Nr | Nosaukums | Apraksts |
---|---|---|
Pēc Tallinas – Narvas šosejas izbūves atrastie un restaurētie 36 senkapi (8. – 7. gs. pr. Kristus) ir interesants arheoloģijas piemineklis ar apmeklētāju centru un vēsturisku ekspozīciju. |
||
"Priedes krogs" atrodas Latvijas Enogrāfiskajā brīvdabas muzejā, iekārtots vēsturiskajā krogā, kas no Vecumniekiem pārvests uz muzeju, saglabājot arī apvalkdūmeni, maizes krāsni u.c. Ēdināšanu var apvienot ar amatnieku un tautas mūzikas kolektīvu dalību. Organizē „Latviskās kāzas”. Latviešu virtuve: ķilavmaizītes, nēģi, pildītas līdakas, trejsīpolu sitenis, buļļa pauti krējuma mērcē, grilēts sivēns, pašu cepta lauku maize, uz ugunskura vārīta zupa, pankūkas. Īpašais ēdiens: Priedes kroga cepetis brūkleņu marinādē. |
||
Briežuciems, kas atrodas Balvu novadā, ir izveidojies pēc 2. Pasaules kara kā padomju saimniecības „Briežuciems” centrālais ciemats. Mūsdienās Briežuciema amatu meistaru ciems ir vieta, kur tiek kopti un godāti tradicionālie amati, iesaistot tos mūsdienu dzīvē. |
||
Namdara darbnīcā piedāvā īpašas ekskursijas un pasākumus pieaugušajiem un bērniem, ir izveidotas tematiskas programmas. Meistaru vadībā var darboties ar tradicionālajiem kokapstrādes instrumentiem un apgūt senās spēles, noslēgumā cienāties ar spēka tēju un piknikot romantiskajā Ugunskura namā. Var iegādāties koka suvenīrus un veikt pasūtījumus. |
||
Kīdevas muiža rakstos ir minēta 1614. g., taču pašreiz redzamā divstāvu kungu māja, ir celta 19. gs. beigās. Ēkas sienas ir klātas ar koka šķindeļiem, kas viens otru pārklāj kā zivs zvīņas. Šāds kungu mājas sienu pārklājums Igaunijas mērogā ir unikāls. Laikā no 1919. – 1951. g. tajā atradās skola. Blakus muižai atrodas neliels parks. Diemžēl turpat pusgadsimtu ilgās pamestības rezultātā ēkas atrodas ļoti kritiskā stāvoklī. Tas ir arī pietiekams apmeklējuma iemesls. |
||
Atrodas Lielvārdes parkā 19. gs. sākumā celtajā Lielvārdes muižas klētī, ko vēlāk izmantoja kā dzīvojamo ēku. 1922. g. tai piebūvēja verandu. Muzejs ēkā ir izvietots kopš 1970. g., un tā krājumā ir materiāli par latviešu tautas eposu “Lāčplēsis” un tā autoru - Andreju Pumpuru (1841. – 1902.), kā arī par Lielvārdes novada vēsturi un etnogrāfiju. Blakus muzejam guļ liels akmens - Lāčplēša gulta (ap 80 t) ar atlūzu, kas ieguvusi Lāčplēša segas nosaukumu. Abi akmeņi savulaik atradušies Daugavā blakus Lielvārdes salai, kur tagad viļņojas Ķeguma HES ūdeņi. Turpat apskatāms t.s. Spīdalas koka bluķis, kas atvests no Aizkraukles. Minētie objekti atrodas pie stāva, klinšaina Daugavas krasta, kura piekājē viļņojas Daugavas plašie ūdeņi. |
||
Kaļķugravu, kas veidojusies Baltijas ledus ezera krasta nogāzē, šķērso spēcīgo Mežmuižas avotu izplūstošie ūdeņi, kas bagātīgi satur kalcija sāļus. Avotu ūdens ieplūst neparastas krāsas dzirnavu dīķī, kura krastā no šūnakmens celtajās dzirnavās dzīvojis tēlnieks Teodors Zaļkalns. Avotu apskates nolūkos ierīkotas laipu takas, kāpnes u.c. labiekārtojums. Vēlams izmantot zinošo vietējo gidu sniegtos pakalpojumus!
