Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Muzejs izveidots vietā, kur Otrā pasaules kara laikā norisinājās cīņas starp latviešu un padomju armijas karavīriem. Muzeja pamattematika ir latviešu tautas vēsture 2. pasaules kara laikā un Mores kauja.

Muzeja 2. stāvā gids iepazīstina ar amatniecības vēsturi un 19./20.gs. mājamatniecības priekšmetu ekspozīciju. Katru gadu tiek atjaunotas novada  mūsdienu amatnieku darbu izstādes.

Apmeklētāji var iegādāties suvenīrus, rotaslietas un citus amatnieku izstrādājumus.

N/A

Vieta, kur stāstām stāstus par NAUKŠĒNU DISKO zemē dzimušajiem, ienākušajiem un palikušajiem. Te atklāsi sevī igauni, pats sevi iekļausi muzeja pamatkrājumā un uzzināsi savu augumu NAUKŠĒNU PIRKSTOS, bet svaru - NAUKŠĒNU KILOGRAMOS. Vieta domājošiem cilvēkiem, kuri nebaidās pasmieties par sevi, nav sarūsējuši, nav aizspriedumiem pilni.    

Muzeja, muižas un parka apmeklējums notiek gida pavadībā. Ekskursijas ilgums - apmēram 1 stunda 30 minūtes. Muižās kungu namā (Lauvu namā) apskatām lielo balles zāli, upes puses terasi un muižas vēstures ekspozīciju. Pārēja kungu nama daļa un citas ēkas apmeklētājiem nav pieejamas, jo muižas kompleksā izvietota Sociālās korekcijas iestāde «Naukšēni». Parkā apskatām centrālo daļu ap strūklaku, mušeli (parka estrādi) un apmeklējam Siera torni. Piedāvājam Naukšēnos gatavoto produktu iekšēju un ārēju terapiju.    

152 km no Rīgas pa Rīgas - Valmieras (A3) - Rūjienas (A17) šoseju. Rūjienā jāgriežas pa labi Naukšēnu (A22) virzienā, pēc 5 km, pārbraucot Rūjas upi, labā pusē uzkalniņā atrodas Naukšēnu muižas komplekss. Muzejs izvietots muižas Kungu (Lauvu) namā.

N/A

Muzejs Egļavā stāsta par mežsaimniecību Latvijā pirmskara un pēckara periodā. Eksponēti ir ne tikai mežsaimniecības darbarīki un piederumi, bet gan apskatāmi ir arī bijušā Balvu rajona teritorijā tapušie tekstīliji, keramikas un kokamatniecības paraugi. Bijušajā mežniecības mājā pieejamas guļamistabas viesu izmitināšanai.

N/A

Ēku, kas uzbūvēta (1808. – 1810. g.) Doma kalna DA daļā, dēvē par Igaunijas zinātnes pērli. Observatorijā iekārtots atraktīvs muzejs.

N/A
Latgales lauku sētas „Mežmalas” saimnieki izveidojuši interesantu 19. un 20. gs. sadzīves lietu, darbarīku un iekārtu kolekciju, piedāvā tūristiem pašiem izmēģināt roku skalu grozu pīšanā. Skalu grozu, zāļu tēju iegāde. Enerģētiska meža taka pa priežu mežu.
Darba laiks: pēc pieteikuma
N/A

Saimnieks Valentīns Kuklis savā viensētā izveidojis no koka un citiem materiāliem un vēsturiskiem priekšmetiem veidotu brīvdabas kolekciju, kas savākta g.k. no Latgales lauku sētām. Daļa no vēsturiskajiem priekšmetiem ir izvietota saimnieka veidotā muzejā. Piedāvā ekskursiju un stāstījumu par savāktajiem darbarīkiem un sadzīves priekšmetiem.

N/A

Atrodas Mēmeles kreisajā krastā, 1,1 km no Bangām uz ziemeļiem. Vilis Plūdons (1874. – 1940.) bija izcils latviešu dzejnieks, tautiskā romantisma pārstāvis un skolotājs. Vilis Lejnieks (īstais vārds) dzima Bauskas apriņķa Pilsmuižas „Lejenieku” māju saimnieka Jāņa Lejnieka ģimenē. Mazo zēnu jau bērnībā ietekmēja vecmāmiņas stāstītās pasākas, nostāsti un skaitītās tautas dziesmas. V. Plūdons apglabāts netālu esošajos (0,3 km) dzimtas kapos – Plūdoņa kapos. „Lejeniekos” ir izvietota ekspozīcija, kas iepazīstina ar dzejnieka dzīves un daiļrades gaitām. Pie Zaķīšu pirtiņas sagaida zaķi no dzejoļa „Zaķīšu pirtiņa” motīviem.

N/A

2007. gadā atvērtā muzeja brīvdabas ekspozīcijā atrodami 180 mm lielgabala stobri, rekonstruētas robežjoslas, civilās aizsardzības bunkurs, bruņutransportieri, robežsardzes kuteris, jūras mīnas. Galvenajā ēkā ir apskatāms jūras novērošanas radars, kas tur atrodas vēl no uzstādīšanas laika, un dažādi ar militāro jomu saistīti priekšmeti, kazarmas stūrītis, sarkanais stūrītis un ieroču telpa.

