Nr | Nosaukums | Apraksts |
---|---|---|
Uzskata, ka Limbažu Ķezberkalniņā bijusi Metsepoles lībiešu novada pils Lemisele. Tāpat atrodamas ziņas, ka līdz pat 16. gs. no jūras pa Svētupi un Dūņezeru līdz šejienei braukuši tirgoņi. 1223. g. bīskaps Alberts Limbažos uzbūvēja mūra pili. Limbaži tāpat kā Valmiera kļuva par Hanzas savienības locekli. 16. gs. sākumā gan tās ekonomiskā loma ievērojami samazinājās, jo Svētupe un Dūņezers kļuva kuģniecībai neizmantojami. Laikā no 16. – 18. gs. pilsēta un pilsētnieki cieta no kariem, slimībām un ugunsgrēkiem. Tā rezultātā iedzīvotāju skaits sasniedza savu visliekāko kritumu – astoņi cilvēki. 19. – 20. gs. mijā un 20. gs. sākumā saimnieciskā dzīve atkal atjaunojas. |
||
Kādreizējās Kantküla ēdnīcas telpās iekārtota ēdināšanas vieta, kur piedāvā no svaigām vietējām izejvielām pagatavotu ēdienu. Pusdienas tiek pasniegtas bufetes veidā, vasaras periodā tiek piedāvāta arī a la carte jeb brīvizvēles ēdienkarte. Tiek piedāvāta arī nakšņošana un ēdināšanas pakalpojumi. |
||
Atrodas galvenās Kuldīgas gājēju ielas – Liepājas ielas malā. Kafejnīca ar senām ēdināšanas tradīcijām. |
||
Plašās teritorijās (dienvidos no Lones centra) audzē ābolus, bumbierus, plūmes, ķiršus, zemenes un upenes. Ābolus uzglabā visas ziemas garumā. Produkcijas iegāde un iespēja piedalīties ražas novākšanā. |
||
Dzejnieka Jona Mačuļa – Mairoņa (1862 – 1932) tēvzeme un dzimtene – Pasandravjo vēsturiskais liegums Pagojuku apkaimē, Pasandravjo un Bernotu ciemi, Raseinu novada vēstures muzeja filiāle. Liegums ir Dubisos reģionālā parka daļa. |
||
Meklējama uz dienvidiem no Ludzas pilskalna, vietā, kur paveras skaists skats un Lielo Ludzas ezeru. Pirmā katoļu baznīca Ludzas Baznīckalnā bija celta 1687. g., taču tā nodega ugunsgrēkā. 1738. g. uzcēla jaunu koka baznīcu baroka stilā, ko krāšņā interjera dēļ dēvēja par Latvijas skaistāko koka dievnamu. Tā nodega 1938. g. lielajā pilsētas ugunsgrēkā. Tagad redzamās celtniecību uzsāka 1939. g., bet pilnībā pabeidza un atjaunoja tikai deviņdesmito gadu sākumā. |
||
Viesu nams atrodas Senajā Gegužinē bijušās muižas vietā Neres upes krastā. Apmeklētāji tiek aicināti apbrīnot ainavu, peldot pa Neres upi vai braucot ar velosipēdiem. Lauku mājas saimnieki-arhitekti vada nodarbības par etnoarhitektūru. Vieta kā radīta dažādu pasākumu rīkošanai nacionālās identitātes stiprināšanai un tradīciju kopšanai. Maza ģimenes viesnīciņa, piekļuve saimniecības ikdienai un tās iedzīvotājiem. Airdēļi un riteņbraukšana.
|
||
Dievnams celts no šķeltajiem laukakmeņiem un sarkanajiem ķieģeļiem laikā no 1894. - 1909. g. Tajā saglabājušās vecās koka baznīcas iekārtas un 18. gs. sākumā veidots cilnis “Svētais vakarēdiens”. |
||
Bernāti ir Latvijas sauszemes tālākais rietumu punkts. Pie autostāvlaukuma novietots (1998. g.) tēlnieka Viļņa Titāna veidotā akmens zīme “Zaļais stars”. Bernātu rags ir pakļauts vēja un viļņu iedarbībai, tādēļ šeit vērojama jūras krasta noskalošanās. Pie ceļa, kas no Bernātu ciema centra ved uz jūru, kāpas galā (ir norāde) novietots piemiņas akmens ar pirmā Latvijas Valsts prezidenta Jāņa Čakstes 1924. g. teiktiem vārdiem: “Te jābūt kūrortam.” |
||
Vecākais Latvijas dabas rezervāts un valsts vecākā aizsargājamā dabas teritorija, ko ieskauj Latvijas piektā lielākā – Usmas ezera ūdeņi, dibināta 1912. g. pēc Rīgas dabaspētnieku biedrības iniciatīvas, lai aizsargātu uz Moricsalas augošo platlapju – ozolu, mežu un tā floru un faunu. Moricsalas dabas rezervātā ietilpst arī Lielalksnītes sala. Jebkāda veida rezervāta un tajā ietilpstošās ūdens akvatorijas apmeklējumi ir aizliegti! |
||