|
||
"Lāči" ir maizes ceptuve ar senu vēsturi. Tajā maize tiek cepta ar malku kurināmās krāsnīs, izmantojot tikai kvalitatīvas izejvielas, dabīgu ieraugu un plaucējumu. Mīkla tiek raudzēta īstās koka abrās un mīcīta ar rokām. Ceptuvē tiek gatavota rudzu, kviešu un jauktā kviešu - rudzu un rudzu - kviešu maize. Rudzu maize tiek cepta no rupjiem un skrotētiem rudzu miltiem. Ceptuvē iespējams doties ekskursijā, veidot un cept maizi. Tāpat var ieturēt maltīti krodziņā, kur ēdiena gatavošanā izmanto „Lāču” produkciju, kombinējot ar sezonāliem un vietējo zemnieku produktiem. Iespējams arī iegādāties šeit saražoto produkciju. |
||
“Veselības laboratorija” ir pašmāju stipro alkoholu ražotāji, kur tiek koptas Latvijas svētku tradīcijas, tautas medicīna un zināšanas, kas mantotas, apkopotas un pilnveidotas vairāk kā 30 gadu ilgā praksē. Klientiem tiek piedāvāti ne tikai augstākās kvalitātes produkti, bet arī nodrošināts niansēts un perfekts uzlējums ar bagātīgu garšas buķeti. Uzlējumi tiek gatavoti tikai no Latvijas biosistēmā iegūtām pavasara, vasaras un rudens ogām, aptverot katra gadalaika, vitamīnu, krāsu un aromātu kombinācijas. |
||
Centrālā un arī skaistākā Traķu iela, kas ved cauri Traķu pussalas ziemeļu daļai, ko kādreiz sauca arī par „Mazo pilsētu”. Ielas abās pusēs ir redzami visdažādāko krāsu koka namiņi. Te jāatceras, ka tipiskai karaīmu mājai uz ielas pusi ir vērsti trīs logi! Karaīmu ielas rietumu pusē (Karaīmu 30) atrodas viens no retajiem pasaules karaīmu lūgšanas dievnamiem – kenēze (kenesa) – vienstāva koka ēka ar zilganu jumtu. Savukārt, ēkā Karaīmu ielā 22 ir izveidota etnogrāfiska izstāde (Karaimų etnografine paroda). |
||
Ungurmuižas parkā, kas ir slavens ar izcilajiem un resnajiem dižozoliem, kuru aprupējošie stumbri, dzīvā un mirusī koksne ir daudzu sugu, t.sk. jau Eiropā izzudušu vienīgā mājvieta, ir izveidota dižkoku taka. Garums 1,3 km, laiks līdz 1 h. Parkā atrodas Latvijā vienīgā līdz mūsdienām saglabājusies 18. gs. sākuma koka pils u.c. kulūrvēsturiskas vērtības
|
||
Viesu namā var apskatīt viesu nama lepnumu – pagrabu –, kurā atrodas liela saimniecībā gatavoto vīnu kolekcija. Saimniecībā var iegādāties ābolu, vīnogu, ķiršu, upeņu, dzērveņu, ērkšķogu un rabarberu vīnu. |
||
Atrodas Rēzeknē, Atbrīvošanas alejā 102. Muzeja ekspozīcija ir izvietota ēkā, kur līdz 2. pasaules karam darbojās Latgales centrālais muzejs. Te iepazīstama Rēzeknes vēsture septiņu gadsimtu garumā, kā arī liela Latgales novadam raksturīgā keramikas un tēlotājmākslas kolekcija. Ekspozīcijā „Māla un uguns pārvērtību radīts brīnums” var iepazīties ar keramikas rašanās un attīstības vēsturi. Savukārt podnieku sētās un darbnīcās var vērot māla izstrādājumu tapšanas (tiek pielietotas senās podniecības tradīcijas) procesu. Pie muzeja uzstādīts piemineklis izcilajam Latgales dzejniekam Antonam Kūkojam (1940 – 2007). |
||
