Atpūta laukos
3601-3620 / 4331
Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Patvāru nams ir neliels patvāru muzejs, kas atrodas Varnjas vecticībnieku ciematā netālu no Peipusa ezera. Muzejā ir eksponēta privāta kolekcija ar vairāk nekā 100 dažādiem un ļoti īpašiem patvāriem un priekšmetiem, kas saistīti ar patvāriem.

Muzejā var uzzināt daudzveidīgu informāciju par patvāriem. Tiks pastāstīts par patvāru vēsturi, formu, lielumu un tējas dzeršanas tradīcijām.
N/A
Ar šodienas skatu raugoties, šķiet neticami, ka vēl pirms kādiem diviem gadu desmitiem jūras krastā atradās speciāli būvētas ēkas ar jaudīgiem prožektoriem, kurus uz speciālām sliedēm tumšajā diennakts laikā izstūma uz platformas ar mērķi izgaismot tuvējo jūras akvatoriju un liedagu, potenciālo robežpārkāpēju meklējumos. No minētā objekta saglabājušās tikai ēkas un tai pieguļošās platformas drupas, kuras krietni papostījuši jūras viļņi.
N/A

Atrodas Kalēju ielas malā. Savu popularitāti ieguvis ar nostāstu, ka Ziemeļu kara laikā pie tā pusdienojis Krievijas cars Pēteris I un Polijas valdnieks Augusts (Stiprais).
N/A
Bioloģiskā zemnieku saimniecība “Mežvijas” nodarbojas ar dārzeņkopību, augļkopību un biškopību un to pārstrādi - kaltēti dārzeņi, ogas, augļi, garšvielu maisījumi, sukādes, sulas, sīrupi.
N/A
Ezernieku apkārtnē novērojamas karsta parādības un to raksturīgākās izpausmes - sausas vai ar ūdeni pildītas dažādu formu un lieluma kritenes, to grupas, ūdensrijēji u.c. Visneparastākās kritenes ir Vecezers un Linezers. Linezera ūdens pēdējo pārdesmit gadu laikā ir vairākkārt aizplūdis pazemē, atklājot līdz 9 m dziļu ezerdobi. Tā ir neregulāra un līdz šim pilnībā neizskaidrota dabas parādība. Apkārt Linezeram izveidota apskates taka.
N/A

0,2 km austrumos no Vidsmuižas atrodas no šķeltajiem laukakmeņiem un sarkanajiem ķieģeļiem celtā (1910. - 1912. g.) Vidsmuižas katoļu baznīca. Tāpat kā Riebiņos esošā, arī šī ir uzskatāma par tipisku 19. – 20. gs. mijas Latgales lauku baznīcas paraugu.
N/A

 Viesītes muzeju “Sēlija” veido 2 nodaļas – Mazā Bānīša parks un Paula Stradiņa skola. Ekspozīcijas vēstī par Sēlijas šaursliežu dzelzceļa vēsturi, Sēlijas kultūrvēsturi, Stradiņu dzimtu, medicīnas vēsturi Viesītes apkārtnē, Stenderu dzimtu, amatniecību, Viesītes pilsētas un tuvākās apkārtnes vēsturi un ļaudīm. 

Muzejs izveidots 2000. gadā un tā nozīmīga ekspozīcijas daļa atrodas bijušā šaursliežu dzelzceļa depo ēkā (dzelzceļš darbojās laikā no 1916. – 1972. g.), kur novietota atjaunotā lokomotīve, pasažieru vagons, drezīna u.c. Muzejā apskatāmi eksponāti, kas atspoguļo Viesītes un plašākas teritorijas ievērojamāko personību dzīves gājumu, notikumus un kultūras mantojumu. 
N/A

