Atpūta laukos
721-740 / 1003
Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Būvēta 13. gs. beigās kā romānikas stila trīsjomu bazilika ar gotikas elementiem. 1853. g. uzcelts 65 m augstais tornis (skatu laukums). Dievnamā atrodas Livonijas bīskapu kapa plāksnes, kancele (1748.), ozolkoka altāris – (1858.), altārglezna (1862.), vitrāžas un ērģeles (1907.), kas ir vienas no labākajām Latvijā.
N/A
Brāļu kapi Rīgas – Ventspils autoceļa (A 10) malā. Koka laipa aizved līdz piemiņas akmenim, kas veltīts 1. Pasaules kara laikā kritušajiem
N/A

Baltā kāpa ir viena no raksturīgākajām Saulkrastu vietām. No tās paveras skaists skats uz jūru, Inčupes grīvu un plašo pludmali. Baltā kāpa veidojusies, vējam dzenot pludmales smiltis pāri Baltijas ledus ezera mālainajiem nogulumiem. Tās baltais, 18 m augstais smilšu atsegums senatnē kalpoja kā orientieris vietējiem zvejniekiem. Nosaukumu kāpa ieguvusi no baltajiem sacietējušo smilšu slāņiem, kas vizuāli līdzinās smilšakmenim.
Saulkrastu Baltajā kāpā uzstādīti vairāki vides objekti: “Ieejas vārti”, kas veidoti kā stilizēts Baltās kāpas siluets un uz tiem izvietota informācija par jūras piekrasti un Balto kāpu, ežu mamma Frīda un zaķis Fredis, kuri mudina apmeklētājus būt tīrīgiem un nemēslot dabā, kā arī doties dabā klusi – netrokšņojot,  kukaiņu ceļš, kas šķērso apmeklētājiem veidoto taciņu, pievērš uzmanību tam, ka ikdienā mums apkārt rosās ļoti aktīva dzīvība – dažādi kukaiņi, kurus bieži pat nemanām, klausīšanās ierīce taures formā, ir veidota tā, lai varētu ieklausīties niansēs, kas veidojas no jūras viļņu un priežu šalkoņas. No Baltās kāpas līdz Saulkrastu centram vijas Saulrieta taka apmēram 4 km garumā. 
N/A
Veidots Vidzemes augstienes centrālās daļas kultūrainavas un ezeraiņu ainavas ar Alaukstu, Inesi, Taunu u.c. ezeriem, kā arī sugu un biotopu aizsardzībai. Vecpiebalgā atrodas daudzi nozīmīgi kultūras tūrisma objekti – Vecpiebalgas luterāņu baznīca, Vecpiebalgas pilsdrupas, Vecpiebalgas muiža un vairāku nozīmīgu Latvijas kultūras darbinieku dzīves un darba vietas, kurās izveidoti memoriāli muzeji. Ezeri piesaista makšķerniekus, bet ap Alaukstu ziemā tiek organizētas tradicionālās distanču slēpošanas sacensības. Ineša salās un pussalā izveidots Sproģu dabas liegums.
N/A

Amatniece no māla, akmens masas u.c. materiāliem veido traukus un dažādus interjera priekšmetus, apdedzinot tos atklātā uguns ceplī. Apmeklētāji var doties izzinošā ekskursijā, vērot amatnieci darbībā un paši pamēģināt roku krūzītes izvirpošanā. Aicina uz cepļa atvēršanu.
N/A

Agrākais mājas nosaukums bija „Forstei” (tulkojumā nozīmē  mežziņa  māja). Tā celta, izmantojot vecās Bīriņu pils baļķus. Ēkas pirmais īpašnieks bija Bīriņu muižas barons Aleksandrs Aleksejs fon Pistolkorss. Tajā dzīvoja muižas virsmežzinis Pauls Moltrehts, vienlaicīgi tā bija virsmežziņa darba, dzīves vieta un muižas medību māja. Ēka vairākkārt pārbūvēta. Līdzīgu izskatu patreizējam un arī simboliskos brieža ragus tā iegūst 1891. gadā. Neatkarīgās Latvijas laikā mājai tika latviskots nosaukums – „Meža māja”. Vairākkārt mainījušies arī tās īpašnieki. 30. gados tā kļūst par kultūras un mākslas darbinieku atpūtas mītni. Šeit 1937.  gadā vasaru pavadīja komponists  Alfrēds Kalniņš,  strādājot  pie  pirmās  latviešu  operas  “Baņuta” partitūras interpretācijas otrajam iestudējumam. Pēckara periodā No 1945.gad līdz 1956. gadam ēkā atradās Saulkrastu Ciema Padome, Saulkrastu rajona laikā Tautas izglītības nodaļa. Pēc tam uz ēku no Jūrmalas tika pārcelta bērnu sanatorija „Ugunskurs”, kura vēlāk pārdēvēta Saulkrastu vārdā. Šobrīd ēka ir privātīpašums. (Avots: Saulkrastu TIC)
N/A

