Ģimenei, bērniem un citiem interesentiem draudzīga vieta, kur var doties ekskursijā vai individuāli apskatīt un iepazīt murkšķus.

Atrodas Vecpiebalgas dienvidaustrumdaļā aiz baznīcas. 1340. - 1365. g. Rīgas arhibīskaps šeit uzcēla pili - cietoksni, ko apjoza aizsarggrāvji (atliekas redzamas arī mūsdienās). Pils ziemeļu pusē atradās priekštilta nocietinājumi, bet austrumdaļā - pils galvenā ieeja un tornis. Pili postīja 1577. g., bet pilnībā sagrāva 18. gs.

Kafejnīca "Rositten" atrodas blakus Rēzeknes pilskalnam – Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centram „Zeimuļs” (uzbūvēts 01.09.2012.). Skaists interjers un skats uz Rēzeknes kultūrvēsturiskajiem objektiem. Nosaukta cietokšņa (Rositten) vārdā, ko 13. gs. šeit uzcēla Livonoijas ordeņa mestrs. Piedāvā maltītes visām ēdienreizēm, kulinārijas un konditorejas izstrādājumus.

Atrodas 1,3 km ziemeļrietumos no Aknīstes centra, nelielā Dienvidsusējas sānu gravā. Šis avots kā veselības avots pazīstams jau kopš seniem laikiem. Stāsta, ka šādu avotu, kas izplūst uz austrumiem, ūdens ir dziedinošs. Īpaši Lieldienu rītā, ja tajā mazgā acis. Avota ūdeņi satur dzelzs savienojumus, par ko liecina brūnās nogulsnes (dzelzs baktēriju darbības rezultāts). Blakus avotam ir akmens ar nelielu iedobumu, domājams – sens kultakmens. Savukārt, gravas malā aug svētliepa. Saltupju svētavotu var pamatoti uzskatīt par vienu no izcilākajiem Latvijas avotiem.

Saltupju Svētavots ir ūdeņiem tik bagāts, ka izveido nelielu upīti – Saltupi, kas pēc aptuveni simts metriem ietek Dienvidsusējas upē, avots uzskatāms par vienu no garākajiem pazemes avotiem Latvijā. Tas ir vietējās nozīmes aizsargājamais kultūras piemineklis.

Avinurmes kokdarbu klētī draudzīgi blakus sadzīvo tūrisma centrs un Avinurmes galdnieku darbnīca. Kokdarbu klētī atradīsiet Igaunijā bagātāko skalu ražojumu klāstu, daudz pirtij nepieciešamu priekšmetu un ikdienā mājsaimniecībā izmantojamu koka trauku. Šeit tiek organizētas dažādas radošās darbnīcas: grozu pīšana, filca velšana, maizes cepšana, sveču liešana, galošu apgleznošana u.tml. 

Šeit atrodas arī tūrisma informācijas centrs, kur iespējams iepazīties ar vietējiem koka izstrādājumiem. Pieejama arī kafejnīca, kurā tiek piedāvāti Peipusa apkārtnes ēdieni, kas tiek pasniegti uz koka izstrādājumiem, turklāt šeit pieejama arī pašcepta rupjmaize. Veikalā ir plaša koka izstrādājumu izvēle. 

Viena no retajām vietām Latvijā, kur savvaļā aug divas retas un aizsargājamas augu sugas – parastā īve un Baltijas efeja (sk. arī Rucavas īvju audzi). Teritorija nav labiekārtota un piemērota apskatei kā tūrisma objekts, kā arī dabā nav atpazīstamas tās robežas (nav informatīvo zīmju), tādēļ apmeklētājs bez botāniskām zināšanām šeit redzēs tikai „parastu” mežu. Austrumos no lieguma vairāku kilometru garumā stiepjas neliels valnis – bijušā šaursliežu dzelzceļa (600 mm, 41 km garš) līnija Dubeņi – Rucava, ko Pirmā Pasaules kara laikā būvēja vācu armija ar mērķi – izvest kokmeteriālus.

Celta 18. gs. beigās agrīnā klasicisma stilā kā grāfu Mellīnu dzimtas īpašums. Mākslinieciski vērtīgi K. V. Kalopkas zāles dekorējumi (1792. g.) un krāsnis (19. gs. beigas). Parks.

