| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
|
Dendrārijs dibināts 1931. gadā, tas tapis pēc slavenās latviešu rakstnieces Annas Brigaderes ierosmes. Pēc viņas nāves stādījumus uzturēja un papildināja grāmatizdevējs Jānis Rapa līdz 1935. gadam. Kopumā te tiek iestādītas 180 svešzemju koku un krūmu sugas, šķirnes un formas. Stādījumi veidoti arī dendrārija tuvākajā apkaimē.
Unikāli eksemplāri: Knābjlapu osis (Fraxinus chinensis), melnais riekstkoks (Juglans nigra), kailā zirgkastaņa (Aesculus glabra), parūkkrūms (Cotinus coggyria), baltais zīdkoks (Morus alba), Amerikas dzeltenkoks (Cladrastis kentukea).
|
||
|
Netālu no "Žagarkalna" slēpošanas bāzes Cēsīs, Gaujas krastā izveidota telšu un treileru kempingu un ūdenstūristu bāze. Kempinga teritorija ir pietiekami plaša, lai tūristi viens otru netraucētu. Kempings atrodas upes krastā. Žagarkalna kempings piekopj “klusā kempinga” principu. Tas nozīmē, ka šeit ikdienā ir aizliegts atskaņot mūziku, pārmērīgi trokšņot vai kompānijā skaļi uzvesties. Atpūtnieki tiek aicināti netraucēt pārējos apmeklētājus, kas ir atbraukuši baudīt dabu un Gaujas Nacionālā parka mieru. Pieejama atsevišķa ģimenes mājiņa ar pirti. Kempings Žagarkalns piedāvā laivu, plostu, sup dēļus un velosipēdu nomu. Kempings ir atvērts no 15.maija līdz 15.septembrim. |
||
|
Teritorija, kas aptuveni 20 km garumā „piekļāvusies” abiem Aiviekstes upes krastiem. Dabas parka galvenā vērtība ir palieņu pļavas (un citi pļavu biotopi), kas ir ļoti nozīmīga daudzu augu un dzīvnieku (īpaši – putnu) sugu dzīves vieta. Ūdenstūristiem, kas laivo pa Aivieksti, nakšņošana ir jāplāno tikai šim mērķim paredzētās vietās!
|
||
|
Celta 1835. g. kā baronu fon Firksu dzimtas īpašums pēc baroneses Teas fon Firksas pasūtījuma. 1883. g. pēc pārbūves ēka ieguva greznu manierisma un renesanses formu dekoratīvo apdari un lielāku būvapjomu. 1905. g. 15. decembrī muižas ēku nodedzināja revolucionāri. Atjaunošanas darbi arhitekta L. Reinīra vadībā tika uzsākti trīs gadus vēlāk. Muižas pilī apskatāma Svētku zāle ar diviem marmora kamīniem, atsevišķās telpās - 20. gs. sākumā liktais parkets un ārdurvju vērtnes ar metālkalumiem. 1938. g. pili pārbūvē. 2. pasaules kara laikā ēkā atrodas vācu armijas karavīru hospitālis, pēckara gados – mežu darbinieku skola. No 1962. g. pilī izvieto Rudbāržu skolu, kas nosaukta Oskara Kalpaka vārdā. Pie ēkas novietota piemiņas plāksne, kas veltīta Kalpaka bataljona gaitām. Latvijas Brīvības cīņu laikā 1919. g. 22. janvārī lielinieki bija ieņēmuši Skrundu. Septiņas dienas vēlāk O. Kalpaka bataljons no Rudbāržu muižas devās Skrundas virzienā. Pēc trīs stundu ilgas cīņas tas guva uzvaru, ieņemot stratēģisko līniju Ventas krasta tuvumā. Šī bija kalpakiešu pirmā uzvara pēc daudzkārtējas atkāpšanās, kas tiem deva iedvesmu turpmākajās cīņās. Rudbāržu muižas Varoņu zāle, kas stāsta par nozīmīgiem posmiem Latvijas Brīvības cīņās, restaurēta 2016. gadā. |
||
|
Uz Klāņu purvu no Muižniekiem aizved meža ceļš, kura galā ir informācijas stends un atpūtas vieta, no kurā labi pārskatāms Klāņezers. Tas veidojies Litorīnas jūras lagūnā. Dabas liegums veidots Klāņu, Dziru un Stāvu, kā arī seklā un aizaugušā Klāņezera un to apkārtnē esošo biotopu aizsardzībai. Iepazīstieties ar stendā iekļauto informāciju.
|
||
|
Viena no nozīmīgākajām pavasara migrējošo ūdensputnu atpūtas un barošanās vietām, kas izveidojusies pavasaros aplūstošajā Svētes palieņu pļavās un Svētes polderī. Aprēķināts, ka kopējais putnu skaits piemērotos apstākļos var pārsniegt vairākus desmitus tūkstošus īpatņu. Te pulcējas gulbji, zosis, griezes, garkakļi, dažādas plēsīgo un tārtiņveidīgo putnu sugas u.c. Ievērojiet putnu vērošanas ētikas kodeksu! |
||
|
Saimniecība "Dižgāļi" Alsungā nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību, gaļas liellopu audzēšanu un aitu audzēšanu. Apmeklētājiem ir iespēja aplūkot saimniecību, tajā esošos dzīvniekus, kā arī iegādāties svaigo produkciju. Saimniece pastāstīs par vietas vēsturi, kā arī pacienās viesus ar vistas zupu. |
||
|
Lielā Baltezera sešas salas – Auzu, Priežu, Mazā, Liepu, Ropažu un Meldru sala izceļas ar lielu augu sugu un platlapju, melnalkšņu, priežu mežu daudzveidību. Teritorija labi pārskatāma no Ādažu luterāņu baznīcas puses, vai arī braucot ar laivu pa ezeru. Lielais Baltezers ir iecienīta makšķerēšanas (ziemā – zemledus) vieta.
