Nr | Nosaukums | Apraksts |
---|---|---|
Ceļa, kas ved uz jūru – galā, redzami Latvijas piekrastei samērā reti skati. Ja palaimējas, šeit var novērot vietējos zvejniekus darbībā, kas joprojām iet zvejā. Krasta kāpās aplūkojamas vecas, pamestas un arī sagrieztas zvejas liellaivas un dažādi mūsdienu zvejniecībā izmantojami „darba rīki”. |
||
Piedāvā iepazīt savvaļas augus un to lietojumu uzturā un cilvēku veselības stiprināšanā. Vada meistarklases savvaļas augu ēdienu gatavošanā, vada atbilstoša satura izzinošas ekskursijas Pāvilostas apkaimē. |
||
Mazbānītis ir lieliska iespēja atgriezties pagātnē – laikā, kad Latvijas teritorijā „valdīja” mazbānīšu laikmets. Līdz pat pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem Ziemeļkurzemes piekrastē darbojās šaursliežu dzelzceļš, kas savienoja piekrastes zvejniekciemus. Līdz mūsdienām dabā ir saglabājušās tikai vietas (tikko samanāmi koridori dabā), atsevišķas staciju ēkas vai to atliekas. Ventspils Piejūras brīvdabas muzejā interesenti var izbraukt 1,4 km garo Riņķa līniju vai 3 km garo Kalna līniju, kuras galā ir griezulis. Mazbānīša lokomatīve būvēta 1916. gadā Vācijā. Apskatāma arī stacijas ēka ar visu aprīkojumu. |
||
Divarpus kilometrus gara taka (vienā virzienā) aizved līdz Hallistes palieņu pļavām, kur Hallistes upes labajā krastā ir uzcelts divstāvīgs koka skatu tornis. No tā paveras visaptverošs skats uz atjaunotajām (izcirsti krūmi) Hallistes palieņu pļavām. Pavasara palu laikā no torņa redzamā apkārtne un tornis atrodas ūdenī. |
||
Resnākā un lielākā Latvijas parastā īve (Taxus baccata). Aug Zentenes muižas parkā iepretim muižas pilij (tagad - skola).
|
||
Altjas vēsture iestiepjas 15. gs. vidū. Altja ir sens zvejniekciems, kur jūras krastā ir apskatāmi pirms gandrīz četrdesmit gadiem atjaunotie šķūņi, kur zvejnieki glabāja tīklus un citu inventāru. Mūsdienās šķūņiem ir vairāk ainaviska vērtība, jo tie netiek izmantoti. Turpat meklējama akmeņu kaudze, kur ikviens var atstāt savu akmeni ar iedomātu vēlēšanos. Noteikti ir apmeklējams Altjas krogs (Altja kõrts) – no guļbaļķiem celta ēka ar niedru jumtu, kur var nobaudīt Igaunijas nacionālos ēdienus. Ja iepazīta Altja, var doties pārgājienā pa Oandu taku. Tai ir dažāda garuma posmi – sākot ar dažus kilometrus garo Altjas apkārtnes izziņas taku (3 km) un 0,7 km garo Bebru taku (Koprarada), līdz pat 79 km garajam vairākdienu Kirves (Kõrve) pārgājienu maršrutam. |
||
Tālākais Hiiumaa salas ziemeļu punkts. Igaunijas augstākā čuguna bāka (1873. – 1875. g.) un piemineklis kuģa „Estonia” bojā gājušo piemiņai. |
||
Manēža (celta 1903. – 1904.) bija Karostas militāro treniņu, vingrinājumu un svinīgu pasākumu norises vieta. Dienvidu piebūvē (nav saglabājusies) atradās neliela baznīciņa. Manēžā notika ģimnastikas uzvedumi un sacensības jātnieku veiklības vingrinājumos. Tajā rīkoja oficiālas maltītes garnizona matrožiem, kur vienlaikus apkalpoja līdz 3000 cilvēkiem. Diemžēl līdz mūsdienām ir saglabājušās tikai „plikas” ēkas sienas. Manēžas apskate no ārpuses un iekšpuses jebkurā laikā. Vienīgā šāda veida un izmēra slēgta tipa celtne Latvijā, kuras jumta pārsegumā bija iestrādātas stikla kārniņu joslas.