Maršruts ved caur skaistajiem Kurzemes un Žemaitijas ziedu dārziem. Kandavā atrodama lielākā īrisu kolekcija. Mierkalni ir lielākais dienliliju dārzs austrumeiropā ar vairāk nekā 1000 šķirnēm. Īpašnieks ražo arī augļu un ogu vīnus. Talsu pilskalnu dabas parkā atrodas ābolu audzētava "Kurzemnieki" un ābolu apstrāde (žāvēti āboli, ābolu čipsi, sulas). Tāpat tiek audzēti romiešu gliemeži. Vides un veselības saimniecībā "Upmaļi" ražo tējas, garšaugus, augu eļļas, īpašos balzamos, kosmētiku, augu izcelsmes ziepes utt. - ar zīmolu AnnA Bermans. Sauleskalnu dendrārijā atrodama Latvijas vecākā, 50 gadu senā magnolija. Ziedoņu peoniju dārzā audzē vairāk nekā 100 peoniju šķirnes. Māras muižas īpašnieki piedāvā vēsturiskus vācu muižu stāstus to rajonā. Piena muižā Berghof atrodas piena muzejs. Eksotiskas ziedu un koku šķirnes atrodamas Māra Lindes dendroloģiskajos dārzos. Turaidas zemnieku saimniecība ražo zāļu tējas un paciņas kā suvenīrus vai dāvanas, izmantojot citron mētru, avenes, biškrēsliņus, rasaskrēsliņus, ceļtekas un liepu. Nīcas ciemā apmeklētājiem ir pieejami 7 dekoratīvie dārzi, kas uztur vietējās dārzkopības tradīcijas. Rucavas dendrārijs piedāvā magnoliju kolekciju. Lielākais japāņu dārzs Eiropā (16 ha) ir tradicionālo aromātisko augu un dārzeņu kolekciju mājas. Palangas muiža, kurā atrodas Dzintara muzejs un Birutes parks ir viens no vislabāk saglabātajiem muižas kompleksiem Lietuvā. Kretingas muižas parks ir viens no vissenākajiem izdzīvojušajiem 16.-18. gadsimta muižas parkiem Lietuvā. Klaipēdas Universitātes botāniskajā dārzā ir piekrastes etnogrāfiskais dārzs ar ziedu šķirnēm, kas raksturīgas šīs vietas apkārtnei. Klaipēda ir populārākā piejūras kūrortpilsēta Lietuvā. Jūras muzejs un delfinārijs ir vieni no slavenākajiem Klaipēdas tūrisma objektiem. Šilutes muižā ir divi parki - angļu ainavu parks ar pastaigu takām un mežaparku, kas pazīstams kā Varnamiškis, vai "Vārnu mežs". Pakalnė ir unikāla tradicionālā zvejnieku sēta ar dārzkopības augiem, kas raksturīgi Lietuvas mazajam reģionam.

Atrodas Subates vēsturiskajā centrā. Ēka (nav torņa) celta no laukakmeņiem 1831. g. par grāfa Mihaila Zīberga – Plātera līdzekļiem. Tā priekšpusē slejas iespaidīgs zvanu tornis. Dievnamā atrodas 18. gs. beigu skulpturālā grupa “Golgāta”, krucifikss un nozīmīgs galvenā altāra cilnis – kokgriezums. Pēdējais tapis pēc slavenās Leonardo da Vinči freskas “Svētais vakarēdiens” motīviem.

Rietavas parks bijis lielākais ainaviskais parks Lietuvā. Tas izveidots 1848. – 1855. gados dabiski izretinātjā mežā, rekonstruēts – 1904. – 1905. gadā.  Parks ir jaukti plānots. Lielā parka augu valsti veido vietējie krūmi un koki, tajā pašā laikā te aug arī vairāki citzemju augi. No tiem laikiem saglabājušās dažas koku alejas, žoga fragmenti, Baltie un Sarkanie vārti, sarga būdiņa. Parkā ir sarežģīta ūdens krātuvju sistēma – daži dīķi, Jūras upes līkums, vecupes apjosta sala.