Nr | Nosaukums | Apraksts |
---|---|---|
Amatnieku biedrībā apvienojušies 65 Rūjienas un tās apkārtnes amatnieki. Piedāvā maizes cepšanu, ievārījuma vārīšanu, siera siešanas, rotu taisīšanu, ādas izstrādājumu, tamborēšanas un kulinārijas meistarklases. Piedāvā arī ,,Ražots Rūjienā" degustācijas (maize, kūpinājumi, kulinārijas izstrādājumi, ievārījumi, svaigas sulas, ķirbju produkcija, sezonas ogas un augļi, katrā sezonā citi ēdieni) un iepirkšanos. |
||
„Saulės vartų Romuva” saimnieki nodarbojas ar dabas pārvērtībām raksturīgajiem rituāliem. Tāpat tiek lasītas lekcijas par seno baltu ticību. Tiek organizēti ģimenes un kalendārie svētki – laulības, vecmeitu ballītes, svētīšana, ziemas vidus, Meteņi. Saimniecībā rīko arī pagānu svētkus. Izglītojošās programmas paredzētas pieaugušajiem. |
||
Atrodas Riekstusalas pussalas galā. No tā labi pārskatāma aizaugušā Kaņiera ezera ziemeļu un austrumu daļa. Izcila putnu vērošanas vieta. Pie torņa atrodas viena no retajām Latvijas kadiķu audzēm. Turpat meklējams Kaņiera ezera niedru laipas (uz pontoniem) sākums. |
||
Lauku viesu māja un dendroloģiskais dārzs netālu no Kuldīgas. Dīķī pie mājas foreles un karpas. Pie viesu nama atrodas Sauleskalnu dendrārijs. Dibināts 1960. g. Šobrīd ~ 100 koku un krūmu sugas, t.sk. 25 – vietējās sugas un 16 rododendru sugas. Unikāli eksemplāri - Latvijā vecākā magnolija (50 gadus veca), 45 gadus vecs parastais parūkkoks (Cotinus coggygria), divdaivu ginks (Ginkgo biloba), sēdziedu akantopakss (Acanthopanax sessiliflorum) u.c. Ieeja pret ziedojumiem. Pieejama vestures izziņas telpa, par saimniekiem, kas šo dārzu veidojuši. Ir Ēvalda Valtera stādīta ozolu birzs. Uz vietas iespējams iegādāties dažādus stādus. |
||
Muižas ansamblis veidots 19.gadsimtā, tās arhitektūrā atspoguļojās vairāku eklektisma formāli stilistisku virzienu uzslāņojumi, taču dominējošais bija baroka stils. Tā bija grāfa Kazimira Plātera-Zīberga (1808-1876), vēlāk grāfa Fēliksa Konstantina Plātera-Zīberga (1847-1928) rezidence. Pils un daļa saimniecības ēku tika iznīcinātas pirmā pasaules kara laikā, krievu armijas lielkalibra artilērijas apšaudes gaitā. Pārpalikušās drupas laika gaitā tika nojauktas. Līdz mūsdienām saglabājušies vārtu stabi, kas ir apmierinošā tehniskā stāvoklī. Muižā bijusi arī grāfa Zīberga 1697. gadā celta mūra kapela ar altāri un skaistām gleznām. Dievkalpojumus esot noturējis Ilūkstes prāvests. Bijušie īpašnieki: 18. gadsimtā barons A. Plāters-Zībergs, Kazimirs Plāters-Zībergs (1808-1876).
|
||
Dabas parks, kura lielāko daļu aizņem neprastās formas un līčiem bagātais Cārmaņa (arī Cārmins) ezers. Ezera ūdens ir ļoti tīrs, tādēļ tajā sastopamas Latvijai retas augu sabiedrības. Tā kā parka teritorijā nav tūristiem veidota infrastruktūra, interesenti var baudīt skatus, kas paveras uz ezera un tā apkārtni no Aulejas – Grāveru ceļa.
