Nr | Nosaukums | Apraksts |
---|---|---|
Lielākā Igaunijas jūras sala. Tulkojumā – „Salu zeme”. Ar Muhu salu to savieno 3 km garš dambis – tilts, pa kuru var braukt velosipēdisti. |
||
Ražo piena pārstrādes produktus un audzē zemenes. Viesiem piedāvā apgūt rudzu maizes cepšanu, siera siešanu, saldējuma gatavošanu un dzīvnieku (aitas, kazas, cūkas, teļi, govis, zirgi, vistas, truši, jūrascūciņas u.c.) apskati. Entuziasti var piedalīties lauku sētas darbos, degustēt un iegādāties produkciju. |
||
Dienvidos no Gardenes padomju laikā atradās viens no lielākajiem Baltijas kara apgabala tanku poligoniem. Mūsdienās lielākā daļa poligona ir neapsaimniekota un aizaugoša teritorija, kurā saglabājušies atsevišķi ēku fragmenti vai drupas u.c. poligoniem raksturīgie elementi. No Dobeles – Annenieku ceļa uz poligonu atdalās betonēts armijas ceļš, kas ir lietojams arī mūsdienās. Interesanta ir arī Gardenes apbūve – ēkas un to plānojums. Gardenē tajā laikā dzīvoja padomju armijas karavīri un to ģimenes.
|
||
Tērvetes vīni ir ģimenes vīna darītava Tērvetē. Ražojam vīnu no pašu audzētām ogām un augļiem – avenēm, āboliem, ķiršiem, ērkšķogām, upenēm, cidonijām un no “īpašā dārzeņa” – rabarbera! 2019. gadā esam uzsākuši arī sava vīnogu dārza veidošanu un plānojam piedāvāt saviem viesiem vīnogu vīnu. Mēs - Dace un Sandris Laizāni, Tērvetes vīnu saimnieki esam kaislīgi “vīna mīļi” un šo mīlestību pret vīnu vēlamies nodot arī mūsu viesiem! Jums piedāvājam vīna darītavas apskati un vīnu degustāciju ar omulīgām sarunām par vīna tapšanu jaukā lauku ainavā Tērvetes upes krastā. Atkarībā no sezonas piedāvājam dažādu augļu un ogu vīnu, dzirkstošo vīnu un brendiju degustāciju. Saimniece Dace arī palutinās Jūs ar nelielām uzkodām - mājās ceptu maizi un pašas sietu sieru. |
||
Celta 1933. g. vietējai brāļu draudzei. Baznīcā atrodas glezna “Kristus” (1850. g.) un Liepājas meistara Jēkaba Jauģieša 1920. g. darinātās ērģeles. Mūsdienās dievnamu izmanto Bārtas draudze. Pie baznīcas novietots akmens apkaimes represētajiem iedzīvotājiem. |
||
Netālu no augstākā Latgales augstienes paugura – Lielā Liepukalna atrodas zemnieku saimniecība, kuras darbnīcā amatnieks Jānis Kuzminskis taisa mūsdienīgas ģitāras u.c. mūzikas instrumentus. Apmeklētāji var iepazīt Jāņa veidoto ekspozīciju, vērot amatnieka darbošanos, pasūtīt sev jaunu instrumentu, kā arī muzicēt pie bagātīgajā kolekcijā savāktajiem instrumentiem. Saimniece stāsta par Latgales kulinārā mantojuma ēdieniem un rāda, kā gatavo gulbešnīkus. |
||
Limbažos, Cēsu un Dailes ielu krustojumā atrodas Latvijas himnas autoram veltītais piemineklis. Pieminekļa autori ir tēlnieki Z. Rapa un J. Rapa. Pieminekli atklāja 1998. gada 16. maijā, kad Limbažos svinēja 775 gadu jubileju. |
||
Igates pils atrodas skaistā vietā, Igatē, 15 minūšu braucienā no Limbažiem un mazliet vairāk kā stundas braucienā no galvaspilsētas Rīgas. Pils teritoriju ieskauj dīķis un iekopts parks nesteidzīgām pastaigām. Komplekss pieejams svētkiem pilī un atpūtai brīvdienu mājā. Teritorijā ir arī Igates Dzirnavu krodziņš. |
||
Dievukalnā atrastās liecības vēsta, ka šajā vietā pirms 3000 gadiem bija apmetušās baltu ciltis, bet 7.-9. gs. pie Daugavas jau apmetušās lībiešu ciltis. Daugavas klinšainajā krastā (pirmo reizi pieminēta 1229. g.) Rīgas bīskaps no laukakmeņiem uzbūvē pili, kuras drupas apskatāmas arī šodien. Lielvārde dod iedvesmu tādiem atmodas laika kultūras darbiniekiem kā Andrejam Pumpuram (1841-1902) un Auseklim (1850-1879). 1. pasaules kara laikā (Daugava gandrīz trīs gadus ir frontes līnija) Lielvārdi pilnībā noposta. Pēc 2. Pasaules kara kā jau arī citur Latvijas teritorijā, te sākas kolhozu izveide. Šajā laikā Lielvārde kļūst pazīstama ar vēl vienu simbolu – „Lāčplēša" alu. Šodien Lielvārde ir to ceļotāju iecienīta, kas savu maršrutu izvēlējušies veikt gar Daugavas labo krastu. |
||
Atrodas Lubāna rietumu krastā pie ezera ieskaujošā dambja un Zvidzes kanāla, no kura redzama aizaugusī ezera ziemeļrietumu daļa, Akmeņsala un milzīgais ezera ūdens klajs; trešais – Lubāna dienvidu krastā pie dambja un Īdeņas kanāla, no kura var aplūkot „tipiskas” mitrāju ainavas – niedrājus, aplūstošus krūmājus, mitras pļavas, aizaugušo ezeru. |
||
Viens no izcilākajiem Baltijas karsta apgabaliem, kas aktīvi veidojas arī mūsdienās, pazemes ūdeņiem šķīdinot ģipšakmens iežus. Te aizvien rodas jauni zemes iegruvumi – karsta kritenes, par kurām klīst teiksmaini nostāsti. Plašā teritorijā ir redzamas arī citas karsta izpausmes – pazemes upes, karsta avoti, t.s. Govs ala (Karvės ola) u.c.
