Nr | Nosaukums | Apraksts |
---|---|---|
Atrodas Zebrus ezera austrumu krastā pie Latvijas Valsts mežu laivu bāzes. No torņa labi pārskatāms Zebrus ezers, ziemeļu virzienā – Ezerlūķu pilskalns. Laivu bāzē – atpūtas vietas. |
||
Atpūtas vieta ģimenes īpašumā Vārvē, kurā tiek piedāvāti pirts rituāli. Tāpat ir iespēja pārnakšņot namiņā un atpūsties pie dabas un Ventas upes. |
||
Atrodas ļoti skaistā vietā – Krimuldas muižas kompleksa teritorijā, vienā no muižas vēsturiskajām ēkām. Mājīgs interjers, mākslinieka J. Annmaņa apgleznotas sienas. Piedāvā turpat muižā darinātos mājas vīnus un „Muižas stipro”. Garšīgas tējas, uzkodas un siltie ēdieni. |
||
Bioloģiskā saimniecībā audzētu produktu un dzērienu degustācijas, meistarklases ar saukli "Izgaršo dzīvi". Saimniecība izveidota uz 1847. gadā Vācu barona fon Hahn būvētām ūdens dzirnavām, kurā tiek audzēti dambrieži, foreles, augļi un dārzeņi. Ekskursija pa dambriežu dārzu, bērniem tematiskas (gadalaiku) ekskursijas un radošās darbnīcas. Saimnieks ir vīndaris, kurš ar rūpību pieiet ik vienam sevis darinātajam dzērienam. Degustācijas un stāstus viesiem piedāvā izbaudīt romantiskajā vīna pagrabiņā. |
||
Pokaiņu mežs atrodas 13 kilometru attālumā no Dobeles, braucot Īles virzienā. Tas, izvietojies uz stāviem pauguriem un dziļām ielejām, veido neparasti gleznainu ainavu. Mežā grupās, kaudzēs, akmens upēs un valnīšos, atrodas slavenie Pokaiņu akmeņu krāvumi. Krāvumi daudziem cilvēkiem liek sajust savdabīgus enerģijas strāvojumus - vieni redz vīzijas, bet citi – uztver informācijas plūsmu. Takas ved pa pagurainu apvidu.
|
||
Pilsētā nebija lielu rūpniecības uzņēmumu, un tās iedzīvotāji
nodarbojās galvenokārt ar amatniecību, tirdzniecību un lauksaimniecību.
Ilūkste tika pilnībā nopostīta 1. pasaules kara laikā un smagi cieta arī
2. pasaules kara laikā. Šodien Ilūkste ir klusa pierobežas mazpilsēta, ko
ieskauj gleznains dabas apvidus. Apskates objekti: bijušā jezuītu klostera ēka
un Ilūkstes katoļu baznīca.
|
||
Līčiem, pussalām un salām bagāts ezers ar izrobotu krasta līniju, kas savienots ar Zvejnieku un tālāk - citiem Latgales augstienes ezeriem. Ozolu un platlapju meži, kas aug uz ezera salām un pussalās ir ne tikai aizsargājami, bet arī Latvijas mērogā nozīmīgi biotopi. Tiesa, to vērtību apzināsies tikai vides speciālisti. No Jašas ezera var uzsākt laivu braucienu pa vienu no Latgales ezeru "kēdēm". Ezera austrumu krastā atrodas Geļenovas parks.
|
||
Kādreizējais tanku treniņbraucienu ceļš, kas gāja cauri piekrastes mežiem no Ventspils ziemeļdaļas (no tanku daļas Ziemeļu ielā?) līdz pat Ovišiem. Mūsdienās saglabājusies plata, smilšaina un šobrīd aizaugoša stiga.
|
||
Ļoti ainavisks Rēzeknes – Dagdas - Krāslavas ceļa posms ~ 2 km garumā ar skatu uz Rāznas ezeru un Mākoņkalnu (gaisa līnijā attālums – 10 km) ezera pretējā pusē. |
||
Brīvdienu mājiņas Jūvgumegi atrodas Kurzemes reģiona Mazirbē, Slīteres nacionālajā parkā. Viesiem tiek piedāvātas četrvietīgas un divvietīgas naktsmītnes ar bezmaksas privātu autostāvvietu. Visās ir pieejama virtuve ar ledusskapi un plīts virsmu, kā arī tualete, duša izvietota uz terases. Līdz liedagam 400m. |
||
Atrodas Mazā Subates ezera ziemeļaustrumu krastā.Dievnams celts 1685. – 1686. g. bizantiskā stilā pēc Prodes muižas īpašnieka H. F. Ostena - Zakena rīkojuma. Šī ir vienīgā Latvijas baznīca, kuras arhitektūra atgādina 17. gs. beigām raksturīgās ideālā protestantu dievnamu formas. Interesanti ir ēkas stūros izvietotie mazie tornīši. Dievnama iekšpusē atrodas bagātīgi ornamentēts un skulptūrām rotāts kokgriezumu ansamblis, t.sk. - 17. gs altāris, kancele un biktssols, kā arī 17. - 18. gs. mākslas darbi un 1682. g. atliets zvans. Jāpiemin, ka daļu no baznīcas interjera ir veidojuši Stelmužes koktēlnieku skolas amatnieki.
