Viena no salīdzinoši retajām vietām, kur piekrastē var vērot zvejniekus darbībā. Klajumu vējdzirnavas (1930. g.) ir viena no ciema augstākajām būvēm. Pie dzirnavām atrodas Jūrmalciema tūrisma informācijas punkts, informācijas stends un atpūtas vieta. Turpat redzami veco, zvejnieku pamesto liellaivu koka korpusi. Jūrmalciema ekspozīcija „Jūrmaliešu senlietas” atrodas Jūrmalciema austrumdaļā, kur koka šķūnī novietoti vietējo entuziastu savāktie apkaimes iedzīvotāju sadzīves priekšmeti un amata rīki.

Durbes pils saimniecības ēkā var vērot keramiķes darbu, pašiem iemēģināt roku, pasūtīt darbus un iegādāties suvenīrus no māla. Apskatāms Durbes pils komplekss, kurā šobrīd (2013. g.) norit restaurācijas darbi.

Maršruts ved no Latvijas galvaspilsētas Rīgas, caur skaistajām lauku teritorijām uz Kauņu, kas ir otrā lielākā Lietuvas pilsēta. Klūgu ainavu dārzs un parks ir slavens ar begonijām. Dobeles dārzkopības institūtā ir vairāk nekā 200 ceriņu augu veidu un formu kolekcija. Skaisto un praktisko ideju dārzs lepojas ar savu skujkoku kolekciju, un viesiem piedāvā garšvielu pulverus, žāvētas ogas un augļus. "Rūķīšu tēja" ir viena no lielākajām Latvijas ārstniecības augu saimniecībām (audzē kliņģerītes, kumelītes utt.) Kroņaucē sezonas laikā baudiet peoniju skaistumu Andra Berkina kolekcijas dārzā un krāšņo Viestardu tulpju dārzu. Nākamā pietura atrodas zemnieku saimniecībā "Droši vesels", kas ražo augu izcelsmes ziedes un audzē dārzeņus. Apmeklējot Piparmētru namiņu, jūs varat izbaudīt piparmētru tēju, cepumus, medu ar piparmētrām un piparmētru sīrupus. Blankenfeldes muižā jūs varat aplūkot unikālo zvanu kolekciju un izbaudīt dabīgās sulas, sīrupus un marinētus gurķus, kas ražoti muižā. Joniškos apmeklējiet sarkano un balto Jonišku sinagogu, Sv. Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas baznīcu un Jonišku vēstures un kultūras muzeju. Jakiškiai muiža nav renovēta un saglabājusi autentiskus elementus, kā piemēram, krāsnis, slēģus, kāpnes, durvis. Baltijas Augu muzejā audzē aptuveni 30 dažādu sugu un šķirņu augus. Šauļu Botāniskajā dārzā izveidoti trīs seno augu dārzi atbilstoši lauku tradīcijām attiecīgajā periodā – pirmskara, starpkaru un pēckara. Burbišku muiža ar tās skaisto ainavu un skulptūru parku organizē ikgadējo tulpju festivālu. Kleboniškių lauku māju muzejā var aplūkot autentiskas Augštaitijas reģiona saimniecības. Baisogalas muižu sauc par karalisko, jo tā kādreiz piederēja Lietuvas lielhercogam, un tās 12 hektāru parks ir viens no skaistākajiem Lietuvā. Slavenā lietuviešu dzejnieka Mačiulis-Maironis muzejā ir divi skaisti kultūrvēsturiskie dārzi. Mājas ražotos "laimīgos ēdienus" var iegādāties no Garsi Tyla saimniecībā, un iespējams doties pastaigā to 100 gadu senajā augļu dārzā un apskatīt garšaugu dārzu. Lietuvas Dārzkopības institūts veic gan zinātniskās, gan eksperimentālās / ražošanas aktivitātes. Šeit varat nopirkt stādus, kā arī sezonas augļus un dārzeņus. Tadas Ivanauskas saimniecībā pie Obelynes parka jūs redzēsiet 300 sugu un augu šķirņu kolekciju, ieskaitot vecāko koku divdaivu ginku. Kauņā Lietuvā varat apskatīt vecāko ābeli - gandrīz 360 gadus senu, 8 metrus garu, 285 cm diametrā ap 1.3 metru augstumā. Vytautas Dižā Universitātes Kauņas Botāniskais dārzā aug unikāli augi, ierīkota lielākā oranžērija Lietuvā, senie Lietuvas puķu dobju augi tiek demonstrēti dažādās augu kopās atbilstoši botāniskajai klasifikācijai. Maršruts beidzas Kauņā, kas bija Lietuvas galvaspilsēta no 1920. gada līdz 1939. gadam.