Ja pa Gauju braucam ar laivu, tad Velnalas klintis ir Gaujas senlejas pēdējā varenākā klinšu siena - ap 15 m augsta. Skatoties no pretējā Gaujas krasta (izveidota atpūtas vieta), klinšu vidusdaļā ir redzama ap 19 m dziļā un 4,7 m augstā Krimuldas Velna ala. Kopš 1980. g. alas apmeklējumi ir pārtraukti (bija speciāli uzbūvētas koka konstrukcijas) drošības apsvērumu dēļ. Ja no Velna alas klintīm pa Gaujas pamatkrasta lejasdaļu dosimies Turaidas virzienā, skatam (vislabāk – bezlapu laikā) pavērsies varenā un ar smilšakmens atsegumiem bagātā Piķenes krauja . Tās piekājē ir izveidota ~ 1 km garā Piķenes bebra taka. Klusos vakaros bebru tiešām te var arī novērot! Ejot pa taku, varēs redzēt gan Mazo Velna alu (5 m gara) ar iztekošo Gudrības avotiņu, gan arī tikpat garo Aunapieres alu. Starp krauju un Gauju ir redzamas nelielas vecupes, kam ir liela nozīme apkārtnes dabas daudzveidības saglabāšanā.
N/A
Adamovas (senais nosaukums Adamhof, Odumova) muižas celtniecība datēta ar 1851. gadu. Muižas īpašnieki ir bijuši Rēzeknes pilskungs Korfs, dekabrista Oboļenska brāļa meita Žemčužņikova, ģenerālis Karaulovs. 1905. gadā Adamovas muižā atklāts minerālūdens avots, kas nosaukts svētās Helēnas vārdā. Minerālūdens ieguvis augstākās godalgas 1912. gadā Londonas un 1913. gadā Parīzes izstādēs. Pašlaik minerālūdens avots Adamovā vairs nav atrodams. Saglabājušās divas 19. gs. ēkas, kas ir vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļi. Muižas teritorijā atrodas Adamovas speciālā internātpamatskola. 2006. gadā pie internātskolas uzcelts moderns sporta komplekss, kur notiek arī valsts mēroga sporta sacensības. Kompleksā piedāvā saunu, telpas svinībām, laivu nomu, kā arī naktsmītnes 120 personām.
N/A

Rūpnīca atrodas Rūjienas centrā, Upes ielā 5. Saldējums no īsta piena un saldā krējuma. Piedāvā stundu garu ekskursiju, noskatoties filmu par Rūjienas saldējuma ražošanas procesu. Piedāvā apmeklētājiem degustācijas.
N/A

Saimniecībā zeļ bagātīgs ābeļu dārzs, bet laukos aug kartupeļi un zemenes. Piedāvā ābolu iegādi un zemeņu degustāciju.
N/A

Saldus vēstures dokumentos minēta jau 1253. g. Līdz 13. gs. te atradās senā kuršu pils Salden, kas arī attēlota pilsētas ģerbonī. Ap 1341. g. netālu no kuršu pilskalna Livonijas ordenis uzcēla pili, pie kuras izveidojās apdzīvota vieta. Savu uzplaukumu līdzīgi kā citas Kurzemes apdzīvotās vietas tā piedzīvoja hercoga Jēkaba valdīšanas laikā 1642. - 1682. g. Par Saldus dibināšanas gadu min 1856., kad sākās Ziemeļu karā nopostītās vietas atjaunošanas darbi. 2. pasaules kara beigās pie pilsētas norisinājās smagas kaujas, taču līdz pat 1945. g. 8. maijam pilsēta palika vācu armijas okupētajā Latvijas daļā. Mūsdienu Saldus piesaista ar saviem pasākumiem – pilsētas dienām, mūzikas festivālu "Saldus saule", kā arī dažādiem apskates objektiem, starp kuriem minama a/s „Druvas pārtika", kur var vērot saldējuma tapšanas procesu un Saldus pārtikas kombināts, kur var degustēt garšīgās konfektes „Gotiņa" un vērot ražošanas procesu.
N/A

Vēstures avotos minēts 1310. gadā. 1582./1583. g. Piltenes vaku reģistrā ciemā minētas astoņas sētas, bet 1731. g. Dundagas muižas vaku grāmatā – trīs. 1826. g. katrā sētā dzīvo 16 – 17 cilvēki, kopā ap 60. 1935. g. uzskaites dati liecina, ka Saunagā lībiešu valodu pratuši visi 49 lībieši, bet tikai 11 no viņiem ģimenēs runājuši lībiski. Saunaga Rūpniekos bija veikals, kura īpašniekam Kārlim Tilmanim piederēja brētliņu sālītava. Saunagā dzimis tālbraucēju kapteinis Arvīds Ludeviks (1912 - 1996). 1945. g. maijā viņš no Ventspils uz Zviedriju vadīja velkoni “Rota” ar latviešu bēgļiem. Kuģi aizturēja un kapteini izsūtīja uz Sibīriju. Saunagā dzimis tālbraucēju kapteinis Visvaldis Feldmanis (1938 – 2017).
N/A