|
||
Par pils prototipu kalpojusi Anglijas Vindoras pils. Ēkas celtniecība pabeigta 1883. gadā. Muižas pēdējais īpašnieks bija Fridriks fon Bergs (1845. - 1938.) - pazīstams graudaugu selekcionārs. Parks. |
||
Atrodas pie Gulbenes – Madonas ceļa. Bistro tipa ēdināšanas uzņēmums, kas piedāvā pusdienas par pieņemamām cenām. |
||
Atrodas Preiļu dienvidrietumu daļā, Talsu ielā 21. Muzeja ekspozīcija veltīta keramiķa P. Čerņavska (1923. – 1997.) darbiem, kas izceļas ar savām gaišajām, dzeltenīgajām un spilgtajām glazūrām. Muzeja apmeklētāji var piedalīties māla izstrādājuma tapšanas (t.sk. cepļa izņemšana) procesā un iegādāties suvenīrus. |
||
Alūksnes novada saimniecībā "Pauguri" kokamatnieks Jānis Vīksne izgatavo koka virpojumus - cibiņas, pulksteņus, pildspalvas, spēles, šūpoles un citas saimniecībā noderīgas lietas. Iespējams iegādāties kokamatniecības suvenīrus - dekoratīvus un praktiskus virpojumus no koka. Senlietu muzeja apskate - seni galdniecības darba galdi, ēveles, āmuri, sirpji, grābekļi, sējmašīna, pulksteņi, trauki u.c. Saimniecībā ir izveidota skatu platforma, no kuras paveras skats uz Hānjas augstienes ainavām Igaunijā, kā arī atpūtas vieta vasaras piknikam ar galdu, uguskura vietu un skulptūrām. |
||
Seto Tsäimaja, kas pieder pie Setu muzeja, var baudīt ēdienus no setu tradīcijās gatavotiem māla traukiem, klausīties setu dziesmas un instrumentu spēli. |
||
Kafejnīca "Policijas akadēmija" ir iecienīta maltīšu ieturēšanas vieta Ogres centrā. Atrodas pirms Pirmā pasaules kara celtā ēkā, kur padomju laikā atradās milicijas iecirknis. Piedāvā mūzikas vakarus. Latviešu virtuve: „Sierštelles” sieru kārtojums, jēra gaļas zupa, sēņu zupa, grūbas ar sēnēm, sama fileja, meža ogu sorberts, pankūkas. Īpašais ēdiens: Cepta siera kūka ar ogām. |
||
Laikā no 1883. - 1891. g. bijušo Šadursku dzimtas muižu rentēja Raiņa tēvs Krišjānis Pliekšāns. Jaunais dzejnieks Rainis šeit pavadījis jaunības gadus, kas atspoguļojas dzejnieka “Jaunu dienu zemē”. Jasmuižā ir tulkota A. Puškina drāma “Boriss Godunovs”. Godinot dzejnieka devumu, 1964. g. muižas pārvaldnieka mājā ir izveidota ekspozīcija “Raiņa ģimnāzijas un studiju gadi”. Atjaunotajā muižas govju kūtī apskatāmi Latgales podnieku darbi. Šī objekta apskati der apvienot ar Dzejas dienu vai cepļa atvēršanas (jūnijā un augustā) pasākumiem. |
||
Stāsta, ka pati pirmā baznīca krasta erozijas rezultātā ir ieskalota jūrā. Tagad redzamais dievnama veidols ir tapis 1862. gadā. Kā jau suitu novadam raksturīgi, šī ir katoļu baznīca, atšķirībā no pārējās – luteriskās Kurzemes. Baznīcā atrodas 19. - 20. gs. mijā tapusī altārglezna „Dievmāte” un ērģeles. Interesanti ir baznīcas durvju apkalumi. Pie baznīcas griestiem ir piekārts burinieks, kas saistīts ar stāstu par kāda kuģa laimīgo izglābšanos, no kā šī apdzīvotā vieta ieguvusi pirmo nosaukumu – Fēliksberga (Laimīgais kalns). |
||
Muzejs dibināts 1974. gadā. Tas ir viens no lielākajiem (194 ha) un eksponātiem bagātākajiem (91420) brīvdabas etnogrāfijas muzejiem Eiropā. Ekspozīciju veido atsevišķas viensētas, lauku sētas, ciemi un pilsētiņa, kur tiek demonstrēta Lietuvas etnogrāfisko reģionu senā arhitektūra, kultūra, sadzīve, dārzeņi, augļi un puķes. |