Atrodas Valmieras ziemeļdaļā. Valmiermuižas kungu māju (neobaroka stils) laikā no 1764. – 1771. g. cēla Šlēsvigas – Holšteinas – Zodenburgas – Bekas princis Pēteris Augusts Frīdrihs. Vēlākajos laikos tā pieder vairākiem citiem īpašniekiem. Pēc mūsdienās atrodamām liecībām varam spriest, ka muižas kungu māja 20. gs. sākumā bija vienstāvu ēka ar barokālu tornīti un divstāvu blakuskorpusu. Tā bija piemērota kā vasarnīca un medību izpriecu vieta. 1918. g. ēku nodedzina. Divus gadus vēlāk Valmiermuižā ierīko karagūstekņu nometni. Vēlāk kungu mājas piebūvi atjauno un izmanto kā pamatskolu. 1936. gadā ēkā izveido cietumu, kas 2. pasaules kara laikā kļūst par karagūstekņu ieslodzījuma vietu. Pēcāk ēka nodeg, un drupas tiek nojauktas. Līdz mūsdienām ir saglabājies Valmiermuižas tornis, kura telpu griestu gleznojumi tāpat kā parks ir kultūras piemineklis. Mūsdienās blakus vēsturiskajai vietai izveidota Valmiermuižas alusdarītava, un Valmiermuiža ir atguvusi otro elpu.

Viena no slepenākajām vietām kādreizējā Padomju Latvijā - bunkuri ir bijušais raķešu vadības punkts un patvertne. Bunkurus izveidoja 1950. un 1960. gadu mijā Padomju armijas vajadzībām. Par atrašanos šajā teritorijā draudēja bargs sods. Celtnes izveidošanai ar milzīgām 16- riteņu kravas automašīnām tika atvesti lieli dzelzbetona bloki. Pēc trīs bunkuru izveidošanas, papildus nostiprināšanai un nosiltināšanai tos apbēra ar granti. Celtne sastāv no 2 x 3 sekcijām, kas pievienotas vidējam gaitenim.

Blakus ēkā atradās skola, kad 1946. gadā tā daļēji bija izdegusi, tika noslēgts līgums ar Padomju armijas garnizonu par telpu īri. Tā Valkas pilsētas centrā radās militārais centrs un Valka kļuva par Padomju Savienībai svarīgu kodolbruņojuma objektu.

Objekts pieejams tikai no ārpuses!

Saimniecības pamatnodarbošanās ir augļkopība - tomāti, āboli, bumbieres, avenes, zemenes u.c. Pavasarī iespējams apskatīt ziedošus bumbieru dārzus, ābeļdārzus, aveņu laukus, savukārt rudenī apmeklētājiem iespējams piedalīties lielajās rudens vākšanas talkās ar speciālām ābolu lasīšanas "ķengursomām" un konteineru vilcieniņiem - vagoniņiem.

Vislabākais skats uz Vīķu purva dabas liegumu, kura centrā atrodas Lielauces ezers, paveras no skatu vietas pie Lielauces pils, kur sākas labiekārtota laipu taka, kas pa purvaino (pārejas tipa purvs) Lielauces ezera krastu aizved līdz laivu novietnei pie ezera atklātās daļas. Dienvidaustrumos no ezera izvietojies pats Vīķu purvs. Liegums veidots tajā esošo biotopu un sugu aizsardzībai.

Lai mazinātu upes grīvas aizsērēšanu un regulētu tecējumu, 19. gs. vidū tika uzcelts Austrumu mols – 980 m garumā. Tā pamatu veido koka pāļu konstrukcija, kas nosegta ar akmeņiem. 2,2 km garais mols mūsdienās ir atjaunots un kalpo kā iecienīta pastaigu, atpūtas un makšķerēšanas vieta visos gadalaikos. No mola var vērot putnus, paretam var laimēties redzēt arī kādu roni. Mola sākumā apskatāmi 2 laukakmeņi, kuros iekaltais teksts vēstī, ka šo būvi apmeklējuši Krievijas imperators Aleksandrs II (1856. g.) un troņmantnieks Nikolajs Aleksandrovičs (1860. g.). Šis fakts izceļ Rīgas ostas nozīmīgumu tā laika Baltijas jūras tirdzniecības ceļu kontekstā.

Vecajā baznīcas skolā ierīkotajā Limandas ēdnīcā var nobaudīt garšīgus ēdienus. Gardo ēdienu gatavošanā ir izmantoti dabīgi un apkārtnes tīrumos audzēti dārzeņi. Zivju ēdieni ir gatavoti no vietējo zvejnieku piegādātajām zivīm. Blakus ēdnīcai atrodas rokdarbu veikals.