Stāsti
Skatīt visus stāstus| Datums | Stāsts |
|---|---|
|
16.10.2017
Valsts prezidenta kanceleja
|
Ieskats Latvijas vēstures svarīgākajos jautājumosAr šo īso pārskatu pār pēdējām tūkstošgadēm mēs vēlējāmies atgādināt tās lietas, kas būtu jāzina katram Latvijas iedzīvotājam, un īpaši tiem, kuru ikdienas darbs saistīts ar Latvijas valsts pārvaldi. Mūsu vēsture ir bijusi ļoti interesanta un vienlaikus sarežģīta. Visos laikos ir bijušas personības, kuras ietekmējušas vēstures procesus un kuru devums šodien liek atcerēties, mācīties un vērtēt politiskās norises, darāmos darbus un individuālos sasniegumus caur vēstures prizmu. Esam centušies iezīmēt arī simbolus un rituālus, kuriem joprojām ir liela nozīme, bet saknes meklējamas vēsturē.
|
|
13.10.2017
Valsts kanceleja
|
Latgales kongresam 100Pirmais Latgales kongress notika 1917. gada 9. un 10. maijā (pēc vecā stila 26. un
27. aprīlī) Rēzeknē. Kongresa pirmā diena noritēja kinoteātrī "Diana", otrā – Atbrīvošanas
alejā 56, kur šobrīd atrodas Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskola.
Latgales kongress bija Latgales latviešu pārstāvju sanāksme, kas apsprieda Latgales
pašpārvaldes jautājumus, tostarp jautājumu par Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķu
atdalīšanu no Vitebskas guberņas un to apvienošanās ar Vidzemes un Kurzemes latviešu apdzīvotajām teritorijām.
|
|
13.10.2017
Valsts kanceleja
|
Latviešu Pagaidu Nacionālā padome1. pasaules karš (1914–1918) sagrāva Eiropas lielās impērijas, paverot ceļu jauno nacionālo
valstu, tai skaitā arī Latvijas, izveidošanai. Ceļā uz Latvijas neatkarību ārkārtīgi svarīga
loma bija 1917. gada rudenī Valkā izveidotajai Latviešu Pagaidu Nacionālajai padomei (LPNP),
kas aktīvi popularizēja neatkarības ideju gan pašu mājās, gan ārzemēs.
|
|
18.07.2017
Didzis Strazdiņš
|
Informatīvi stendi SkrundāInformēju, ka Skrundas novada pašvaldība 2015. gadā sagatavojusi un izvietojusi informatīvus stendus, sasaistot vēsturiskas vietas Skrundas novadā un atgādinot par Oskara Kalpaka bataljona štāba vietu un Latvijas atbrīvošanas uzsākšanu 1919. gada sākumā. Stendi izvietoti parkā pie Rudbāržu muižas, Nīkrāces pagasta Lēnās pie piemiņas sienas un Skrundas pagasta Jaunmuižā pie autoceļa P107.
|
|
28.10.2016
Dobeles novada TIC
|
Dobeles atbrīvošanas piemineklis„Dobelnieki, celsim pieminekli! Ne tikai tādēļ, lai būtu mums, garām ejot, kur skatu mest, palūkoties, bet gan celsim viņu dziļākā, nopietnākā nozīmē! Celsim, lai viņš audžu audzēm pauž par mūsu varoņu cīņām, par latvju tautu, par kultūru un vēsturi. Lai pauž tiem, kas nāks pēc mums, lai māca un liek saprast mūsu valsts dzimšanas brīžus.” Tā dobelniekus aicināja fotogrāfs Fricis Kalniņš laikrakstā „Zemgales Balss” 1935. gada 6. martā. Vairāki desmiti gadi ir aizritējuši kopš pieminekļa atklāšanas, paaudzes nomainījušās, un piemineklis, no jauna atdzimis, pilda savu cēlo misiju.