Meklējams Bērtuļu kapos. Veidots pēc L. Švalbes projekta. Pieminekļa priekšpusē ir izvietota bronzas plāksne, kurā rakstīts: „Dziļā pateicībā par Latviju kritušajiem tautas varoņiem. 10. Rūjienas Vanagu novads”. Otrpus pieminekļa ir uzraksts „Dievs, Tēvzeme, Tauta”. Pieminekli atjaunoja 1989. gadā.
N/A

“Jēru klubs” ir zemnieku saimniecība, kura pamatā nodarbojas ar aitkopību. Iespējams iegādāties bioloģiski tīru un veselīgu jēra gaļu, dziju, aitādas, vaislas materiālu - teķīšus un aitiņas audzēšanai, kā arī aitkopības inventāru - elektriskos žogus ganīšanai aplokos.

Jēru klubs ir zemnieku saimniecība Mazsalacā, kas īpaša ar to, ka aitiņas dzīvo īstā klubā! Saimnieki piedāvā piedzīvot lauku saimniecības atmosfēru, kurā galveno lomu spēlē aitas. Baudīt jēra gaļas un aitu piena produktu ēdienus, sajust, cik ērti ir lasīt savu mīļāko grāmatu, sēžot uz pūkainas aitādas un, lai vakarā pie ugunskura nesaltu, iegūt savā īpašumā siltas vilnas zeķes un austus vilnas apmetņus. 

Saimnieki aicina ģimenes no Latvijas un visas pasaules viesoties ilgāk, nakšņojot jaunajā Glempinga teltī, maksimāli tuvu dabai un veselīgai lauku videi, nezaudējot ne nieka no komforta, ko esam raduši baudīt ikdienā.

Ekskursijas laikā saimnieki Ilze un Valters labprāt dalīsies pieredzē par aitu audzēšanu un kopšanu, bet pēc iepriekšējas vienošanās arī pagatavos gardu maltīti no jēra gaļas.Ja ir vēlēšanās, ekskursija Jēru klubā tiek papildināta ar dažādām aktivitātēm - spēlēm, viktorīnu un radošām darbnīcām, izmantojot aitas vilnu. 
N/A

Baznīca atrodas pašā pilsētas centrā. Tā celta laikā no 1781. līdz 1788. gadam un tās celšanas iniciators bija Alūksnes muižas īpašnieks Oto Hermanis fon Fītinghofs, tās arhitekts – Kristofs Hāberlands. Noskatītā vieta, netālu no ezera, bijusi purvaina. Tādēļ uzbērts uzkalniņš un baznīcas pamatiem izmantoti divi tūkstoši ozolkoka pāļu. Tā būvēta klasicisma stilā no vietējā laukakmens. Baznīcas apmeklētāji var aplūkot gan grezno interjeru, gan uzkāpt 55,5 m augstajā torni, no kura paveras skaists pilsētas skats.

Baznīcas apmeklējums ir jāpiesaka iepriekš.
N/A

Arheoloģisko izrakumu materiāli liecina, ka Ogres upes krastus ir apdzīvojuši lībieši. Ogre, kā lielāka apdzīvota vieta un nozīmīgs kūrorts, izveidojās pēc Rīgas-Daugavpils dzelzceļa izbūves 1861. g. Līdz 1. pasaules karam Ogrē savus pakalpojumus piedāvāja ~ 300 vasarnīcas, kas kara laikā g.k. tika nopostītas. Nākamais „liela mēroga" notikums norisinājās 1965. g., kad Ogrē uzcēla vienu no Eiropā lielākajiem trikotāžas kombinātiem, kurā strādāja viesstrādnieki no Vjetnamas u.c. valstīm. Mūsdienās Ogre savu kūrorta slavu vēl joprojām nav atguvusi, bet gan kļuvusi par samērā ekskluzīvu g.k. mazstāvu privātmāju apbūves vietu.
N/A

Latvijas Valsts mežu laivu bāzē, kas atrodas Kaņiera ezera dienviddaļā (redzama no Lapmežciema – Antiņciema ceļa) kopā ar laivu bāzes ēku apvienots skatu tornis, no kura lieliski pārredzama ezera austrumdaļa.
N/A

Smilšakmens iežos veidojusies ala ar vairākām arkām, pīlāriem un nišām. Liepas Lielās Ellītes alas (Ellīte, Velna ceplis, Velna krāsns, Vella ala, Liepmuižas ala, Liepas ala) kopgarums ir nedaudz vairāk par 20 m, tās griestu augstums sasniedz 3,5 m, bet platums 5 m. No alas izplūst spēcīgs avots. Domājams, ka tā sākusi veidoties jau pirms 7000 gadu. Ala daudz postīta, 20. gs. sākumā no tās raktas arī baltās smiltis. Lielā Ellīte ir sena kulta vieta. Mūsdienās vieta labiekārtota, izveidota atbilstošs labiekārtojums. 
N/A
2005. gadā veidota laipu taka, pa kuru no Duntes muižas (atrodas Minhauzena muzejs) cauri mitrajiem piekrastes mežiem var veikt pārgājienu līdz jūrai. Takas malās izveidotas atpūtas vietas un ar slaveno baronu Minhauzenu saistīti koka tēli un atrakcijas. Atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā.
N/A

