Nr | Nosaukums | Apraksts |
---|---|---|
Labiekārtots Driksas (Lielupes atteka) posms ar divu līmeņu promenādi, Baltijas valstīs unikālo Mītavas tiltu, skatu vietām, piemineklis „Jelgavas students” u.c. |
||
Atrodas augstākā, ar kokiem apaugušā – Marku upītes krastā aiz Piedrujas robežkontroles posteņa. Līdz baznīcai nonākam pa bruģētu ielu, kuru, domājams, 20. gs. sākumā veidojuši vietējie zemnieki. Nākot uz dievkalpojumu, līdzi bijis jāņem akmens, kas ieguldīts ceļa segumā. Dievnamu, kuru rotā seši kupoli, uzskata par vienu no skaistākajām tagadējā Krāslavas novadā. Ēka celta 1883. - 1885. gadā vecās koka baznīcas (jau 17. gs.) vietā saskaņā ar senkrievu Vladimiras pilsētas un bizantiešu arhitektoniskajām formām. Atrodamas ziņas, ka draudzes lielums iepriekšējos laikos sasniedzis pat tūkstoti draudzes locekļu. |
||
Vairāk nekā gadsimta garumā Gūtmaņa ala ir populārs apskates objekts. Tā ir platākā (12 m), augstākā (līdz 10 m) un apjoma ziņā – viena no varenākajām Latvijas alām. Gūtmaņa alu gan drīzāk ir alveidīga niša, jo tās garums pretstatā pārējiem izmēriem ir tikai 18,8 m. Ala ir ne tikai interesants ģeoloģisks piemineklis, bet arī nozīmīga kultūrvēsturiska un nostāstiem (populārākais par Turaidas Rozi) apvīta vieta. Taču, šķiet, ka tās lielākā vēsturiskā vērtība ir senie uzraksti uz alas sienām un griestiem, no kuriem vecākie ir saglabājušies no 17. gs. beigām. No alas iztek avots, kas turpina to veidot arī mūsdienās. Uzskata, ka avotam piemīt dziednieciskas īpašības. Netālu atrodas Siguldas novada Tūrisma informācijas centrs Gūtmaņala. Darba laiks: 01.05.-30.09. no plkst. 9.00 – 19.00; 01.10.-30.04. no plkst. 9.00 – 18.00. Autostāvvietas cenas: 1 automašīnai EUR 2,50; 1 mikroautobusam EUR 5,00; 1 autobusam EUR 7,00. |
||
Pakri pussalas galā slejas vizuāli iespaidīgākā no Baltijas valstu piekrastes klintīm - līdz 24 m augstā Pakri klints (Pakri pank). Aukstās ziemās no kaļķakmens slāņiem izplūstošie avoti veido fantastiskus leduskritumus un neparastas ledus formas.
|
||
Tiek uzskatīta par vecāko alus darītavu Ziemeļeiropā. Tā tika uzcelta 1878. gadā, un tās pirmais īpašnieks bija grāfs Emanuels fon Zīverss (Sievers), Cēsu pils muižas saimnieks. Savukārt 1922. gadā alus darītavu pārpirka Cēsu uzņēmēji un sāka tur ražot arī vīnu, sulas un minerālūdeni. Uzņēmums "Cēsu alus" šeit alu un atspirdzinošus dzērienus ražoja no 1976. līdz 2001. gadam, bet šobrīd tas ir pārcēlies uz jaunām telpām. Šobrīd ēkā tiek organizētas dažādas izstādes, kā arī ēku var apskatīt no ārpuses. |
||
Saimniecībā žāvē cūkgaļu, taisa asinsdesas un ražo citus gaļas izstrādājumus. Saimnieks piedāvā ekskursiju un žāvējumu iegādi. |
||
Atraktīvais podnieks aicina ciemos, piedāvā ekskursiju, darba demonstrāciju, apmeklētāju līdzdalību keramikas izstrādājumu tapšanas procesā, kā arī aicina interesentus uz cepļa atvēršanu. Podnieka izstrādājumu iegāde. |
||
Latgalisko tradīciju un prasmju māja “Ambeļu skreine” ir latgalisko vērtību glabātāja un popularizētāja. Interesentiem tiek piedāvātas interaktīvas aktivitātes latgaliešu kultūras garā, dažādas meistarklases. “Ambeļu skreinē” tiek svinēti gadskārtu svētki un izkoptas dažādas amatu prasmes. Te notiek danču vakari, dziedāšana, zīlēšana, tiek cepta maizīte, siets siers un tiek veidotas tautas lietišķās mākslas izstādes. No mājas paveras brīnišķīgs skats uz Višķu ezeru un Latgales krāšņajām dabas ainavām. |