|
||
Atrodas 1,3 km ziemeļrietumos no Aknīstes centra, nelielā Dienvidsusējas sānu gravā. Šis avots kā veselības avots pazīstams jau kopš seniem laikiem. Stāsta, ka šādu avotu, kas izplūst uz austrumiem, ūdens ir dziedinošs. Īpaši Lieldienu rītā, ja tajā mazgā acis. Avota ūdeņi satur dzelzs savienojumus, par ko liecina brūnās nogulsnes (dzelzs baktēriju darbības rezultāts). Blakus avotam ir akmens ar nelielu iedobumu, domājams – sens kultakmens. Savukārt, gravas malā aug svētliepa. Saltupju svētavotu var pamatoti uzskatīt par vienu no izcilākajiem Latvijas avotiem. Saltupju Svētavots ir ūdeņiem tik bagāts, ka izveido nelielu upīti – Saltupi, kas pēc aptuveni simts metriem ietek Dienvidsusējas upē, avots uzskatāms par vienu no garākajiem pazemes avotiem Latvijā. Tas ir vietējās nozīmes aizsargājamais kultūras piemineklis. |
||
Gaiziņkalna apkārtne - Latvijas augstākā vieta ar Vidzemes augstienei raksturīgo pauguraino reljefu, izcila ainavu vieta, lai gan labu (vēl jo vairāk - labiekārtotu) skatu punktu nav nemaz tik daudz vai nav vispār. Parka „centrā” atrodas Gaiziņkalns – Latvijas augstākais un Baltijas otrs augstākais reljefa punkts (311,6 m vjl). Gaiziņkalna apskatei izveidota labiekārtota taka. Ziemas sezonā Gaiziņš ar apkārtni ir viena no Latvijas populārākajiem kalnu un distanču slēpošanas vietām. Kā licencētas makšķerēšanas vieta iecienīts ir Viešūra (Kaķīša) ezers. Teritorija ietilpst arī Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū. Esot Gaiziņkalna dabas parkā, jāsecina, ka Latvijā ir liels ainavu potenciāls, kas šobrīd kā resurss praksē gandrīz netiek izmantots. |
||
Tās garums ir aptuveni 1,2 km. Taku unikālu padara paugurainais meža reljefs (gravas augstums vietām sasniedz pat 15 m), augu sugu daudzveidība, kā arī gleznainie Kauliņupītes līkumi, kas divās vietās šķērso taku. Žibgravas veselības taku izveidoja 90. gadu beigās. |
||
Šis trīs dienu maršruts piedāvā dažādas kulinārās pieredzes piedzīvojumus. Brauciens ar autobusu ir kombinēts ar braucienu ar velosipēdu Kihnu salā, lai apciemotu vietējās saimniecības un ieskatītos to produkcijas tapšanā, izmantojot pašu saimniecībās audzētās izejvielas. Jums būs iespēja izgaršot sidru, zivis, ārstniecības augu tējas, alu, piena produktus, kā arī dažādus konditorejas izstrādājumus. Garšu piedzīvojuma laikā jūs izbaudīsiet ne tikai Igaunijas, bet arī Krievijas tradicionālos ēdienus vairākās vietējo mājražotāju saimniecībās; ēdieni tiek uzskatīti par vietējo kulinārijas mantojumu. |
||
Botāniskais dārzs dibināts 1923. gadā kā visas Lietuvas botānikas zinātņu centrs. Dārza platība pārsniedz 60 hektārus, publikai pieejamās ekspozīcijas – aptuveni 30 hektāru. |
||