Lauku sētā piedāvā mājdzīvnieku, mājputnu un eksotisko maru apskati un izjādes ar poniju. Konsultācijas dārzkopībā un sīku dzīvnieku audzēšanā. Iespējams iegādāties paipalu olas, kūpinājumus, cāļus un jaunputnus.
N/A

Rokdarbniece Vineta Meistere piedāvā apskatīt, pasūtīt un nopirkt gleznas, dienasgrāmatas un recepšu grāmatas, kas izšūtas krustdūriena tehnikā.
N/A

Amatas pagasta Dīķīšos viesus sagaidīs Samojedu šķirnes suņi un inteliģenti ēzelīši, kas aizvedīs līdz glempingam dīķīša pakājē. Piedāvā iznūjot divu garumu takas vai izbaudīt to iespēju, kad latvietis dalās sēņošanas un ogošanas vietās. Īpašs piedzīvojums ir glezu veidošana no mežā salasītiem dabas materiāliem. Kultūrvēstures interesenti var iepazīt latviešu tautas tērpu kolekciju, uzlaikot to un noorganizēt paši savu fotosesiju. Ekstrēmu izjūtu cienītājiem patiks izbrauciens ar kvadraciklu. Bet, ja patīk makšķerēt, var ņemt līdzi nepieciešamo inventāru. Organizē uguns rituālus gadskārtās un ģimenes godos. Tāpat saimnieki piedāvā arī uz ugunskura vārītu zupu un dažādu svaigā siera gatavošanas meistarklasi.

Piedāvā nakšņot glempinga teltī. Naktsmājas ir piemērotas arī cilvēkiem ratiņkrēslā, t.sk. ar atbilstoši izbūvētu mazmājiņu!
N/A

2010. gada rudenī tapa 60 km garā velotaka, kas iepazīstina ar Igaunijas un Latvijas kultūras mantojuma objektiem, kas sastopami Gaujas kā valstu robežupes krastos. Taka sākas no Tellingumē stāvvietas. Tās abos galos un robežas šķērsošanas vietā ir iekārtotas atpūtas vietas un izlikti informācijas stendi ar trases shēmu. Nenomaldīties palīdz norādes.

N/A

1891. gadā dibinātais Kuremē klosteris ir mūsdienās vienīgais atvērtais pareizticīgo sieviešu klosteris Igaunijā. Aizvēsturiskos laikos Kuremē teritorijā atradās igauņu svētbirze un kalna pakājē – upuravots, kas tagad savu dziedniecisko īpašību dēļ ir pazīstams kā “svētavots”. Klostera vārti ir atvērti apmeklētājiem, lai varētu apstaigāt teritoriju un iepazīties ar klostera iemītnieču ikdienas dzīvi. Lai pamatīgāk apskatītu visu kompleksu, ieteicams pasūtīt vietējā gida pakalpojumus.
N/A

Ar priedēm apaugusi kāpa, uz kuras atrodas piemineklis 6. Rīgas pulka karavīriem, - pilsētas aizstāvjiem 1919. gadā. Šajā vietā pulka kareivji devās cīņā pret skaitliski lielāko bermontiešu armiju un turpināja Rīgas un Pārdaugavas atbrīvošanu. Tēlnieka Kārļa Zāles radītajā piemineklī centrālais (pret Slokas ielu vērstais) elements ir 12 m augsta siena ar lauvas galvas tēlu Rīgas vārtos. Tai abās pusēs uz sānu sienām veidoti latvju karavīru bareljefi senlatviešu un 1919. g. kareivju ietērpos. Kāpas virsotnē atrodas laukums ar altāri, upurtrauks un piemiņas plāksne ar kritušo kareivju vārdiem. Pieminekli 1937. g. atklāja valsts prezidents Kārlis Ulmanis.
N/A

Mūsdienās redzamais parks starp Rīgas un Parādes ielu tapa vairāk nekā pirms 100 gadiem un tā patrons bija pilsētas pirmais mērs - Pāvels Dubrovins (1839. – 1890.). Pilsētas „zaļā saliņa”, kuras centrā atrodas strūklaka, ir iecienīta atpūtas un pastaigu vieta. Atraktīvs ir no bronzas veidotais piemineklis (2007. g., tēlnieks A. Tartinovs),kas veltīts pilsētas pirmajam mēram.