Atpūta laukos
1301-1320 / 4331
Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Dziedinošie Dārzi ir daļa no 125 ha lielās bioloģiskās saimniecības Upmaļi. Šeit jau ceturtajā paaudzē saimnieko Bergmaņu ģimene. Patreizējie saimnieki  Māra un Dainis Bergmaņi, kopā ar ģimeni,  cenšas saglabāt senās, vēl 30. gados  stādītās retās augļu koku un krūmu šķirnes vecajā dārza daļā. Līdzās senajiem kokiem šeit  izveidoti arī  īpašu dziedinošo koku,  retu  augļu koku ( plūškoki, valrieksti, ēdamās kastaņas, zīdkoki, u.c)  un ārstniecības augu dārzi  vairāk kā 12 ha platībā. Saimnieku teju  30 gadus ilgā pieredze dabas dziedniecībā, arī  Ajūrvēdas  tradīcijās, ir ļāvusi izveidot  oriģinālus  AnnA Bergmans zīmola produktus- augu ziedes, balzāmus un krēmus,  zāļu tējas, eļļas u.c. Aizraujošā un darbīgā ekskursijā  skaistajos dārzos un Zāļu namā, kopā ar zāļu sievu Māru,  ikvienam viesim ir iespēja gan atpūsties, gan, ļoti iespējams,  izprast – kurš no Dabas brīnumiem var mani darīt veselāku un laimīgāku.
N/A

No Ežezera iztekošā Narūtas upīte ~ 1 km ieplūst nelielajā Obiteļu dzirnavezerā. Narūtas labajā krastā atrodas ap 1900. gadu celtās dzirnavas, kurās izveidota atpūtas bāze „Obiteļa" ar pirti un banketa zāli.
N/A
Līdz 17. gs. astoņdesmitajiem gadiem tagadējā Vecdaugavas mikrorajona Skanstnieku vietā pastāvēja Daugavgrīvas pils, ko, sakarā ar Daugavas gultnes dabiskajām izmaiņām (kādreiz Daugava tecēja pa tagadējo Vecdaugavu) nojauca un „pārcēla” uz Daugavas kreiso krastu. No pašas pils nekas vairs nav saglabājies, toties vēl šodien ir redzami veco vaļņu un aizsarggrāvju paliekas, kuras zviedru armijas karavīri izmantoja kā apmetnes vietu Ziemeļu kara sākumā. Katrā ziņā, šī vieta ir interesants Rīgas vēstures un militārā mantojuma objekts, ko vērts apskatīt, esot pilsētas ziemeļdaļā.
N/A
Ar dažāda lieluma laukakmeņiem klāts un nelieliem zemesragiem un līčiem izrobots Rīgas līča austrumu krasta posms, kā arī vienīgā vieta Latvijā, kur jūras krastā, posmā starp Tūju un Vitrupes ieteku un dienvidos no Tūrjas jūras viļņu abrazīvās darbības iespaidā izveidojušies līdz dažus metrus augsti smilšakmens atsegumi. Viens no izcilākajiem ir nepilnu puskilometru garās un līdz 4 m augstās Veczemu klintis. To apkārtne ir labiekārtota. Ļoti mainīgs un dinamisks jūras krasta posms, īpaši pēc lielām vētrām!
N/A

Masīvā baznīca celta 1780. - 1781. g. barona H. F. Bēra laikā, bet pārbūvēta 1876. un 1888. g. Dievnams ir pazīstams ar savu izsmalcināto rokoko stila altāri un kanceli un 18. gs. 1. pusē darinātajām ērģelēm. Tajā atrodas arī citi nozīmīgi mākslas pieminekļi. Baznīcas kapenēs bija novietotas Aizputes muižas dzimtkundzes J. E. fon Bilovas un viņas meitas J. E. fon Bēras sarkofāgi, kas pārvietoti uz Rundāles pils muzeju. Baznīca apskatāma arī no iekšpuses.
N/A

Biškopības produktu ražošana - medus, ziedputekšņi, bišu maize, propoliss, bišu māšu peru pieniņš. Bišu māšu selekcija, bišu saimes.
N/A

Atrodas Pļaviņās, iepretim Kaļķu ielai, Daugavas krastā, kur no baļķiem un akmeņiem ir izveidota simboliska plosta daļa t.s. plene. Apkaimē ir izvietoti informatīvi stendi ar fotogrāfijām, kas stāsta par Daugavas plostnieku ikdienas smago darbu, pārvarot upes krāčainos posmus.
N/A

Alsungas vecajā muižas rijā ir iekārtots suvenīru veikals, kur var iegādāties Suitu novadā ražotus praktiskus suvenīrus „Tapis Suitos” un citas noderīgas lietas: lakatus, cimdus, zeķes, traukus, zāļu tējas u.c. Bērniem te organizē radošās darbnīcas. Rijā var satikties (iepriekš piesakoties) ar Suitu sievām, uzzināt par suitu tradīcijām, dziedāt un iet rotaļās. „Rijai” piešķirta kultūras zīme „Latviskais mantojums”. 
N/A
Valguma ezers – līdz 3 km garais un 27 m dziļais ezers izvietojies ledāja veidotā gultnē
N/A
Dabas liegums veidots ar mērķi aizsargāt dažādus mitrāju biotopus – t.sk. Lielo Ķirbas purvu un tajā esošās aizsargājamās augu sugas. Aizsardzība statuss ir piešķirts cilvēka mazietekmētajai purva rietumdaļai, taču pārējās purva platības tiek izmantota g.k. intensīvai kūdras ieguvei, bet neliela daļa – lielogu dzērveņu audzēšanai. Ķirbas purva dabas lieguma daļa nav labiekārtota un piemērota apmeklējumiem.
N/A