|
||
Ložmetējkalns Tīreļpurvā ir Valsts nozīmes vēstures piemineklis - vienīgais kultūrvēsturiskais liegums Latvijā (Ziemassvētku kauju piemiņas parks). Vērts uzkāpt tā atjaunotajā skatu tornī, no kura redzams Maztīreļa purvs ar bijušo vācu šaursliežu dzelzceļa līniju, kas to šķērso ziemeļu - dienvidu virzienā (dabā iezīmējas kā lielāku koku rinda purvā). Ložmetējkalna, Tīreļpurva un Mangaļu māju apkārtnē ir saglabājušās Baltijas mērogam unikālas liecības par I pasaules kara fortifikācijas būvēm un šajā vietā notikušajām Ziemassvētku kaujām. Mangaļos var apskatīt kaujām veltītu ekspozīciju, t.s. "Vācu valni" u.c. Pa teritoriju izvadā zinoši gidi. Parkā notiek arī tematiski un izglītojoši pasākumi.
|
||
Piedāvā ļoti gardus Lietuviešu tradicionālos ēdienus. Var pieņemt līdz 1000 personām.Pieņem bankas kartes, ir āra terase, dzīvā mūzika kā arī autostāvvieta. |
||
Vairāk nekā pusgadsimtu vecais dabas parks ir populārs tūrisma objekts un latviešu rakstnieces Annas Brigaderes (1861. - 1933) pasaku lugu varoņu apskates vieta. Sava mūža pēdējo desmitgadi (no 1922. līdz 1933. g.) rakstniece strādā un atpūšas Tērvetes „Sprīdīšos” (ēka uzbūvēta 1840 g.). Laikā no maija līdz oktobrim mazos apmeklētājus sagaida arī „dzīvie” pasaku tēli. Pazīstamas ir Tērvetes vecās priedes, kuru vecums sasniedzis trīs gadsimtus. Parka teritoriju caurvij takas, tādēļ šī ir piemērota vieta dažāda garuma un grūtības pastaigām. Nesen izveidots mūsdienīgs apmeklētāju centrs. |
||
This tour leads to the popular seaside resort towns in Lithuania and Latvia, from Nida on the Curonian Spit to Jūrmala on the Gulf of Riga. The first stage of the route runs through the Curonian Spit to the city of Klaipėda with its symbol – the wooden sailing ship – and its old town resembling German towns in terms of architecture. You will then visit the Lithuanian summer beach capital Palanga with some of its top sights being the Botanical Park, the Amber Museum, the pedestrian street of J. Basanavičius and the Sea Pier. Next, the route will take you to the former fishermen village of Šventoji, now a resort town, near which the Žemaičių alkas (Samogitian Sanctuary) is located – an ancient pagan sanctuary. After crossing the border of Lithuania/Latvia you will reach Liepāja – known as the windiest city in Latvia. Should you be interested in military heritage, you will find that in the former military port of Karosta. The tour continues to reach Ventspils, another seaside city. Here, you can go on a voyage on a small vessel on the river Venta river and out to the sea, walk along the riverside, go for a ride on the narrow-gauge train called “Mazbānītis”, marvel at greenery in the form of clocks made of flowers, spot the iconic cows of Ventspils – multiple sculptures scattered around the city streets. At the end of the tour, you will drive to Jūrmala and walk on the Baltic Coastal Hiking Route through the longest Latvian resort cities boasting with its widest sandy beaches. |
||
Viena no skaistākajām Igaunijas lauku baznīcām, ko sākotnēji izmantoja kā patveršanās vietu. Celta agrās gotikas stilā. Sienu zīmējumi no 1330. gada. |
||