|
||
|
Kafejnīca "Turība" atrodas Aglonas centrā pie Dagdas autoceļa (P 60). Latviešu virtuve: cūkgaļas kotletes, kartupeļi ar siļķi un krējumu, biezpiena krēms ar zemenēm. Īpašais ēdiens: tīteņi. |
||
|
Lipušku apkārtnē jau no seniem laikiem apmetušies vecticībnieki (lielākā draudze Baltijā). To lūgšanu namu cēla 1893. gadā. Tas daudzkārt cieta no laupītājiem, tādēļ ēkas iekšpusē izvietoja ikonu fotokopijas. Līdz 1905. gadam dievnamus varēja celt tikai tādus, lai tie no ārienes neatšķirtos no parastas dzīvojamās mājas - tiem nebija zvanu, krustu un kupolu. Likumsakarīgi - arī Lipušku lūgšanu namu cēla kā dzīvojamo ēku. Kad par to uzzināja vietējā vara, to gribēja slēgt, taču vecticībnieki blakus ikonām novietoja carienes attēlu, kas nodrošināja turpmāku tā pastāvēšanu. Apskatāms no ārpuses. |
||
|
Meklējama Dvietes - Bebrenes ceļa malā. Atjaunotā ēka celta 1874. gadā. Pēc 1. pasaules kara klēti līdz 1929. g. izmantoja kā lūgšanu telpu, līdz atjaunoja Dvietes katoļu baznīcu. |
||
|
Dzīvojamā ēka celta 18. gs. sākumā, bet 19. gs. vidū pārbūvēta. Joprojām notiek mācītājmuižas un tās kompleksa atjaunošanas darbi. No 2009. gada septembra mācītājmuižas kompleksā darbojas Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas trīs Rekolekciju centra atpūtas mājas. Blakus tām redzamas vecā staļļa drupas. |
||
|
Knīpupju Sakarnieku daļa Bārtas mežos ir pamesta un netiek apsaimniekota. Degradēts objekts, ēkas tiek demontētas būvmateriālu ieguvei. Atrodas blakus objektam nr. 30047.
|
||
|
Cēsu pils komplekss ir vieta, kur pagātne satiekas ar tagadni. |
||
|
Mūsdienās redzamais Stukmaņu muižas komplekss tapis 17. un 18. gs. pārbūvju laikā, kad cietokšņa tipa celtnes vietā uzbūvēja muižas pili un pārējās saimniecības ēkas. Muižas ansambļa centrālo daļu - taisnstūrveida pagalmu aptver pils ēka un divas viena otrai pretī celtas un ar kolonnām rotātas klētis, zirgu staļļi un ratnīca. Pēdējie divi kopā ar zvanu torni un vārtu caurbrauktuvi veido vizuāli iespaidīgāko ēku daļu. Zvana skaņas kalpoja gan reliģiskiem rituāliem, gan ikdienas gaitu izziņošanai. Ēkas siluetā vērojamas asociācijas ar 18. gs. Eiropā izplatītās klosteru, rātsnamu un baznīcu jumta torņu būvmākslas paraugiem. No 1780. g. muižā saimniekojusi Karla Otto fon Levenšternu dzimta. Muiža apskatāma tikai no ārpuses. Stukmaņu muižas apkaimē izveidota pārgājienu taka. |
||
|
Viena no skaistākajām Igaunijas lauku baznīcām, ko sākotnēji izmantoja kā patveršanās vietu. Celta agrās gotikas stilā. Sienu zīmējumi no 1330. gada. |
||
|
Maršruts ved pa dabas parku „Daugavas loki”, ko pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados gribēja appludināt, uzceļot Daugavpils HES. Dabas parka centrālā artērija ir Daugavas senieleja. Daugavas īpatnība ir astoņi lieli upes līkumi - loki, kuru garums sasniedz 4 - 6 km. Upes krasti lielāko augstumu sasniedz t.s. Daugavas vārtos, kur tos iekļauj stāvās un varenās Ververu un Slutišku kraujas. Vairāk kā ½ no teritorijas aizņem meži, kas piemēroti pārgājieniem un dabas vērošanai, ogošanai un sēņošanai. Daugavas ieleja ir floristiskā ziņā viena no bagātākajām Latvijā - tajā ir sastopamas > 800 augu sugas. Šeit ir vērojama multinacionāla vide, kur savijušās latgaļu, lietuviešu, poļu, krievu un baltkrievu tradīcijas un to mantojums. Viena no iecienītām tūristu vietām ir Slutišku sādža, kurai nav līdzīgas citur Latvijā. Maršruta informācija no Latvijas Lauku foruma |
||
|
Audzētavas apmeklētājiem gida pavadībā piedāvā staltbriežu, dambriežu un muflonu apskati ar stāstu par dzīvnieku audzēšanas īpatnībām. Veic selekcijas darbu. |
||
|
Saimniecībā nodarbojas ar lielo dzērveņu un melleņu audzēšanu un pārstrādi. Piedāvā produktu degustāciju un iegādi vietējā veikaliņā, kā arī 2 stundu garu ekskursiju pa saimniecību. |
||
|
Unikāla ar savu 17. gs. attālāk no baznīcas celto zvanu torni. |
||