26 m augstais koka tornis atrodas Ūdru kalnā (58 m v.j.l.), Usmas ezera ziemeļaustrumu krastā (nepilnu km no ezera). No torņa skatu laukuma lieliski var redzēt Usmas ezeru, tā salas un Usmas ieplakas plašos mežu masīvus.
N/A

Krodziņš "Mazais Ansis" atrodas Kocēnu novad Rubenē, Murjāņu - Valkas autoceļa (A3) malā. "Mazā Anša" interjers atbilst masīvās koka guļbūves aurai un tajā iespējams aplūkot senlaiku instrumentus, sadzīves priekšmetus un zirglietas. Divstāvu guļbūves ēka ar terasi. Piedāvā pirti, ugunskura vietu, bērnu rotaļu laukumu. Sadarbojas ar vietējiem zemniekiem un mājražotājiem.

Latviešu virtuve: Valmieras salāti, vārīta mēle, pelēkie zirņi, brokastis zemnieku gaumē, aukstā zupa, zandarta fileja, jēra gaļas cepetis, grilēta cūkgaļa, rupjmaizes kārtojums, zemeņu krēms ar ievārījumu, rudzu maize, zāļu tējas.

Īpašais ēdiens: Liellopu gaļas fileja ar kartupeļu pankūkām.
N/A

Meklējama Jēkabpils centrālajā daļā, A. Pormaļa ielā 11. Ēka celta 1931. g. klasicisma stilā un līdz mūsdienām tā ir saglabājusi savu oriģinālo bankas interjeru. Mūsdienās te izvietojusies SEB bankas Jēkabpils filiāle.
N/A

Darbnīcā var iepazīties ar dažādu vēstures posmu keramikas trauku, sadzīves priekšmetu izgatavošanu un pielietojumu. Iepazīstama arheoloģiskā keramika, Viduslaiku pārvietojamā  māla maizes krāsns, cepamā panna, dzeramie kausi, svētceļnieku ūdens trauki. Visi darbi tiek veidoti bezripas tehnikā un dedzināti malkas ceplī.
N/A

Pret dienvidiem vērsta Abavas senlejas krasta nogāze, kur jau hercoga Jēkaba laikā audzēja vīnogas, no kurām darināja skābenos Kurzemes vīnus. Vīnogu audzēšanas (tālākais ziemeļu punkts Eiropā) tradīcijas šeit turpina arī mūsdienās.
N/A

Atrodas ~ 0,4 km no Latvijas – Lietuvas robežas, Sventājas ielejas labā krasta nogāzē. Atrodama informācija, ka avotu tīrot, atklājusies 5 x 5 m ozolkoka „grīda”. Avots ir labiekārtots – virs tā slejas lapene ar niedru jumtu. Vēl pavisam nesen pie tā auga Latvijas dižākā ieva (nolūza), kuras vietā tagad kuplo biezs atvašu pulks.
N/A

Embūtes dabas parks, saukts par Embūtes senleju, ir viena no skaistākajām, interesantākajām un noslēpumainākajām Kurzemes vietām. Nav Latvijā otras tādas vietas, kur ieejas vārtus dabas parka teritorijā simbolizē stilizēti zobeni ar vairogiem ceļa abās pusēs, radot mītisku un cienījamu noskaņu. Par Embūtes apkārtnes vēsturi stāsta daudzas teikas un leģendas. Viena no pazīstamākajām ir romantiskā teika par kuršu vadoņa Induļa un vācu komtura meitas Ārijas mīlestību. Vietā, kur viņi pirmoreiz tikušies joprojām atrodas Ārijas un Induļa ozoli.

Embūtes dabā parkā ieteicams apskatīt - ekotūrisma taku, Embūtes viduslaiku pilsdrupas, Embūtes luterāņu baznīcas mūrus, Induļa pilskalnu, Pilskalna avotiņu, Induļa un Ārijas ozolu. Dabas parks aprīkots ar labiekārtotu pastaigu taku, skatu platformām, skatu torni, labierīcībām un atpūtas vietu.
N/A

Lietuvas lielākais sūnu purvs, kura aizsardzībai ir izveidots Čepkeļu dabas rezervāts. Pirms apmeklējuma ir jāreģistrējas Dzūkijas nacionālā parka apmeklētāju centrā (Marcinkonys, Šilagėlių gatve 11).
N/A

Saimniecībā audzē zīdītājgovis (Galovejas, Herefordi, Limuzīna, Šarolē, Latvijas brūnās). Piedāvā izzinošu ekskursiju, kuras laikā var vērot – kā barojas teliņi.
N/A

Krodziņš "Raganas ķēķis" atrodas Murjāņu – Valkas autoceļa (A3) malā un ir viegli atpazīstams pēc ēkas un dažādiem pasaku tēliem, kas izvietoti kroga pagalmā.

Latviešu virtuve: Zupas (aukstā biešu, pupiņu, skābu kāpostu, skābeņu), cepts cūkas stilbs, asinsdesas, cūkgaļas ribiņas, ogu ķīselis ar grauzdētām auzu pārslām, rupjmaizes kārtojums.

Īpašais ēdiens: „Raganas ķēķa ugunīgā zupa”.