Kā lielāka apdzīvota vieta Saulkrasti sāka veidoties 19. gs. beigās, kad mazie zvejniekciemi - Neibāde, Pēterupe un Katrīnbāde - kļuva par Rīgas iedzīvotāju populāru atpūtas un peldvietu. Tas strauji sekmēja vasarnīcu būvniecību. Kūrorta attīstību veicināja arī 1905. g. atklātā kuģu satiksme starp Rīgu un Saulkrastiem. Tika būvētas jaunas kūrmājas, restorāni un attīstīta cita ar kūrortu saistītā infrastruktūra. Vasaras laikā apmeklētājus izklaidēja dažādi pasākumi, balles un koncerti ar Rīgas orķestru piedalīšanos. Nākamais kūrorta attīstības veicinātājs bija 20. gs. 30. gados uzbūvētais autoceļš un dzelzceļa līnija starp Rīgu un Saulkrastiem. Padomju laiki iezīmējās ar atpūtas namiem, sanatorijām un jauniem vasaras namiņiem. Saulkrasti iegūst pilsētas statusu. Mūsdienās Saulkrasti pievilina ne tikai ar balto smilšu pludmali, bet arī ar dažādiem ikgadējiem publiskiem pasākumiem, Saulrieta taku un Balto kāpu, unikālo Saulkrastu velosipēdu muzeju, Jūras parku un peldvietu „Centrs”, Saules laukumu u.c. objektiem. |
||
Ventas ielejas posms augšpus un lejpus Kuldīgas, kas izceļas ar dažādu biotopu – nogāžu mežu, smilšakmens un dolomīta atsegumu, pļavu, aizsargājamu augu un dzīvnieku sugu un ainavas daudzveidību. Teritorijā atrodas populāri Kurzemes tūrisma objekti – Ventas rumba, Kuldīgas mūra tilts, Veckuldīgas pilskalns (labiekārtots) u.c. Ventas krastos izveidota ekotūrisma taka "Ventas līkloči", uzcelts skatu tornis, izvietoti informācijas stendi, bet gar upes kreiso krastu ierīkots velomaršruts. |
||
SIA "Limbažu Tīne" ir vilnas pārstrādes uzņēmums ar senām mājas tekstila tradīcijām, kas dibināts jau 1914. gadā. Šobrīd uzņēmumā tiek ražota vilnas dzija, austi augstvērtīgi vilnas un linu audumi, segas, parklāji, pledi, galdauti, dvieļi, lakati un citi tekstilizstrādājumi. Limbažu Tīne ražo etnogrāfiskos audumos pēc autentiskajām Baltijas reģiona kultūrvēsturiskā mantojuma paraugiem. |
||
Izteikts Vitrupes lejteces ielejas posms ar nelieliem smilšakmens atsegumiem un retām augu un gliemju sugām. Pie Ķirbižu Meža muzeja izveidota izziņas – botānikas taka, kas izvijas abpus upes krastiem un iepazīstina ar raksturīgākajiem Vitrupes ielejas floras pārstāvjiem un Vālodžu dižozolu.
|
||
Atrodas bijušās Lašu mācītājmuižas ēkā - 0,5 km ziemeļaustrumos no Neretas – Ilūkstes ceļa. Gothards Frīdrihs Stenders (1714. – 1796.) jeb Vecais Stenders bija pirmās plašākās latviešu valodas gramatikas (1761. g.), latviešu-vācu un vācu-latviešu vārdnīcas (1789. g.), latviešu ābeces (1782. g.) un pirmās ilustrētās ābeces “Bildu ābice” (1787. g.) autors, strādājis par Sēlpils un Sunākstes mācītāju. Viņa dzimšanas vieta bija Lašu mācītājmuiža, kuras vienā no ēkām ir izveidots neliels muzejs. Neretas – Ilūkstes ceļa malā ir uzstādīts piemiņas akmens (tēlnieks I. Folkmanis, arhitekte N. Tamane). |
||
Bikovas (Gaigalavas) Vissvētākās Jēzus Sirds Romas katoļu
baznīca. Dievnams ceļotāju iepriecina ar savu balto stāvu, gotiskajām
formām un arhitektonisko veidolu. Baznīcas iekšpusi un lielo altāri
grezno abu Zebedeja dēlu un citu svēto tēli.
|
||
Viena no augstākajām Latvijas kāpām. Gan pati kāpa, gan arī tās apkārtnē esošās kāpas ir apaugušas ar skujkoku mežu (mežainas jūrmalas kāpas). Atrodas Bernātu dabas parkā. |
||
Pirmo reizi rakstos Kandavas vārds minēts 1230. g. 1253. g. stāvā Abavas senlejas krasta augšdaļā Livonijas ordenis uzcēla mūra pili, kuras piekājē izveidojās apdzīvota vieta. 17. gs. Kandava tapa par nozīmīgu tirdzniecības centru. Mēra epidēmija un 1. pasaules kara laika notikumi smagi piemeklēja pilsētiņu un tās iedzīvotājus. Pilsētas tiesības Kandava ieguva 1917. g. Padomju laikos Jaunkandavas lauksaimniecības tehnikuma sporta komplekss kļuva par populāru treniņu norises vietu. |