||
Vairākas salas Zvirgzdenes ezerā, uz kurām saglabājušies platlapju (ozolu, liepu) meži ar bagātīgu zemsedzes floru. Salas var redzēt no ceļiem, kas piekļaujas ezera ziemeļu un austrumu krastam. |
||
Kafejnīca "Pie Jančuka" atrodas Līgatnes kultūras nama ēkas pagrabstāvā. Vasarās pie Līgatnes upītes izveidota vasaras terase. Latviešu virtuve: Siļķe, aukstā zupa, kupāti, cūkgaļas kotletes, mednieku desiņas, cūkgaļas ribiņas, pankūkas ar biezpienu, kartupeļu pankūkas. Īpašais ēdiens: Cūkgaļas karbonāde „Pie Jančuka”. |
||
Piedāvā ekskursiju pa bagātīgo un ainavisko audzētavu, kurā ir ~ 3000 augu sugu, šķirņu un formu. Plašs ūdensaugu klāsts, katru gadu organizē „Ūdensaugu dienu”, kuras laikā var iegādāties stādus, saņemt konsultācijas un izmēģināt ūdensrožu kopšanas un stādīšanas metodes. Piedāvā apzaļumošanas pakalpojumus, dekoratīvo koku un krūmu stādu iegādi. |
||
Cēsu centrālais laukums – Vienības laukums (20.gs.sākumā – Konventa laukums) – atgādina par Cēsu kauju notikumumiem, kuru nozīme un ikviena dalībnieka ieguldījums aprakstīti devīzē uz pieminekļa “No zobena saule lēca”. Cēsu kaujas 1019.gada jūnijā bija svarīgs Latvijas valstiskuma vēstures pagrieziena punkts, kad apvienotais latviešu un igauņu karaspēks sakāva vācu landesvēru, kas apdraudēja Baltijas valstu pastāvēšanu. Vienības laukums turpina būt par nozīmīgu notikumu liecinieku. 1989.gada 23.augustā daudzu cēsnieku ceļi veda uz Vienības laukumu, kuram cauri vijās Baltijas ceļš. |
||
Embūtes senlejas ekotūrisma taka iepazīstina ar ledāja veidoto Embūtes pauguraini, gravām (gravas un nogāžu meži – aizsargājami biotopi) un nozīmīgiem dabas un kultūras pieminekļiem – Embūtes pilskalnu, muižas, pils un baznīcas drupām, Kuršu virsaiša Induļa nāves vietu, Joda dambi, pļavām, skatu torni u.c. Apkārtnē izveidoti velomaršruti. Atrodas Embūtes dabas parkā. |
||
On this hiking route you will see the most part of the western coast of Estonia from Pärnu to Tallinn. You will visit Estonia’s most popular resort cities: Pärnu and Haapsalu. You will pass along many bays, cape horns, fishermen’s villages and overgrown meadows. In the northern part you will walk along the spectacular Pakri cliffs, where you will see some of the most beautiful scenery in the area. There will also be sandy beaches and dolomite outcrops in places. In some rocky and wet sections you will use coastal forests and trails. During the route, you will see the Soviet military heritage in Paldiski. |
||
Zviedru skansts (Kuces kalns, Jumpravas kalns).Viduslaiku nocietinājums.
Valsts nozīmes aizsargājams arheoloģijas piemineklis. Zviedru
skanste (Jumpravas kalns, Kuces kalns) – viduslaiku nocietinājums.
Piemineklis atrodas Staru ciemā 450 m uz A no Atspuku dzirnavām, 70 m
uz DA no Jumpravmuižas drupām. Tas ierīkots plašas augstienes tagad
priedēm noaugušajā DA nogāzē. Šeit atrodas ar 0,7 – 1 m dziļu grāvi
ārpusē un 1 – 1,5 m augstu valni iekšpusē norobežota teritorija. Nocietinājumu
rietumu gals postīts ar jaunizveidoto ceļu uz Jumpravmuižas
drupām.
