The Forest Trail leads down from the highest point of the Haanja Upland. The most important sight on this route is the Suur Munamägi Hill – 318 m above sea level. The highest point of the Baltics with its observation tower provides its visitors with a splendid 50 km range view of the Estonian nature. The 150 year-old western taiga spruce forests grow on the slopes of Suur-Munamägi. Further on the trail circles around the southern part of Lake Vaskna, and continues down small country roads surrounded by solitary homesteads and small clusters of farms. The route ends in a small village, Tsiistre, where the Linen Museum is located. The museum has a collection of folk linen. Flax is one of the oldest cultural plants in Estonia and a few decades ago, blue flax fields were a common sight in southern Estonia.

Mazirbes kāpās, ziemeļaustrumos no Lielā tīklu šķūņa (tagad vasaras dzīvojamā māja) vienkopus iegūlušas vecās zvejas laivas, kuras šeit atvilka pagājušā gadsimta 50. – 60. gados. Iemesls šādai rīcībai bija individuālās zvejas aizliegums pierobežas režīma zonas dēļ. Mazirbē redzamais ir vienīgais šāda veida „objekts” Latvijas piekrastē.

Pēc 2005. g. orkāna atjaunotajā Randu pļavu dabas takā (ap 4 km gara) ir uzcelts un 2015. gadā atjaunots putnu vērošanas tornis, no kura pārskatāmas unikālās piekrastes pļavas ar nelielām lagūnām un niedrājiem. Piemērota vieta migrējošo putnu vērošanai. Atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā.

Lielstraupes pils ir vienīgā Latvijā saglabājusies celtne, kur vienā ēkā ir apvienota viduslaiku pils un baznīca. Pils celtniecību uzsāka 1263. g. Apbūve ļoti cieta 17. un 18. gs. laikā, kā arī 1905. g. nemieru laikā. Ēku kompleksu atjaunoja 1909. g. pēc arhitekta V. Bokslafa projekta. Lielstraupes baznīcā atrodas vairāki mākslas pieminekļi - 17. gs. ērģeļu luktu un 18. gs. kanceles gleznojumi. 1944. g. dienamā uzstādīja mākslinieka S. Vidberga vitrāžas "Golgāta" un "Kristu dzimšana". Savukārt, pils tornī redzams vietējā pulksteņmeistara Aides darināts pulkstenis, bet uz baznīcas sienas - saules pulkstenis. Pils parkā ir jāaplūko 1744. g. no koka būvēto zvanu torni. 1938. g. baznīcā atklāta piemiņas plāksni 1. pasaules karā un Brīvības cīņās kritušajiem. No 1963. g. pilī darbojas narkoloģiskā slimnīca. Baznīca ir apskatāma dievkalpojumu laikā, bet pārējais ēku komplekss – no ārpuses.

No Vecās pasta ēkas ir redzama Sv. Jāņa kolonna. Domājams, ka tā celta 17. gs. un sākotnēji kalpoja kā blakus esošā tirgus laukuma „ziņojumu vieta”. Vēlāk kolonnu pārdēvēja Sv. Jāņa - zvejnieku aizbildņa vārdā, jo daudziem Traķu apkārtnes iedzīvotājiem zveja bija ikdienas dzīves sastāvdaļa.

Profesionāla lauksaimniecības tūre, kuras laikā tiek iepazītas modernas un tehnoloģiski attīstītas ražojošas saimniecības. Iepazīšanās diena ar Latvijas galvaspilsētas – Rīgas (UNESCO mantojums), Rīgas centrālā tirgus (viens no lielākajiem slēgtā tipa tirgiem Eiropā) apskati. Nākamajā dienā piedāvājam organizētu tikšanos ar Latvijas Republikas Zemkopības ministrijas speciālistiem, lauksaimnieku NVO pārstāvjiem. Dodamies uz saimniecisko atkritumu ekoloģisko poligonu, kas ir Eiropas mērogā atzīta iniciatīva, kur atkritumu energobloka saražotais siltums tiek izmantots siltumnīcu apsildei, kas nodrošina ideālu vidi lauksaimnieciskai ražošanai (puķes un tomāti). Inovatīvas saimniecības, kur ievāc bērzu sulu un ražo dažādus produktus – BIO bērzu sulas vīnu (sārtais, pussaldais), BIO Bērzu sulas putojošo vīnu, bērzu sulas limonādi, sīrupu, – apmeklējums. Nākamās dienas rīts sākas ar saimniecības apskati, kur audzē kvalitatīvus dārzeņus un kartupeļus. Tajā veiksmīgi tiek risināti glabāšanas, realizācijas un loģistikas jautājumi. Pa ceļam – Kokneses pilsdrupu, kas atrodas latviešu tautas likteņupes – Daugavas krastos apskate. Maršrutā ir iekļauta zemnieku saimniecība, kurā audzē kaņepes un ražo no tām dažādus pārtikas produktus. Nakšņošanā plānota muižas kompleksā, kas pārveidots par naktsmīni un spa kompleksu. Nākamajā rītā – vienas no Latvijā jaunākajām alus darītavām – apmeklējums. Ekskursija un degustācijas. Ap pusdienas laiku – saimniecība, kurā ziemas mēnešos pateicoties biomasas koģenerācijas stacijai, ražo enerģiju un apsilda siltumnīcas. Vakarā – atgriešanās Rīgā.

Muiža vēsturiskajos avotos ir minēta jau 1560. gadā. Tagad redzamā kungu māja ir celta no akmens 1805. g. Padomju laikos tajā atradās Matsalu rezervāta administrācija, bet mūsdienās ēkā ir izveidota viesnīca. Līdz muižai nokļūstam pa skaistu aleju, kuras apkaimē ir redzamas citas muižas kompleksa ēkas.

Vilsandi nacionālā parka „sirds” un divpadsmitā lielākā Igaunijas sala (garums - 6 km, platums – 2 km). Tā ir ļoti „jauna” sala, kas sākusi veidoties pirms ~ 2000 gadiem zemes garozas celšanās rezultātā, savienojoties divām salām, kas noticis pirms ~ 350 gadiem. Cilvēki salu sāka apdzīvot 18. gs. un to galvenā nodarbe bija zvejniecība, kuģu būve, nelielā apjomā – lauksaimniecība. Līdz 2. pasaules karam te bija ap 200 iedzīvotāju, kuri vēlāk salu bija spiesti pamest PRSR pierobežas režīma zonas dēļ. Nozīmīgu Vilsandi daļu aizņem mežs un kadiķu lauki. To visā garumā šķērso grantēts - zemes ceļš ar atzariem uz jūras krastu. Salu ar kājām var izstaigāt vairāku stundu laikā, iepazīstot vietējo apbūvi (daļa arī mūsdienās celtas ēkas) un Tolli sētu, kur pēc nostāstiem dzīvojis nīderlandiešu jūras braucējs Johans Dolls, kā arī vējdzirnavas. Noteikti ir jāaiziet līdz salas rietumu krastam, kur atrodas Vilsandi bāka un bākas uzrauga saimniecības ēkas. No šejienes ir labi redzamas Vaikas salas. Šodien uz salas pastāvīgi (visa gada garumā) dzīvo tikai trīs cilvēki.

Divarpus kilometrus gara taka (vienā virzienā) aizved līdz Hallistes palieņu pļavām, kur Hallistes upes labajā krastā ir uzcelts divstāvīgs koka skatu tornis. No tā paveras visaptverošs skats uz atjaunotajām (izcirsti krūmi) Hallistes palieņu pļavām. Pavasara palu laikā no torņa redzamā apkārtne un tornis atrodas ūdenī.