnu (sārtais, pussaldais), BIO Bērzu sulas putojošo vīnu, bērzu sulas limonādi, sīrupu, – apmeklējums. Nākamās dienas rīts sākas ar saimniecības apskati, kur audzē kvalitatīvus dārzeņus un kartupeļus. Tajā veiksmīgi tiek risināti glabāšanas, realizācijas un loģistikas jautājumi. Pa ceļam – Kokneses pilsdrupu, kas atrodas latviešu tautas likteņupes – Daugavas krastos apskate. Maršrutā ir iekļauta zemnieku saimniecība, kurā audzē kaņepes un ražo no tām dažādus pārtikas produktus. Nakšņošanā plānota muižas kompleksā, kas pārveidots par naktsmīni un spa kompleksu. Nākamajā rītā – vienas no Latvijā jaunākajām alus darītavām – apmeklējums. Ekskursija un degustācijas. Ap pusdienas laiku – saimniecība, kurā ziemas mēnešos pateicoties biomasas koģenerācijas stacijai, ražo enerģiju un apsilda siltumnīcas. Vakarā – atgriešanās Rīgā. |
||
Hidroaviācijas lidlauku, kas atradās Durbes ezera A krastā netālu no Līgutiem, būvēja laikā no 1939. g. – 1941. g. Padomju laikā te atradās 43. aviācijas eskadriļa ar 13 hidroplāniem MBR – 2. Mūsdienās par bijušo objektu liecina tikai betona plāksnes ezera krastā. Lidostas vietas un pamestās estrādes apskate.
|
||
Jēsū – Kepu ceļa malā pie Leti (Läti) ciema ir izveidots autostāvlaukums ar putnu vērošanas torni, no kura paveras skats uz Hallistes upes palieņu pļavām un tuvējā ciema apkārtni. Stipru palu laikā arī no šī torņa redzamā apkārtne (izņemot ceļus) var atrasties zem ūdens. Laba putnu vērošanas vieta. Läti tulkojumā no igauņu valodas nozīmē Latvija. |
||
Iespēja ielūkoties audējas, rokdarbnieces, ekoloģisko rotaļlietu radītājas, tekstilmākslinieces projekta “100 deči Latvijai” autores Anneles Slišānes senajās Latgales lauku mājās.
|
||
Krasta robežapsardzības postenis bija izvietots kādreizējās Jūrskolas ēkā. Pēcpadomju laikā atsevišķu ēku daļās tika piedāvāti naktsmītņu pakalpojumi. Robežsardzes tornis šajā kompleksā - viens no vislabāk saglabājušamies šāda veida objektiem Latvijas piekrastē. Otrs novērošanas tornis atrodas pašā jūras krastā (kāpšanai bīstams!).
|
||
The route includes some of the most authentic local expediencies travelling through blue lake districts along the Eastern part of Latvia and Lithuania. This is a region where mass tourism has not yet arrived, and you find very sincere and hospitable people, traditional villages, many churches and cult locations which bring together paganism, Roman Catholicism, Lutheranism, Russian Orthodoxy and Old believers, |
||
Saraiķu 15. radiotehniskās brigādes uzdevumus bijis Padomju savienības jūras krasta robežapsardze. Šobrīd objekts tiek pārdots.
|
||
Atrodas 0,9 km ziemeļrietumos no Dzērbenes centra. Tagadējais muižas komplekss veidojies 14. gs. celtās un 1577. g. nopostītās mūra pils vietā. Muižas pils (18. gs. beigas, klasicisma stils) savā pastāvēšanas laikā piedzīvojusi vairākkārtīgu nopostīšanu (1905. g., Pirmajā pasaules karā) un tai sekojošu atjaunotni. 19. gs. beigās tai tapa piebūve – iespaidīgs četrstūru neogotikas stila tornis. Laikā no 1927. - 1975. g. pilī darbojās lauksaimniecības skola, tagad - Dzērbenes pagasta pārvalde, Tautas nams un mūzikas skola. Pili ieskauj parks ar septiņu dīķu kaskādi. No kādreiz iespaidīgā laukakmeņu žoga saglabājušies vien pils vārtu stabi. Dažādā stāvoklī (arī avārijas) atrodas citas muižas ēkas. 2010. gadā tika veikta pils iekštelpu un ārējās fasādes restaurācija. Iepriekš piesakoties, tiek piedāvāta gida vadīta ekskursija un piedzīvojums muižā iekārtotajā spoku kambarī. |
