| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
|
Subinaites laukakmens atrodas Sakstagala pagastā, iepretī Vaļenieku mājām Rēzeknes upes stāvā
kreisā krasta nogāzes apakšējā daļā pie paša ūdens. Akmens pamatne ir zem upes līmeņa, tas ir 5,2 m
garš, 4,4 m plats, virs ūdens līmeņa paceļas par 1,6 m, zem ūdens ap 2,5 m, tilpums 26 m3. Sarkanbrūnā
virsma ir stipri sadēdējusi un apsūnojusi. Aizsargājams kopš 1977. gada.
|
||
|
Ļudvikas un Staņislava Didžuļu memoriālā māja – muzejs atrodas Greižoneļu viensētā, Anīkšču rajonā. Muzejs atvērts 1968. gadā. Autentiska lauku sēta ar tā laikmeta stādījumiem, kura vēsture savijas ar bioloģiskā mantojuma objektiem. |
||
|
Teritorijas ziņā – iespaidīgākais Baltijas kāpu komplekss. Vienīgā vieta Baltijā, kur tik lielā teritorijā var apskatīt klajus kāpu smiltājus, kas joprojām ir aktīvi un vēja ietekmē veido t.s. eolās reljefa formas. Apmeklētājiem izveidotas takas, laipas, cauri kāpai iet asfaltēts veloceliņš. Kāpas aizsardzības nolūkā izveidots Kuršu kāpu nacionālais parks. |
||
|
Ošvalkos – apdzīvotā vietā starp Jūrkalni un Sārnati ir uzstādīta piemiņas zīme "Cerību bura”, kas veltīta tiem latviešu bēgļiem (1944. - 1945. g.), kas pāri Baltijas jūrai uz Zviedriju devās zvejas laivās. Zīme izvietota krasta kāpās starp ceļu un jūru. |
||
|
Kaltenes mežā apskatāms nostāstiem apvīts dabas brīnums - Kaltenes kalvas, jeb Valna kalvas. Akmens krāvumu 2 - 3 km attālumā no jūras, mežā, izcelsme saistīta ar Baltijas ledus ezera krasta veidojumiem. Velna kalva ir lielākā no kalvām. Savulaik Velna kalva bijis skaists akmeņu krāvums, tik milzīgs, ka „sniedzies līdz koku galotnēm”. Agrākajās kartēs atzīmēts tās absolūtais augstums vjl. - 20 m. Tajā bijis daudz savdabīgas formas akmeņu, to vidū daudzi pilnīgi lodveidīgi, kā arī šķīvjveidīgi. Šī kalva tika gandrīz pilnīgi iznīcināta 1960 – 1970 – jos gados ceļu būvei iegūstot šķembas. Līdz mūsdienām palikusi vairs tikai samērā neliela kalvas apakšējā daļa, kuras garums ir ap 300 m, augstums 2 m. Zinātnieki izsaka arī domu, ka kalvas senatnē varēja būt svētvietas, jo par tām saglabājušās daudz teikas un nostāsti. Kalvu apskates nolūkā ir izveidota labiekārtota dabas taka ar pastaigu laipām, informācijas stendiem un nelielu stāvlaukumu. (Avots: Rojas TIC) |
||
|
Ja mērķis ir savākt pilnvērtīgu etnogrāfisko ciemu fotokolekciju, ir jāapskata Strazdi (no lietuviešu valodas strazdai tulkojumā nozīmē strazds), kas ir pavisam neliela apdzīvota vieta Balošas (Baluošas) ezera ziemeļu krastā. Strazdi pirmoreiz rakstos minēti 1783. g. un ciema nosaukums cēlies no kādas mežziņu dzimtas uzvārda. |
||
|
Vecauces ev. lut. baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Baznīca pirmo reizi uzcelta kā koka būve 1667. gadā, bet pēc zibens spēriena 1729. gadā tā nodega. Mūra baznīca celta 1744. gadā, savukārt 1866.gadā Mēdemu valdīšanas laikā baznīcu paplašināja līdz 500 sēdvietām, izgatavoja jaunu altāri, kanceli un uzstādīja Liepājas ērģeļmeistara Kārļa Hermaņa būvētas ērģeles. meklētājiem piedāvā doties interesantā, izklaidējošā un informatīvā ekskursijā pa baznīcu, apskatot ekspozīciju "Auce pirmās Latvijas brīvvalsts laikā" un baznīcas bibliotēku (Baznīcas grāmatas (pirmās Latvijas brīvvalsts laiks – 1918.-40.g., vācu laiks, padomju laiks un šodiena)). Baznīcā izveidotajā Mākslas telpā apskatei tiek piedāvātas vairākas unikālas ekspozīcijas: skolotājas Jadvigas Kupčes grāmatu un personīgo lietu ekspozīcija, kantātes “Dievs Tava zeme deg” vārdu autora Andreja Eglīša ekspozīcija, izcilā flamenko ģitārista Andreja Kārkliņa un režisora Kārļa Pamšes ekspozīcijas. |
