Vienīgais zemgaļu kultūrvēsturei veltītais muzejs, kurā izstādīti divi Tērvetes pils maketi, zemgaļu pilskalnu objektu attēli un to vizualizētas versijas par kādreiz tajos celto piļu izskatu, dažādi ieroči, bruņukrekls sadzīves priekšmeti u.c. Te var iegādāties zemgaļu rotas un vērot to gatavošanas procesu. Katru gadu otrajā augusta sestdienā tiek organizētas zemgaļu dienas. 

Maizes ceptuve "Liepkalni" atrodas Daugavas krastā starp Stukmaņiem un Pļaviņām. Apvieno ceptuvi, veikalu un kafejnīcu. "Liepkalnu" sortimentā ir vairāki desmiti maizes veidi, cepumi, tortes, kūkas un smalkmaizītes, kvass. Pie ceptuves var izbraukt ar Vikingu kuģi pa Daugavu.

“Liepkalnu” maize tiek cepta piecās ceptuvēs Latvijā - Vidzemes reģionā Rūjienā, Valmierā, “Liepsalās” un Ķekavas pag., "Džutas", t/c A7 .

Kaut arī no 104 ciema mājām 1. pasaules karā nopostīja 97, 20. gs. trīsdesmito gadu beigās Lapmežciems ātri „atkopās", un tajā darbojies viens no Latvijas piekrastes spēcīgākajiem zvejnieku kooperatīviem. Padomju laikā te izveidoja vienu no lielākajiem zvejniecības kolhoziem – „Selga", kura korpusi ir redzami pie Siliņupes ietekas. Šodien Lapmežciems ir iecienīts vasarnīcu rajons, atpūtas un peldvieta. Kā interesants zvejniecības vēstures piemineklis ir apskatāms Lapmežciema sedums - kādreizējā zvejas laivu piestātne, kur zvejnieki cēla tīklu būdas un glabāja inventāru. Starp Pīlādžu ielu un Siliņupes kreiso krastu 3. – 2. g.t. pr. Kr. atradās zvejnieku un mednieku apmetne, kuras vietā uzstādīts piemiņas akmens. Šī ir senākā zināmā cilvēka apdzīvotā vieta Ķemeru nacionālā parka teritorijā. Daļa no atradumiem ir apskatāma Lapmežciema muzejā, kur izveidota novadpētnieciska ekspozīcija un savākti materiāli par somu jēgeru cīņām Klapkalnciema apkārtnē.

Atraktīvās un miniatūrās būvēs un voljēros izvietoti ap 65 dažādu šķirņu truši. Bērni var apskatīt trušus un rast saskarsmi ar citiem mājdzīvniekiem – kazām un aitām.

Viens no skaistākajiem Nīcas un plašākas apkaimes dārziem, kas guvis nozīmīgas nominācijas Nīcas un Latvijas mēroga skaistāko daiļdārzu konkursos. Augi, kas stādīti atsevišķās grupās ir telpiski nodalīti viens no otra. Īpaši bagāta ir hostu kolekcija, kurā ir vairāk nekā 130 šķirņu. Arī bagāta kļavu sķirņu kolekcija (25). Dārza ainaviskumu papildina izraktais un labiekārotais dīķis. Apmeklētāji saimnieces pavadībā var iepazīt dārzu un noklausīties stāstu par dažādām augu sugām, šķirnēm, kā arī iegūt vērtīgus padomus dārza veidošanā.

Rekovas dzirnavas ir unikāla vieta pašā austrumu pierobežā. “Pirmajā stāvā bija miltu malšana un otrajā stāvā apstrādāja vilnu. Dzirnavas pastāvēja līdz 1980.gadam. Vēlāk ēka nevienam nepiederēja, lietus ietekmē iebruka jumts un faktiski viss bija sadrupis. 2016.gadā zemnieku saimniecības “Kotiņi” saimniekam Aldim Ločmelim radās iespēja iegādāt ēku un saliekot galvas kopā, radās ideja, ka ēkā varētu būt vietējās produkcijas veikaliņš.”

