Atrodas Sedas purvā (Sedas dabas takas malā) ar plašu skatu uz izstrādātajām kūdras platībām. Sedas taku ieteicams izstaigāt vietējā gida pavadībā T: + 371 2636162.

Die Erzählerin und Kräuterfrau Līga Reitere unterrichtet in einem alten Klassenraum das Schönschreiben und die örtliche Mundart. Hier kann man eine Führung bestellen und auch Waren und Souvenirs kaufen, die in Kurland hergestellt sind.

“Saules veltes” ir mājas vīna darītava Salaspilī, kas nodarbojas ar mājas vīnu, liķieru un degvīnu gatavošanu. Alkoholiskie dzērieni tiek ražoti no dabīgiem dārza augļiem un ogām, tostarp upenēm, avenēm, cidonijām, pīlādžiem un pat mārrutkiem. Apmeklētājiem ir iespēja aplūkot saimniecību (uzņem arī 15-20 lielas tūristu grupas), kā arī degustēt konkrētos dzērienus, kurus arī turpat ir iespējams iegādāties; piedāvājumā lieli un mazi tilpumi, dāvanu un suvenīru komplekti.

Der Baltische Küstenwanderweg fängt im Zentrum des Dorfs Mazirbe an, wo Sie das Volkshaus der Liven besichtigen können. Über schmale Wald- und Landwege an der ehemaligen Marineschule von Mazirbe vorbei, schlängelt sich der Weg weiter durch kleine küstennahe livische Dörfer: Košrags, Pitrags und dann Saunags. Die livische Küste ist der einzige Ort, an dem Sie sich mit dem kulturhistorischen Erbe von einem der kleinsten Völker der Welt - der Liven vertraut machen können. In diesem Abschnitt sind die Aufschriften auf den Wegweisern sowohl auf Lettisch als auch Livisch gehalten. Am Ende der Route werden Sie das Kap Kolka erreichen, an dem das Großmeer und das Kleinmeer zusammentreffen. Es ist einer der beliebtesten Vogelbeobachtungsplätze an der baltischen Meeresküste.

Bioloģiskā saimniecība, kas atrodas blakus Rūjienas pilskalnam un Rūjas upei, gatavo bio sierus no kazas piena. Tiek piedāvāta ekskursija pa saimniecību ar iespēju atpazīt dabīgās pļavas augus un degustēt produkciju, ko iegūst no pļavām upes krastos.

Sieri

Dažādi kazas piena sieri: Svaigais kazas siers, Svaigais kazas krēmsiers ar ķiplociņu, Svaigais kazas siers ar kaņepēm, Kūpināts kazas siers, Kazas siers eļļā ar grauzdētām kaņepēm.

Kā top siers

Siers tiek gatavots no tikko slaukta kazas piena, to karsējot. Ganot kazas un ievācot sienu ar lielu augu sugu daudzveidību, piena produkti iegūst izteiktāku un intensīvāku garšas buķeti, lielāku neaizvietojamo taukskābju un antioksidantu daudzumu.

Apmeklētājiem

Iespējams iepazīties ar saimniecību un kazu dzīvi, nogaršot kazas piena produkciju un baudīt brīnišķīgo dabu, ko sniedz Rūjas upe un pilskalns.

Kur iegādāties sierus

Saimniecībā uz vietas. Valmieras REKO zemnieku tirdziņā un Slow Food Straupe tirdziņā. Valmieras, Rūjienas un Mazsalacas pilsētas svētku tirdziņos.

Atrodas 2,5 km no Bārtas centra, Bārtas upes labajā krastā. Mūsdienīgais dievnams tapis 2002. gadā (arhitekte: A. Siliņa).

Im Nordenvon Rubeņi – an den Ufern des Flusses Dzirnavupīte – ist ein Park mit landschaftlichen Teichen, einer Bühne, einem Steingarten und Kinderspielplätzen eingerichtet worden. Mit der Einrichtung des Parks wurde in den 1950er Jahren begonnen. An dem Kulturhaus, das sich in dem Park befindet, ist das während der Tage der Dichtung von 1969 enthüllte Denkmal des Schriftstellers Rainis (Autor, Bildhauer Kārlis Baumanis) gesetzt worden.

One of the highest dunes in Latvia, located between Bernāti and Jūrmalciems villages. It is 37m high and offers a magnificent view of the sea and natural pine forests. The highest dunes in Latvia stand to the South of Jūrmalciems village: the Pūsēnu hill, the Ķupu hill, the Mietragkalns or Tiesas hill, the Pāļu hill, the Garais hill, the Ātrais hill, the Lāvas hill. The Pūsēnu dune is the highest of these dunes which are all called hills by the local people. The Pūsēnu hill developed between 1785 to 1835 when shifting sand became extremely dangerous. Several homesteads were buried in sand, among them „Pūsēni”, where a forester’s family lived. The family is said to have moved to Bārta. The dune was named after the buried homestead.

Jēkabs Janševskis, a Latvian writer, wrote in his book „Nīca”: “In olden times, large pine trees were growing in the dunes on the coast of Nīca and they stood steady and firm. But i Swedish times (around 1650), the Swedes built a large kiln for charcoal and tar. Pine wood and stumps provided an excellent material for this. Once a big fire rose, and the charcoal kiln burned down as well as the whole pine forest. The remaining stumps and bare trunks in the vast burnout could not hold the storm-driven sand; it flew further and further burying not only the burned-out forest, but also the nearest fields. In wintertime, when the vast, low marshy grasslands were covered with ice, jets of sand drifted further over its surface, and soon most of the grasslands and large meadows turned into sandy heath-land and dunes.”

To reconstruct Liepāja, severely damaged during WWII, a silicate brick factory was built in the town. The main raw material was white sand and it was taken from the Bernātu forest. In the 1960-ies they started to dig off the Green Dune and the White Dune, later also the Pūsēnu hill. The excavators used to work day and night, in three shifts. The work stopped at around 1980, as there was no more sand suitable for production of brick.

A trail is set up to facilitate walking in the Pūsēnu Dune in the Bernātu Nature Park.