|
||
Vieta, kur stāsta stāstus par NAUKŠĒNU DISKO zemē dzimušajiem, ienākušajiem un palikušajiem. Te iespējams atklāt sevī igauni, sevi iekļaut muzeja pamatkrājumā un uzzināt savu augumu NAUKŠĒNU PIRKSTOS, bet svaru - NAUKŠĒNU KILOGRAMOS. Vieta domājošiem cilvēkiem, kuri nebaidās pasmieties par sevi un nav aizspriedumu pilni. Muzeja, muižas un parka apmeklējums notiek gida pavadībā. Ekskursijas ilgums - apmēram 1 stunda 30 minūtes. Muižās kungu namā (Lauvu namā) ir apskatāma lielā balles zāle, upes puses terase un muižas vēstures ekspozīcija. Pārējā kungu nama daļa un citas ēkas apmeklētājiem nav pieejamas, jo muižas kompleksā izvietota Sociālās korekcijas iestāde «Naukšēni». Parkā apskatāma centrālā daļa ap strūklaku, mušeli (parka estrādi) un Siera tornis. Piedāvā eļļu degustāciju, kā arī iegādāties. |
||
18. gadsimta beigās celtās Rundāles muižas ūdensdzirnavas atrodas Pilsrundāles centrā. Ūdensdzirnavas savas pastāvēšanas laikā piedzīvojušas divus postošus ugunsgrēkus, taču laika gaitā to darbība tika atjaunota. Tolaik dzirnavas darbojušās ar ūdens spēku un papildus tam bijusi uzstādīta arī tvaika mašīna. 20. gadsimta trīsdesmitajos gados, kad par īpašnieku kļuva Voldemārs Bergmanis, ūdensdzirnavu ēku atjaunoja un pilnībā nokomplektēja ar tolaik vismodernākajām firmas “O. J. Keller” dzirnavu graudu pārstrādes mašīnām, kā arī tika izvērsta plaša saimnieciskā darbība: labības pārstrāde, galdniecība, vilnas apstrāde un augļu pārstrādāšana. Mūsdienās ūdensdzirnavu ēkā ir izveidots muzejs piecos stāvos, kurā var iepazīties ar dzirnavu darbību. Iespējams sekot līdzi grauda ceļam pa koka šahtām līdz samaltam miltu maisam. Piedāvājumā arī inventāra noma Rundāles ūdensdzirnavu tilpnē. Pieejami SUP dēļi, airu laiva, ūdens velosipēds un kanoe laiva. 2021. gadā tika izveidota neliela alus darītava un uzsākta alus ražošana. Tiek ražots gaišais un tumšais alus, kura visas sastāvdaļas tiek iepirktas Latvijā, bet graudi no vietējiem zemniekiem. Videi draudzīgā iekārta atbilst jaunākajiem ES standartiem un prasībām. Viesiem tiek parādīts alus gatavošanas process, piedāvā degustācijas, kā arī telpas pasākumiem un svinībām. |
||
Saimniecība atrodas gleznainajā Karulas Nacionālajā parkā (Karula Rahvuspark). Šeit var gan paēst, gan pārnakšņot. Ēdiens tiek gatavots pārsvarā no vietējām izejvielām saimniecības virtuvē. Saimniecībā audzē arī gaļas buļļus. |
||
Pauguriem un ezeriem bagāta teritorija Dzūkijas augstienes Z daļā. Interesantākā tūristu piesaiste ir Velna dobe (Velnio duobė) – līdz 40 m dziļa un līdz 200 m plata piltuvveida bedre, kuras izcelsmi vairumā gadījumu saista ar ledāja darbību.
|
||
~ 6000 taksonu, tai skaitā gandrīz 300 dāliju šķirnes, 120 acāliju un 100 āra rododendru šķirnes.
Augu mājās aug dažādi eksotiski tropu augi un to augļi (tai skaitā, citroni, banāni, ananāsi, vīģes, olīvas, avokado un kafija), plaša kaktusu kolekcija un lielākā Latvijas palmu kolekcija. Āra ekspozīcijās apskatāmi gan bagātīgi ziemciešu stādījumi, gan ārstniecības augi un Latvijas indīgo augu kolekcija, kā arī augu sistemātiskās grupas (raksturīgas vienīgi universitāšu botāniskajiem dārziem). Vienīgā vieta Latvijā, kur pavasarī vienviet redzams tik daudz ziedošu magnoliju.
Āra ekspozīcijās – ēdamā kastaņa (Castanea sativa), ginks (Ginkgo biloba), reliktā metasekvoja (Metasequoia glyptostroboides), baltais zīdkoks (Morus alba), trīsdaivu dižmandele (Louiseania triloba), karaliskais grieķu valrieksts (Juglans regia). Augu mājās – araukārijas (Araucaria bidwillii un A. heterophylla), volēmija (Wollemia nobilis), liellapu gumijkoks (Ficus macrophylla), karaliskā Viktorija (Victoria regia) u.c.
|