||
|
SPURA iznomā SUP dēļus, organizē privātus, korporatīvus pasākumus un dažādus SUP piedzīvojumus Rojas un Irbes upē, kā arī citās ūdenstilpnēs (plašāka informācija par piedzīvojumiem atrodama www.spura.lv). SPURAS SUP dēļi piemēroti gariem pārbraucieniem, jogai, fitnesam, sportam, sacensībām un atpūtai, - tie piemēroti gan pieaugušajiem, gan bērniem. Nodrošinām ar visu nepieciešamo supošanas inventāru līdz 40 personām, nogādāsim līdz supošanas vietai, piedāvājam izstrādātus SUP maršrutus un piedzīvojumus, organizējam ūdens un citas sporta aktivitātes. Pieejama kajaku noma (vienvietīgi un 2+1vietīgi) laivošanai pa Rojas upi, to transportēšana Rojas upes apkārtnē. Iespējams iznomāt kajaku līdzņemšanai un doties uz sev izvēlētu ūdenstilpni. Iznomājam ūdens velosipēdu (katamarānu) braucienam pa Rojas upi un airu laivas. Pieejama hidrotērpu noma. |
||
|
Pirms Jodkrantes (braucot no Klaipēdas puses) ceļa kreisajā (austrumu) pusē paveras neliels Kuršu jomas paplašinājums – t.s. Dzintara līcis. 1855. g., padziļinot kuģu ceļu, te nejauši atklāja dzintara iegulas. Drīz pēc tam tika nodibināts dzintara ieguves uzņēmums, kas kā lēto darbaspēku izmantoja tuvējās Jodkrantes iedzīvotājus. Palielinot dzintara ieguves apjomus, Jodkrantē uzcēla strādnieku barakas, atvēra laivu remonta darbnīcu un niršanas apģērbu veikalu. Dzintara ieguve notika tikai vasarās, tādēļ darbs ritēja trīs maiņās. Tādējādi no 1860. – 1890. g. Te ieguva 2250 t dzintara! Dzintara līča dibenā (1860. – 1881.) atrada unikālus neolīta un bronzas laikmeta dzintara izstrādājumus. Lielākā daļa no tiem nokļuva tā laika Karalauču (Karliaučiaus) universitātes kolekcijā, no kurienes 1944 g. daļu aizveda uz Gotingenas universitātes Ģeoloģijas un paleontoloģijas muzeju, bet atlikusī - pazuda. Iespējams, ka tā gāja bojā 2. pasaules kara beigu posmā. Dzintara izstrādājumu kopijas var apskatīt Nidā, Mizgirju (Mizgirių) dzintara galerijā - muzejā. |
||
|
Mājas restorāns mājīgā, autentiskā lauku vidē, kur tiek pasniegti lauku ēdieni, uz galda celtas svaigas jūras veltes, kuras atceļojušas no Francijas, Spānijas vai Norvēģijas, kā arī vietējās, pašu saimnieku kūpinātas zivis. Ēdienkarte tiek radīta katru dienu no jauna, kas ikdienā ļauj piedāvāt svaigus produktus.
|
||
|
Ar skujkoku mežiem klāta pussala – piemērota vieta kājāmiešanai un braucieniem ar divriteni. Te izveidots velomaršruts, kas no Kesmu ciema (Käsmu küla) aizved līdz Kesmu ezeram (Käsmu järv) un tālāk gar pussalas rietumu uz ziemeļu piekrasti aizlokas atpakaļ līdz minētajam ciemam. Tas gan nav domāts iesācējiem, jo vietām ceļi ir smilšaini, bet krasta ceļš var būt aizgāzts ar kritušiem kokiem. Kesmu pussalas ziemeļu daļā atrodas izcilais Kesmu akmeņu lauks (Käsmu kivikülv). Lielākais no akmeņiem ir Matsikivi akmens (tilpums -132,9 m3). Ziemeļos no Kesmu ciema jūras krastā uzmeklējams iespaidīgu akmeņu „bariņš” Iespaidīgākais no tiem ir Vecā Jura akmens (Vana Jüri kivi), kura augstums ir 5,5 m, bet tilpums - 102,9 m3. Piemērotos laika apstākļos (g.k. vasarās) pa akmeņainu strēli var aiziet vai aizbrist līdz ~ puskilometru attālajai Sārtnēmes (Saartneem) saliņai. Atpakaļceļā uz ciemu var atstāt savu akmeni „Laimes akmeņu kaudzē”. Kesmu ziemeļdaļas apskatei izveidots 4,5 km garš kājnieku tūrisma maršruts. Kesmu kapteiņu ciemā (Käsmu kapteniküla) 1804. g. nodibināja pirmo Igaunijas jūrskolu un laikā no 1798. – 1920. g. uzbūvēja > 40 kuģus. Atrodamas ziņas, ka no nedaudz vairāk par 100 no šeit kādreiz dzīvojošajām ģimenēm ir nākuši 62 kapteiņi. Bijušā jūrskolas ēkā izveidots Jūrniecības muzejs. Netālu apskatāma Kesmu kapela. |