Atrodas Rēzeknes centrā, Atbrīvošanas alejas vidū. Latgales atbrīvošanas piemineklis “Vienoti Latvijai” ir piemiņas zīme vēsturiskā novada atbrīvošanai un Latvijas vienotībai. Bronzas pieminekli atklāja 1939. g. (tēlnieks K. Jansons, L. Tomašicka ideja). 1940. g. novembrī padomju vara centās to iznīcināt, bet pieminekli atjaunoja 1943. g. augustā. 1950. g. jūnijā sekoja otrais pieminekļa iznīcināšanas mēģinājums, kas bija veiksmīgs. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas tautā saukto “Latgales Māru” trešo reizi uzstādīja 1992. g. 13. augustā (pēc saglabātajiem metiem veidojis K. Jansona dēls - A. Jansons). „Latgales Māra” ir uzskatāma par vienu no labākajiem Latvijas monumentālās tēlniecības paraugiem. Māras tēls tautas mitoloģijā tiek personificēts ar zemes auglību un dzīvības sargātājas ideju, bet krusts ir kristīgās ticības simbols. |
||
Divus kilometrus garās lokveida takas sākums ir meklējams pie Somā nacionālā parka apmeklētāju centra (atklāts 2000. gadā) – Tēramā ciemā. Tā ved gar Mardu strauta (Mardu oja) krastu, kur krustām šķērsām ir sakrituši bebru nogāztie koki, radot diezgan juceklīgu skatu. Apmeklētāju centrā var iegūt nepieciešamo informāciju, noskatīties videofilmu un nacionālajam parkam veltītu ekspozīciju. |
||
Saimniecība piedāvā zirgu izjādes (ratos un mugurā), iespēja apskatīt dzīvniekus lauku sētā (zosis, vistas, truši, teliņi, kazas, aitas, suņi un kaķi). Pļavas ar ārstniecības augiem, mežs, dīķis, stārķu koks. Sarunas par dzīvi ar saimniekiem. Rīta rasas skaistuma procedūras, "varžu koris", tējas baudīšana seno ābeļu paēnā, ārstniecības augu vākšana kopā ar saimnieci. Telšu un piknika vietas (līdz 20 cilvēkiem). |
||
Bauskas vārds vēstures avotos pirmo reizi minēts 1443. g. Tas ir laiks, kad pussalā starp Mūsas un Mēmeles sateku uzsāka pēdējās Livonijas ordeņa pils celtniecību tagadējās Latvijas teritorijā. Pie pils – Ķirbaksalā - izveidojās apdzīvota vieta t.s. Vairogmiests. 17. gs. bija vērojams straujš pilsētas uzplaukums. Te darbojās zeltkaļi, sudrabkaļi, galdnieki, podnieki, kurpnieki un citi amatnieki. Vēlākajos gadsimtos pilsētnieki cieta no kariem, mēra un Napaleona armijas. Mūsdienās Bauskas vecpilsēta ar tikko kā no jauna uzcelto Rātsnamu un atjaunoto Bauskas pili ir viens no interesantākajiem Latvijas pilsētu vēsturiskajiem centriem. Bauska ir pazīstama ar saviem ikgadējiem pasākumiem - Senās mūzikas festivālu, Bauskas pilsētas svētkiem, Kantri mūzikas festivālu u.c. pasākumiem. |
||
Darba kārtībā saglabājušās 19. gs. Latvijas mašīnfabrikā „Šūberts Rudzīts & b-dri” ražotā vilnas plucināmā un kāršamā iekārta, Vācijā ražota unikāla vērpšanas iekārta un graudu malšanas dzirnavas. Izsekojama vilnas pārstrādes gaita uz 100 gadus senām iekārtām, kur darina segas un spilvenus, kas pildīti ar aitas vilnas polsterējumu (roku darbs) un suvenīrus, ko var pasūtīt un iegādāties. Piedāvā ekskursijas, cep maizi. |
||
Atrodas Talsu dienviddaļā, netālu no pilsētas apvedceļa – aptuveni kilometra attālumā no Talsu centra. Uzņēmums ar ilgām ēdināšanas tradīcijām. Klāj galdus svinīgiem pasākumiem un piedāvā plašu ēdienu klāstu no sātīgām maltītē līdz dažādiem konditorejas našķiem. |
||
Kaut arī akmens izmēri nav neko lieli (augstums 2,1 m, apkārtmērs 15 m), tas jau kopš 20. gs. sākuma ir kļuvis par populāru tūrisma objektu. No Abavas Velnakmens paveras lielisks skats uz Abavas ieleju.
|