|
||
Ap 400m garš un līdz 16m augusts atsegums upes kreisajā krastā.
|
||
H.E. Vanadziņš Ziemeļu restorāns ir vieta Cēsu vecpilsētā, kur izbaudīt pilsētas arhitektūru un ziemeļu iedvesmotu maltīti. Šefpavāra Edgara Rubeņa izpildījumā tiek pasniegti gan iecienīti Ziemeļvalstu produkti, gan starptautiskās virtuves ēdieni. Restorānā iekārtots rotaļu stūris bērniem. |
||
Naukšēnu Cilvēkmuzejs atrodas Naukšēnu doktorāta ēkas otrajā stāvā. Tajā piedāvā izzinošu stāstījumu par vietējām ražošanas tradīcijām un SIA „Naukšēni” produkcijas – dažādu eļļu (rapšu, linsēklu), 10 bezalkoholisko dzērienu (kvass, minerālūdens), kā arī mājas vīna degustāciju. Dažādu produktu iegāde. |
||
Vieta, kur pēc pieejamās informācijas atradās militāriem mērķiem domātu aviācijas motoru izmēģinājumu laboratorija. Mūsdienās par to nekas vairs neliecina, jo tā ir industriāla un nepieejama teritorija.
|
||
Vairākas ēkas, kurās var iepazīt Vidzemes lībiešu vēsturi un kultūras mantojumu, izbaudot novadam kādreiz raksturīgos ēdienus un dzērienus – bukstiņbiezputru un škaļiku, kas ir pēc senām receptēm darināts stiprs alkoholisks dzēriens. Tūristu grupas īstā lauku krāsnī var izcept rupjmaizi, bet audēju namiņā – vērot audēju darbošanos un iegādāties no dabīgiem materiāliem (t.sk. meldriem) darinātas praktiskas lietas un suvenīrus. Latviešu virtuve: Putraimu putra ar gruzdumiem (sacepti gaļas kriksīši ar sīpoliem) un dzērveņu - brūkleņu zapti vai mērci, zāļu tēja ar dzērveņu sīrupu, škaļiks - alkoholisks dzēriens. |
||
Atrodas 2,5 km no Bārtas centra, Bārtas upes labajā krastā. Mūsdienīgais dievnams tapis 2002. gadā (arhitekte: A. Siliņa). |
||
Mācību drava piedāvā piedzīvojumu bišu dravā - ieraudzīt, sajust, sagaršot, sadzirdēt. Apmeklētājiem ir iespēja iepazīt dravnieka arodu (no maija līdz novembrim), izbaudīt veselības kūri (no maija līdz augustam - trešdienās un sestdienās) un degustēt bišu našķus, drosmīgajiem - īpaši pārsteigumi. Organizē meistarklases "Sveču gatavošana", "Vaska gleznas", "Gardēdis", "Veselība no bišu dravas", "Jaunais biškopis", kā arī praktiskas apmācības un seminārus biškopjiem. |
||
Lokveida taku var iziet tikai Slīteres nacionālā parka gida pavadībā, jo tā izveidota dabas rezervāta zonā. Pa stāvajām kāpnēm, kas izveidotas Baltijas ledus ezera senkrastā, nokāpsim citā pasaulē, kur var iepazīt nogāžu un platlapju mežus, avoksnāju, kaļķainu zāļu purvu (visi – aizsargājami biotopi), kā arī senas meliorācijas grāvju atliekas un trupējošus egļu stumbrus (svarīgi sugu daudzveidībai), kas saglabājušies no 1969. gada orkāna laikiem. Taka sākas pie Šlīteres bākas. |
||
Darbnīcas apmeklētāji var uz virpas izveidot krūzīti, iegravēt savu vārdu un atgriezties pēc darba, kad tas ir apdedzināts ceplī. Šeit gaida stāsts par podniecības vēsturi, var iegādāties darbus, kā arī pacienāties ar garšīgām augu tējām. |