||
Iespējams, ka Baķu baznīckalns ir bijusi sena kulta vieta. Mūsdienās tā ir kāpās esošs kalniņš, kas izmēros ir nedaudz lielāks par pārējiem. Par šo vietu ir zināms nostāsts, ka kalnā nogrimusi baznīca. Vietas ar nostāstiem par nogrimušu baznīcu var liecināt, ka konkrētajā vietā kādreiz atradusies kāda kristīga vai arī pagāniska lūgšanu vieta. (Avots: Rojas TIC) |
||
"Priedes krogs" atrodas Latvijas Enogrāfiskajā brīvdabas muzejā, iekārtots vēsturiskajā krogā, kas no Vecumniekiem pārvests uz muzeju, saglabājot arī apvalkdūmeni, maizes krāsni u.c. Ēdināšanu var apvienot ar amatnieku un tautas mūzikas kolektīvu dalību. Organizē „Latviskās kāzas”. Latviešu virtuve: ķilavmaizītes, nēģi, pildītas līdakas, trejsīpolu sitenis, buļļa pauti krējuma mērcē, grilēts sivēns, pašu cepta lauku maize, uz ugunskura vārīta zupa, pankūkas. Īpašais ēdiens: Priedes kroga cepetis brūkleņu marinādē. |
||
Liegums veidots augstā tipa purva, purvaino mežu un retu putnu sugu aizsardzībai. Niedrāju – Pilkas purvu var šķērsot ar sausām kājām, vienlaikus baudot mazskarto dabu. To var īstenot gan pa bijušā Smiltenes – Valmieras – Ainažu šaursliežu dzelzceļa uzbērumu, kas 3 - 4 km garumā šķērso purvu DA – ZR virzienā, gan arī izstaigājot labiekārtoto lokveida laipu taku, kas atrodas uzbēruma austrumu pusē.
|
||
No sarkanajiem ķieģeļiem gotiskajā stilā celtais dievnams iesvētīts 1888. gadā. Padomju laikā ēkā atradās Kuršu kāpu vēstures muzejs, bet tagad baznīca kalpo savam pamatmērķim. Tās iekšpusē ir apskatāmas izcilas ērģeles, altārglezna, trīs griestu lustras un vitrāžas. Blakus baznīcai atrodas unikāla 19. – 20. gs. etnogrāfiskā kapsēta ar ļoti neparastiem no koka veidotiem kapu krustiem, kuru formās atdarinātas augu, putnu, sirds uz zirga galvas. Koka krusti mūsdienās ir atjaunoti. Kapi ar šādiem koka krustiem ir apskatāmi arī Preilā. |
||
Atrodas Kalēju ielas malā. Savu popularitāti ieguvis ar nostāstu, ka Ziemeļu kara laikā pie tā pusdienojis Krievijas cars Pēteris I un Polijas valdnieks Augusts (Stiprais). |
||
Bērzes upes labajā krastā, vietā, kur tagad paceļas Dobeles pilsdrupas, jau 1. gadu tūkstotī p. m. ē. atradās zemgaļu apmetne un vēlāk – koka pils. Gandrīz simts gadus pils izturēja vairākus krustnešu uzbrukumus un aplenkumus, un tikai 1289. g., kad vācieši bija pilnībā izpostījuši apvidu un tālāka pretošanās kļuva bezcerīga, zemgaļi paši nodedzināja savu koka pili un neuzvarēti aizgāja uz Lietuvu. 700 gadus vēlāk, 1989. gadā, godinot zemgaļu cilšu piemiņu, bijušās senpilsētas vietā tika atklāta piemiņas zīme, ko veidojis mākslinieks Mārtiņš Zaurs. Akmenī iecirsts teksts: “Zini, no šīs vietas pirms 700 gadiem zemgaļi aizgāja lepni un brīvi”, kā arī dzejnieka Viļa Plūdoņa vārdi : “Mēs svešā malā ejam, bet sirds mums paliek te”. |
||
Pirts Muzejs ir privāts brīvdabas muzejs, kas dibināts 2008. gadā. Tas atrodas 40 km no Rīgas pie Murjāņu - Saulkrastu ceļa. Pirts Muzeja ekspozīcija sastāv no sešām vēsturiskām un vienas jaunuzceltas pirts. Tās visas darbojas, taču saimnieki īpaši iesaka izbaudīt melno pirti. |
||
Naukšēnu Cilvēkmuzejs atrodas Naukšēnu doktorāta ēkas otrajā stāvā. Tajā piedāvā izzinošu stāstījumu par vietējām ražošanas tradīcijām un SIA „Naukšēni” produkcijas – dažādu eļļu (rapšu, linsēklu), 10 bezalkoholisko dzērienu (kvass, minerālūdens), kā arī mājas vīna degustāciju. Dažādu produktu iegāde. |