||
|
Piemineklis „Krusta nesējs” celts sakarā ar baznīcas Jubilejas gadu, kas 1825. gadā tika izsludināts Romā un gadu vēlāk visā pasaulē – Svētais Gads. Uz augsta, piramīdai līdzīga, postamenta novietots Kristus tēls, kas nes krustu. Postamentu 1828. gadā uzcēla Livonijas kanoniķis, Rēzeknes dekāns un rakstnieks Jāzeps Kirkillo. 1918. gadā piemineklis atjaunots un uzstādīta statuja ar krustu. Vēlreiz atjaunots 1990. gadā. |
||
|
Teritorijas izveides mērķis ir Augšzemes augstienes lielpauguru, ezeru – Sventes (ļoti dzidrs ūdens), Medumu, Ilgas u.c. ezeru, to salu, ainavas un sugu aizsardzība. Teritorijā ietilpst Sventes un Medumu ezeraines dabas parki un vairāki dabas liegumi – Bardinska ezers, Skujines ezers, Medumu ezera salas un Sventes ezera salas. Egļukalnā ir izveidots skatu tornis un kalnu slēpošanas trases. Neparasti skaistais apvidus ir piemērots pārgājienu veikšanai un, ja tajā būtu labākas kvalitātes ceļi, arī velobraucieniem, īpaši Sventes un Medumu ezeru apkārtnē. |
||
|
Pirts zeme ir kā atsevišķs ciemats, kur uz savas ādas varēsiet izbaudīt dažādas pirtis un to savdabību. Brīnišķīga iespēja novērtēt katras pirts garu un krāt zināšanas par to vēsturi. |
||
|
Ložmetējkalns Tīreļpurvā ir Valsts nozīmes vēstures piemineklis - vienīgais kultūrvēsturiskais liegums Latvijā (Ziemassvētku kauju piemiņas parks). Vērts uzkāpt tā atjaunotajā skatu tornī, no kura redzams Maztīreļa purvs ar bijušo vācu šaursliežu dzelzceļa līniju, kas to šķērso ziemeļu - dienvidu virzienā (dabā iezīmējas kā lielāku koku rinda purvā). Ložmetējkalna, Tīreļpurva un Mangaļu māju apkārtnē ir saglabājušās Baltijas mērogam unikālas liecības par I pasaules kara fortifikācijas būvēm un šajā vietā notikušajām Ziemassvētku kaujām. Mangaļos var apskatīt kaujām veltītu ekspozīciju, t.s. "Vācu valni" u.c. Pa teritoriju izvadā zinoši gidi. Parkā notiek arī tematiski un izglītojoši pasākumi.
|
||
|
Saimniecībā audzē kazas un dārzeņus. Piedāvā ekskursiju, dalību kazu slaukšanā un lauku labumu – siera, maizes un pīrādziņu degustāciju un iegādi. Līdzdalība siera siešanā. |
||
|
Ap 400m garš un līdz 16m augusts atsegums upes kreisajā krastā.
|
||
|
Atrodas Ložmetējkalnā, kas ir Garās kāpas viens no augstākajiem punktiem. Blakus piemineklis varonīgajiem latviešu strēlniekiem, kas cieta lielus zaudējumus Ziemassvētku kauju laikā 1916. g. beigās. Pārskatāmi lieli mežu masīvi līdz pat Jūrmalai un Maztīreļa purvs, kurā labi izceļas bijušā šaursliežu dzelzceļa uzbēruma vieta. Ietilpst Ziemassvētku kauju piemiņas parkā, kur apskatāms Mangaļu muzejs, atjaunotais “Vācu valnis”, pieminekļi u.c. objekti.
|
||
|
Pirmo dievnamu Vecpiebalgā uzcēla 1345. g., bet nākamo 1839. - 1845. g. lībiešu būvuzņēmēja Mārča Sāruma vadībā. To sagrāva 1944. g. rudenī un atjaunoja 1995. - 1997. g. (arhitekte A. Skujiņa). Baznīcas altārī novietota J. Jēgera altārglezna "Kristus staigā pa Piebalgas zemi". Baznīca apskatāma arī no iekšpuses. Pie dievnama novietots akmens politiski represēto piemiņai. |
||
|
Aldaris gaida apmeklētājus skaistā, Lietuvas Šveices titulu ieguvušā novadā, ko ieskauj meži, ezeri un pilskalni. „Čižo” alus, kas ir viegls, nefiltrēts un dzīvs, tiek gatavots pēc vecvectēvu tradīcijām ar meža bišu medu. Aldaris mantoja ne tikai recepti, bet arī iekārtas, tāpēc savā viesu namā izveidoja seno alus gatavošanas iekārtu ekspozīciju. |
||