Atrodas Ēdoles centrā. Dievnams tapis 17. gs. vidū, pateicoties Ēdoles pils īpašnieka - Johana Dītriha Bēra iniciatīvai, kas to veltījis sava noslepkavotā tēva piemiņai, domādams, ka tādējādi varēs izpirkt brāļa Filipa - tēva slepkavas grēkus. Lai izpirktu savējos, J. D. Bērs licis sevi paglabāt zem baznīcas durvju sliekšņa. Dievnama iekštelpas rotā sākotnējais baroka interjers, kā arī krāšņs ērģeļu prospekts un luktu apdares elementi.

Traķu pirmsākumi ir meklējami Senajos Traķos, kas atrodas 4 km dienvidaustrumos no Traķu centra. Uzskata, ka Senos Traķus ir dibinājis Lietuvas dižkunigaitis Ģedimins (~ 1275. – 1341.) 14. gs. pirmajā pusē. 14. gs. otrajā pusē šeit uzcēla mūra pili, no kuras līdz mūsdienām ir saglabājušies tikai nostāvināti zemes vaļņi. Laikā no 1345. – 1382. g. tajā valdīja Ģedimina dēls – Ķēstutis (1297. – 1382.). Senajos Traķos dzimis arī viens no izcilākajiem viduslaiku Lietuvas valdniekiem – Ķēstuta dēls - Vītauts Dižais. Kā pilij, tā arī tās valdniekiem bija nozīmīga loma sekojošajos krusta karos un cīņās. 1391. g. pils tika sagrauta cīņas laikā ar Vācu ordeni, kādēļ arī zaudēja savu stratēģisko nozīmi. 1405. g. benediktīniešu mūki šajā vietā uzcēla baznīcu, bet 18. gs. beigās - jaunu un lielāka apjoma klosteri, kura vienu no korpusiem 1889. g. pārbūvēja par baznīcu.

Located on the right bank of the Daugava, the church can be seen from various parts of Piedruja.  The first wooden church was built at the instruction of Prince Jan Stapekha in 1632, and it burned down in 1759.  The Baroque stone church that is there now was built in 1759 with its two towers, and it may have been designed by an Italian architect.  The towers stand 27 m high, and under the church is a cellar.  The towers have three bells – the largest one dates back to 1711, the middle-sized one was manufactured in 1896, and the smallest dates back to 1619.  The largest bell weighs nearly 0.4 tonnes.  Inside the church are many important cultural and historical monuments, including a central wooden altar with a painting of the assumption of Mary, three 18th century altars, a pulpit from the early 19th century, St Anton’s altar, a fresco of the Holy Trinity, church dishes from the 17th century, etc.  The building is surrounded by a large garden with a stone fence and stone repositories at the corners of the garden.  Two priests, Kazimirs Konvalevskis and Broņeslavs Stefanovičs are buried here.  Stefanovičs played a major role in the restoration of the church after World War I.  The Piedruja congregation first emerged during the first half of the 17th century.

The church was built in the Neoromantic style between 1936 and 1939 on the basis of a design by the architect Pavlov.  It was consecrated before the completion of construction, this happening in 1937.  The church honours the Anguished Mother of God, and the central altar is dedicated to her.  Icons in the building date back to the early 20th century, and a statue of the Fatima Mother of God is in the yard near the entrance.

This chapel is interesting in form and made of field stones.  It was built in the 19th century and is not open to the public.

Līdz 18. gs. šajā vietā bija koka baznīca, kamēr 1798. g. uzcēla mūra baznīcu, kas cieta 1. pasaules karā, bet 2. pasaules kara laikā to uzspridzināja. Tikai pusgadsimtu vēlāk - 1991. gadā tika uzsākti atjaunošanas darbi, kas joprojām turpinās. Tagad redzamais dievnams ir iepriekšējā līdzinieks.

Iespaidīgais un monumentālais dievnams uzcelts 1816. gadā. No baznīcas nozīmīgākajām interjera detaļām ir saglabājušās ērģeles, altārglezna, lustra un kroņlukturis. Jāpiebilst, ka baznīca savā pastāvēšanas laikā nav pārtraukusi savu darbību.

Daugavpils – Krāslavas (A 6) ceļa malā redzamais dievnams uzcelts ar Plāteru dzimtas pārstāvju – Vaclava un Kazimira Plātera atbalstu 1811. gadā. Dievnamu ieskauj metālkaluma un no ķieģeļiem mūrēts žogs, kā arī divi zvanu torņi. Labās puses zvanu tornī karājas vecs zvans. No baznīcas iekārtas ir jāpiemin galvenais altāris, ko rotā Dievmātes skulptūra, trīs biktskrēsli, četras evaņģēlistu sienas freskas un Lurdas Dievmātes glezna. Ikdienā apskatāma no ārpuses.