Ģimenes veidots un vadīts uzņēmums Ziemeļkurzemes piekrastē, kas piedāvā ieskatu zvejniecības un latviskā dzīvesstila tradīcijās. Tiek popularizēti vietējie produkti, kas nākuši no jūras un apkārtnes mežiem, sagatavojot un pasniedzot tos gan senās tradicionālās, gan mūsdienu latviešu virtuves interpretācijās. Piedāvājumā gan pastāvīga ēdienkarte, gan sezonāls piedāvājums. Pasākumu organizēšana grupām ''Mielasts zvejnieku sētā'' (piekrastes tradīcijas, zivju mielasts, izbrauciens ar zvejas laivām), kā arī baudāmas un izzinošas meistarklases ''Ražots Rojā'' (Rojas novada zivju pārstrādes uzņēmumu produkcijas un restorāna virtuves zivju ēdienu degustācijas un iespēja pašiem pagatavot), ''Nacionālās virtuves īpatnības'' (sezonālie latviešu ēdieni - zivis ( kūpināšana, nēģu sagatavošana u.c.), Jāņu siers, bukstiņputra, sklandu rauši u.c. pēc viesu vēlmēm un pieprasījuma), ''Reņģēdāju dzīres'' (zivs, tās sagatavošana, ēdienu pagatavošana un degustēšana),''Dižraušu dzīres'' (sklanda rausis - oriģinālās un inovatīvās versijas, to gatavošana, degustēšana). Piedāvājumā vietējo uzņēmumu produkciju - plašs zivju konservu klāsts, Sabiles vīns un sidrs, augļu un ogu sukādes, pašu saimniecībā spiesta EKO ābolu sula u.c. |
||
Valmieras pils celtniecību uzsāka 1283. gadā. Ziemeļu kara laikā (1702. g.) pili nodedzināja, bet 17. gs. beigās nojauca pilsētas ārējos mūrus. Saglabājušās pils drupas un citas viduslaiku nocietinājumu paliekas. |
||
This trail's purpose lies on the fact that herbal therapy is the oldest known system of medicine. Being outside, in fresh air, in nature affects our health positively. While hiking with a phytotherapist you will get to know more about the nature's wild herbs that can help our livelihood and also do some light exercises. If you want, you not can only walk the trail but also relax in a sauna or/and visit a workshop. |
||
Izvietots Doles muižas dzīvojamā ēkā, kas celta 1898. g. kā Lēvisu of Menāru dzimtas īpašums. Muzeja krājums ataino Daugavu kā nozīmīgu un vēsturisku ūdensceļu, un tajā apskatāmi baltu cilšu un lībiešu apģērbi, sadzīves priekšmeti u.c. Doles muižas parkā novietoti nēģu tači un rekonstruēts lašu zvejas aizsprosts. Blakus muzejam atrodas 17. gs. Kurzemes hercogistes lielgabals (atrasts Misas upē), kas liets Baldones Dzelzāmurā. Mazliet tālāk apskatāmi 4 Krievijas cara armijas lielgabali, kurus 2007. g. atrada Salaspils būvlaukumā. Ietilpst Doles salas (lielākā Daugavas sala) dabas parka teritorijā. |
||
Krogs "Aveņi" atrodas Aveņmuižā blakus Bauskas pilsētai, iepretim Mašīnu muzejam. Telpas ir izveidotas senatnīgā un tautiskā interjerā, kas ļauj apmeklētājiem ērti nošķirties no pārējiem. Latviešu virtuve: Auzu putra, piena zupa, ķirbju zupa, aukstā biešu zupa, mājas kotletes, kartupeļu un plānās pankūkas, maizes zupa. |
||
Saimnieki izveidojuši Folkloras taku, kur skaidro senču rakstu, simbolu un dainu saturu. Te var uzzināt par augu nozīmi veselībā. Tiek piedāvāti visi dzīves gājuma rituāli (krustabas, jauniķu līdzināšana u.c.), uguns un pirts rituāli, gadskārtu svētki. Iepriekš piesakot, var nobaudīt maltītes, kur galdā liek latviešu tradicionālos ēdienus, t.sk. – sklandraušus. |
||
Gar Grobiņas ūdenskrātuvi (Ālandes labais krasts) izveidota mūsdienīga un labiekārtota pastaigu un atpūtas vieta - promenāde, uz kuras izvietotas plāksnes ar Zentas Mauriņas un Jāņa Raiņa citātiem. No promenādes paveras labi skatu punkti uz Skābaržkalnu un Grobiņas pilsdrupām. Grobiņas ūdenskrātuves sašaurinājumā pāri Ālandei ved neliels tiltiņš, kas ir bijušā Liepājas – Aizputes šaursliežu dzelzceļa tilta ferma. |
||
Smilšakmens atsegumi Cieceres upes krastos, kuros atrastas fosilo zivju atliekas. Nav labiekārtoti un piemēroti apskatei!
|
||
Pēc aculiecinieku stāstiem, padomju laikā līdz Kolkasragam (jūrai) bija iespējams aiziet tikai robežsargu pavadībā atsevišķos gadījumos. Padomju krasta robežapsardzības postenis atradās Kolkas ciemā - vietā, kur tagad izvietoti Latvijas Krasta apsardzes spēki. Objekts civilām personām ir nepieejams. Attēlā - objekts nr. 30004, kas tāpat kā Kolkasrags un piekraste kopumā bija robežsargu rūpīgi apsargāta.
|
||
1,2 km garā taka atrodas netālu no vietas, kur Gauju šķērso Vidzemes šoseja (A 2). Izejot taku, var iepazīt vienu no Latvijas augstākajiem dolomītiežu atsegumiem – Randātu klintis, kas paceļas 25 m virs Gaujas. Taka ir apļaveida un tās apskatei nepieciešamas ~ 45 minūtes. |