Majestātiskā trīsstāvu pamatīgu laukakmeņu mūra ēka, kas atrodas pašā Balvi-Viļaka ceļa malā, ir sākusi dzīvot jaunu dzīvi, kur ikvienam ir iespēja nobaudīt vietējo Latgales produktu garšu dažādā izpildījumā.

Dzirnavu saimniece  - viena no īstajām latvju saimniecēm Vija Kuļša uzņem tūristu grupas, kurām piedāvā nobaudīt vietējo Latgales produktu garšu dažādā izpildījumā. Ēdienkarte sastāv no piedāvājuma vegāniem, veģetāriešiem un klasiskās ēdienkartes. Viena no galvenajām ēdienu sastāvdaļām ir zs “Kotiņi’’ ražotā produkcija. Ir iespēja pieteikt un darboties arī Meistarklasēs.

Tiek piedāvāvāts ēdiens no linsēklām, linu eļļa, dažādi salāti, ko var gatavot ar linu eļļu. Linsēklas izmanto pašu ceptā maizītē, sāļajā baltmaizē ar linsēklām. Linsēklas Rekovas dzirnavu ēdienkartē ir tikai viena no izejvielām, bet tieši tās ir centrālais varonis jaunajā Ziemeļlatgales kultūrvēsturiskā tūrisma piedāvājumā “Linu ceļš Ziemeļlatgalē”.

This tour is suitable only for experienced hikers. The itinerary circles the Suurupi Peninsula where the dense forests conceal the military heritage of different eras. The Baltic Coastal Hiking Route meanders through overgrown and rocky seacoasts, birch groves, along former pioneer camps and sand-stone cliffs protecting coves with sharp capes. At the end of the itinerary, one of the most astounding outcrops of the Estonian littoral rises before your eyes – the Rannamõisa Cliffs, which gives views of Kakumäe Bay and Peninsula and the towers of Tallinn’s Old Town

Atrodas Kaibēnu kalnā (226 m v.j.l.) – 7 km uz rietumiem no Inešiem. Nominēts kā Latvijas vecākais (no 1929. g.) memoriālais muzejs. „Kalna Kaibēnu” ēkas ir celtas laika posmā no 18. – 19. gs., un tajās apskatāmi tautskolotāju un rakstnieku Reiņa (1839. – 1920.) un Matīsa (1848. – 1926.) Kaudzīšu pašu būvētā veranda, kāpnes, sienas skapji, parketa imitācijas un R. Kaudzītes izveidotā ratiņu virpotava. Ratnīcā ir izvietota seno darba rīku kolekcija. Autentisko viensētu ieskauj rakstnieku stādītais dārzs ar koktēlnieka K. Kugras veidotajiem romāna “Mērnieku laiki” tēliem. „Kalna Kaibēnos” tapis leģendārais romāns „Mērnieku laiki”. Laikā no 1868. – 1882. g. dzīvojamā ēkā atradusies pagastskola, kurā Matīss strādāja par skolotāju, bet Reinis – par skolotāja palīgu. Muzeju ieteicams apskatīt  gida pavadībā.

Muižas ēka tikusi restaurēta, taču tā celta 1732. gadā. Muižas kompleksu veido – kungu māja, bijušās skolas ēka, pārvaldnieka māja, klēts, saimniecības ēka, kā arī tējas namiņš, kas atrodas senajā ozolu parkā, no kura takas tālāk aizvijas uz Meža parku. Ungurmuižas  iekštelpās ir grezni zīmējumi (grenadieri, ziedu motīvi, zīmētas tapetes, drapēri, ainas no barona karagājieniem un ceļojumiem) kuru autors ir Limbažu gleznotājs Georgs Dītrihs Hinšs. Ungurmuižā par seno auru rūpējas katrs gleznojums, zīmējums un katrs nostūris.