Atvērtā permakultūras saimniecība “Lejas Varicēni” aicina iepazīt alternatīvu veidu, kā saimniekot laukos. Raķetes krāsnis, saules paneļu un saules kolektora sistēma DIY vai pašu rokām, hobitu namiņš, saules žāvētājs, paugurdobes un citas alternatīvas metodes, kā efektīvi un videi draudzīgi dzīvot un saimniekot laukos. 
Šeit vasaras mēnešos tiek rīkoti izglītojoši pasākumi.
N/A

Vējupītes grava ir domāta tiem, kurus nebaida vairāki gari un stāvi kāpieni pa koka kāpnēm, kas ved pa augstajām Vējupītes gravas nogāzēm. Ja aiz viesu nama „Līvkalns" kāpsim lejup, nonāksim pie seklās (3,6 m), bet augstās (6,1 m) Pētera alas , kas atgādina plaisveidīgu nišu. Pēc ~ 10 min ilga gājiena pa upīti uz leju (Gaujas virziens), tās kreiso krastu pāršķeļ dziļā Pūču grava, pa kuru tek Kraukļupīte. Abu upes gravu saskares vietā paceļas Satezeles pilskalns (plakums 90 x 75 m), kur 13. gs. sākumā atradās feodāļa Dabreļa ozolkoka pils ar galveno ieeju pilskalna rietumu pusē. Līdz pilskalnam no Pūču gravas dziļumiem uzved koka kāpnes. Lai apskatītu Kraukļu aizu , ir atkal jākāpj lejup pa tām pašām trepēm un jāturpina ceļš Gaujas virzienā. Kraukļu aiza ir Vējupītes kreisā krasta sānu grava ar līdz 11 m augstām un iespaidīgām smilšakmens sienām, kurās izveidojusies 5,2 m dziļā Kraukļu ala. Vēl pēc aptuveni 10 – 15 min ilga gājuma (ir jāšķērso Vējupīte pa koka tiltiņiem) nonāksim pie kāpnēm, kas uzved Paradīzes kalnā (aprakstu sk. iepriekš pie Nr. 7.).
N/A

Ideja par "DA'ZIEPE" radās iedvesmojoties no Amatas novada dabas un idejas par pilnvērtīgu pieejamo resursu izmantošanu. Ziepes tiek gatavotas no liellopu vai briežu taukiem, augu eļļām un ziepju zālēm, kā arī papildinātas ar dažādām ēteriskajām eļļām un dabīgajiem aromātiem. 
N/A
Periodiski aplūstošas palieņu pļavas Burtnieku ezera austrumu un dienvidu krastā, kas ir nozīmīga griezes u.c. retu putnu sugu ligzdošanas vieta. Pļavu apskates nolūkos, Vīsragā (pie Burtniekiem) ir izveidota dabas izziņas taka ar norādēm, informatīviem stendiem un skatu torni.
N/A

Atpūtas vieta Gaujas upes kreisajā krastā, pusceļā starp Virešiem un Aņņu tiltu (Gaujiena-Valka; P23). Pieejams galds maltītēm, ugunskura vieta, sausa malka, telšu vietas, tualete.
N/A
Piemājas saimniecībā “LIELKALNI” 2 ha platībā kopš 2006. gada iestādīts netradicionālu ogulāju dārzs: zelta jāņogas, irbenes, lielaugļu lazdas, smiltsērkšķi, melnais plūškoks, citronliānas, aktinīdijas, ēdamie sausserži, u.c. Kopš 2008. gada sertificēta Bioloģiskā lauksaimniecība. 2009. gadā iegūts PVD sertifikāts un saimnieki sākuši gatavot un pārdot veselību stiprinošus sīrupus, želejas, ievārījumus un tējas. Tūristiem piedāvā degustēt tējas, sezonas ogas, sīrupus, želejas un citus gardumus, kā arī tos iegādāties.
N/A

Gaisa trošu ceļš pār Gauju ir Baltijas valstīs vienīgais šāda veida objekts un arī transporta līdzeklis. To cēla 1969. g. sadarbībā ar Gruzijas inženieriem. Gaisa tramvaju nesošā trose stiepjas 1060 m garumā un bez atbalstiem savieno Gaujas senlejas krastus starp Siguldu un Krimuldu ~ 40 m augstumā virs upes līmeņa. No Gaisa tramvaja paveras viena no labākajām Gaujas senlejas ainavām! Vakaros šo unikālo objektu izmanto gumijlecēji.