|
|
28.10.2016
Dobeles novada TIC
|
Piemiņas zīme zemgaļu aiziešanai no DobelesBērzes upes labajā krastā, vietā, kur tagad paceļas Dobeles pilsdrupas, jau 1. gadu tūkstotī p. m. ē. atradās zemgaļu apmetne un vēlāk – koka pils. Dobele līdz 13. gs. bija viens no seno zemgaļu administratīvajiem centriem.
|
|
30.09.2016
Auces novada TIC
|
Piemiņas akmens Krišjānim BaronamTas atrodas pie „Burtnieku” mājām Īlē, kur viņš dzīvojis no 1837. – 1845. gadam. Tēvs Juris Barons apglabāts Īles kapsētā.
|
|
30.09.2016
Auces novada TIC
|
Lauku māja "Mežmaļi" Bēnes pagastā"Mežmaļu" mājās 20.gs. trīsdesmitajos gados dzīvoja pazīstams Latvijas sabiedriskais darbinieks, laikraksta "Brīvā zeme" redaktors Jūlijs Druva. Šajā mājā bieži viesojies Kārlis Ulmanis, lai tiktos ar domubiedru Jūliju un viņa bērniem, kuriem Valsts un Ministru prezidents bija krusttēvs. Atliekas no pagalmā esošā akmens tēla bijusi Teodora Zaļkalna veidota skulptūra Jūlija Druvas pirmās sievas Fanijas piemiņai, kura gājusi bojā autosadursmē uz līdzās esošās dzelzceļa pārbrauktuves.
Mob.t.: +371 29476988, 29165108
E-pasts: klavaandris@inbox.lv
|
|
30.09.2016
Auces novada TIC
|
Vecauces evaņģēliski luteriskā baznīcaVecauces ev. lut. baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Baznīca pirmo reizi uzcelta kā koka būve 1667. gadā, bet pēc zibens spēriena 1729. gadā tā nodega. Mūra baznīca celta 1744. gadā, savukārt 1866.gadā Mēdemu valdīšanas laikā baznīcu paplašināja līdz 500 sēdvietām, izgatavoja jaunu altāri, kanceli un uzstādīja Liepājas ērģeļmeistara Kārļa Hermaņa būvētas ērģeles.
|
|
30.09.2016
Auces novada TIC
|
Oskara Kalpaka piemineklis Lielaucē15.janvāra naktī Kalpaka bataljons izcīnīja pirmo kauju pie Lielauces, atsitot sarkano uzbrukumu. Tā bija pirmā nozīmīgā Kalpaka bataljona kauja, kad uzvara karavīriem deva īpaši spēcīgu morālu stimulu.
1934. gada 19. augustā pie Lielauces luterāņu baznīcas atklāja pelēkā granītā veidoto pieminekli Oskara Kalpaka bataljona pirmās kaujas vietā. Piemiņas zīme veidota pēc arhitekta P. Dreimaņa meta. Lielauces kauja notika 1919. gada naktī no 15. uz 16. janvāri starp kalpakiešu Cēsu un Virsnieku rotu no vienas puses un 2. strēlnieku pulka karavīriem. 50. gadu sākumā piemineklis tika iznīcināts, bet atjaunots 1991. gadā
|
|
30.09.2016
Auces novada TIC
|
Māras birzsMāras birzs atrodas apmēram 4 km no Īles, Zebrenes virzienā.
2012.gada pavasarī iestādītā piemiņas birzs ir biedrības „Zebrus draugi” veltījums šīs apkaimes ļaudīm un viņu dzimtajām mājām, kas pēdējā gadsimtā ir zudušas no Latvijas kartes. Valsts meža izcirtumā iestādīto jauno kļavu, liepu un ozolu birzs centrā izveidots Māras altāris – simbolisks akmeņu krāvums, kurā katrs, kas jūt piederību šim apvidum, var pievienot savu akmeni. Birzs projekta un altāra autors - V.Lukjanovs. Īles pagasts, Auces novads
Mob.t.: +371 29353183
|