1342.gadā lielākajā no Alūksnes ezera salām – Pilssalā – Livonijas ordenis pabeidza mūra pils celtniecību. Pili iesvētīja Marijas pasludināšanas dienā, tāpēc šī vieta ieguva sev jaunu nosaukumu Marienburga. Alūksnieši joprojām piemin Alūksnes meiteni Mariju, kura it kā iemūrēta vienā no pils sienām, tāpēc salu dēvē gan par Pilssalu, gan Marijas salu. Gadsimtu laikā mainījās pils valdnieki, tā piederēja gan krieviem, gan zviedriem, gan poļiem. Ir atjaunots Livonijas ordeņa pils priekšpils Dienvidu tornis– vienīgais no senās viduslaiku pils astoņiem torņiem, kas būtiskā vēsturiskā apjomā ir saglabājies līdz mūsdienām. Šobrīd Dienvidu tornī apskatāma mūzikas un gaismas ekspozīcija "MARIENBURGAS astotais brālis”, kas ir iztēli rosinošs un emocijām piesātināts piedzīvojums. Ekspozīcijas tapšanas procesā apvienojušies vairāki izcili mākslinieki: dramaturgs Lauris Gundars, komponisti Mārtiņš Brauns un Artūrs Maskats, skaņas dizaineris Sigvards Kļava un dizaina birojs H2E. Teiksmu ar Ojāra Vācieša vārdiem iedzied Latvijas Radio koris. Pieejamība: Dabas objekts ir pieejams cilvēkiem ar pārvietošanās grūtībām. |
||
Lauku māja pie Sartų ezera netālu no Sartų zirgu audzētavas, Dusetų hipodroma, kur katru gadu pirmajā februāra sestdienā notiek pie zirgu skriešanās sacīkstes. Trīs sešvietīgi namiņi ar terasi, tualeti, dušu un virtuvīti. Lielākai ģimenei vai draugu kompānijai moderna, bet autentiska Vecā māja ar 5 numuriem aprīkotiem ar dušu un tualeti, virtuvi. Basketbola, volejbola un bērnu rotaļu laukumi. Tradicionālā dūmu pirts, kubls. Atpūtnieki var izmantot laivas un ūdens velosipēdus, kajakus un velosipēdus. Maršruti pa Sartų ezeru, Šventosios un Kriaunos upēm. Izjādes, riteņbraukšana pa Sartai Reģionālo parku. Makšķerēšana. Viesu nama saimnieki siltajā laikā aicina viesus nogaršot āra virtuvē gatavotos ēdienus (plovu, omleti, pīrāgus). Ēdienu gatavošanai tiek izmantoti pašu dārzā izaudzētie dārzeņi. |
||
SIA "Skrīveru pārtikas kombināts" ir pirmais uzņēmums Latvijā, kas jau 1957. gadā sāka iecienīto piena konfekšu "Gotiņa" ražošanu. Kombinātā iespējams iegādāties gardās konfektes un doties ekskursijā. Pats uzņēmuma saimnieks ir arī galvenais konfekšmeistars, kas labprāt pastāsta par "Gotiņu" tapšanu. |
||
Nodarbojas ar lopkopību, augļkopību, dārzeņkopību, piena un gaļas ražošanu un pārstrādi. Dalās siera vārīšanas (uz ugunskura) un siešanas prasmē, cep maizi pēc sentēvu receptēm un piedāvā kāzu svinības latgaliešu garā. Latviešu virtuve: Rudzu maize, 14 dažādu šķirņu sieri, zemnieku zupa, mājas alus ar tā darināšanas demonstrāciju. Īpašais ēdiens: Gulbešnīki ar sēņu mērci. |
||
Viesu nams "Irbēni" atrodas priežu meža ielokā un piedāvā nakšņošanu 13 numuros. Pieejama banketu zāle līdz 100 cilvēkiem, kā arī velo noma un bērnu laukums. Tuvākajā apkārtnē 3 ezeri un Tīreļu purvs. Savukārt ģimenes restorānā strādā 12 pavāru komanda, kas gatavo plašu ēdienu klāstu, tajā skaitā, arī rupjmaizes kārtojumu un rudzu ķiploku grauzdiņus. Restorāns piemērots arī ģimenēm ar bērniem.
|
||
Kādreizējā Ķemeru
simbola augšanas vieta.
|
||
Saimnieks Abula upes krasta nogāzē pirmoreiz Latvijā (1996.g.) uzsāka krūmmelleņu audzēšanu. Tagad šeit zeļ plaši krūmmelleņu lauki. Ogu un stādu tirdzniecība, ekskursija ar degustāciju un konsultācijas, dārzu projektēšana un apzaļumošanas darbu plānošana. |