N/A

Baltijas jūras klātbūtne bijusi par iemeslu vienam no Jūrkalnes senajiem nosaukumiem – Fēliksberga. Mūsdienās aizvien ir saistoša teika, kas vēsta par šī vārda izcelsmi. Baltijas jūrā pie Jūrkalnes atrasti vairāku kuģu vraki. 
Ekspozīcija ar zemūdens pasaules vizualizāciju - “jūras dzīlēs nogrimuša kuģa klāju” vēsta par Latvijas zemūdens kultūrvēsturisko mantojumu un sniedz iespēju plašākai publikai iepazīties ar kuģniecības vēstures – burinieku un tvaikoņu laikmeta liecībām un citiem priekšmetiem, kas izcelti no dzelmes. Ekspozīcija paredzēta visdažādākajai mērķauditorijai – sākot no maza bērna, kas tādējādi sāks izzināt zemūdens pasauli, līdz pētniekam ar plašākām priekšzināšanām.

N/A

Atrodas Skolas ielā 12, Priekules pamatskolā. Tās krājumā ir plašs Priekules novadā iegūto vēsturisko liecību klāsts – sadzīves priekšmeti, darbarīki, dokumenti, padomju gados izsūtīto un represēto cilvēku atmiņu stāsti u.c. liecības, kā arī Priekules skolu attīstības vēsture.

N/A

Meklējams Sakas upes labajā krastā - Dzintaru ielā 1. Tas izvietots Pāvilostas pirmajā mūra (no sarkaniem ķieģeļiem un laukakmeņiem) ēkā , kuru cēla 1879. g. kā loču māju. Muzeja krājums veltīts novada un piekrastes zvejniecības un jūrniecības vēsturei. Krājumā apskatāmi Sakas pagastā atrastie akmens un kaula cirvji, kaltas bronzas saktas un jostas un unikāls eksponāts – medus spiede. Blakus atrodas laivu māja ar lielgabarīta eksponātiem. 2012. g. tiks atklāts mansards, kurā plānotas izstādes un tematiski pasākumi. + 371 63498276. Vērts iepazīt arī Pāvilostas vecāko daļu – Āķgalu, kas ir tipisks 19. gs. - 20. gs. piekrastes ciema apbūves paraugs.

N/A
1916. g., kad Latvijas teritoriju bija okupējusi vācu armija, tās gūstekņiem bija jāpiedalās spaidu darbos, t.sk. jāceļ šaursliežu dzelzceļi, ar kuru palīdzību tā izveda Latvijas koksni. Arī Viesītes pusē cauri mežiem un pāri purviem izbūvēja šaursliežu dzelzceļa tīklu (sliežu platums 600 mm) ap 130 km garumā, kas Viesīti (atradās depo) savienoja ar Neretu, Aknīsti, Jēkabpili un Daudzevu. Ar mazbānīti pēc 2. pasaules kara pārvadāja koksni un pasažierus. Pēdējais vilciens šajās līnijās beidza kursēt 1972. g. 31. augustā. Muzeja apskate gida pavadībā vai individuāli: lokomotīve Mi – 635, pasažieru un preču vagoni, kokmateriālu pārvadāšanas platforma un 2 drezīnas.
N/A

Salgales pagastā, ap 6 km attālumā no Iecavas atrodas Edvarta Virzas (īstais vārds – Jēkabs Eduards Liekna) (1883 – 1940) tēva mājas – „Billītes”, uz kurām ģimene pārcēlās 1901. gadā. E. Virza bija izcils 20. gadsimta latviešu rakstnieks, dzejnieks, prozaiķis, publicists un atdzejotājs. „Billītēs” sarakstīti daudzi dzejoļi, bet 1933. gadā – tapis leģendārais darbs „Straumēni”, kas attēlo latviešu zemnieka dzīvi. „Billītēs” izveidots E. Virzas muzejs. Pie mājām aug Latvijas dižākā (4,2 m apkārtmērā 0,4 m augstumā) zirgkastaņa, kas aprakstīta „Straumēnos”.

N/A

Ekspozīcija iepazīstina ar Pļaviņu HES - unikālas inženiertehniskās un arhitektoniskās būves, lielākās elektroenerģijas ražotnes Baltijā un vienas no lielākajām Eiropā, celtniecības vēsturi un darbības nozīmīgākajiem notikumiem. Ekspozīcijā aplūkojams gan HES makets, gan dažādas sarežģītas elektrostacijas darba nodrošināšanai nepieciešamas mēriekārtas un īpaši pielāgoti instrumenti, ūdenslīdēja tērps, dažādi dokumenti un fotogrāfijas par HES iekārtu darbību, rekonstrukcijām, Aizkraukles pilsētas veidošanu, strādājošo sabiedriskās dzīves aktualitātēm. Kopā ar ekspozīcijas apskati tiek piedāvāta ekskursija, kuras laikā iespējams apskatīt Pļaviņu HES mašīnzāli, aplūkot HES būves no skatu laukuma, kā arī iepazīt būvju kompleksu.

N/A

„Kaikaiši” meklējami ~ 1 km uz dienvidrietumiem no Vecpiebalgas centra, Kaikašu mazciemā. „Kaikašos” dzimis latviešu rakstnieks Antons Austriņš (1884. – 1934.). Vecpiebalga bija vieta, kur topošais rakstnieks ieguva pamatizglītību. Viens no zināmākajiem A. Austriņa darbiem ir stāstu krājums „Puiškans” (1931.). Muzeju, kurā apskatāmi dažādi lauku sadzīves un ar rakstnieku saistīti priekšmeti un eksponāti (arī sarakstītie krājumi un grāmatas), ir vērts iepazīt gida pavadībā.

N/A

19. gs. beigās celtā cietokšņa daļa. Muzejs, kas atspoguļo totalitāru režīmu noziegumus pret cilvēci.

N/A

 Vēl viena vieta (A. Brodeles ielā 7), kas noteikti jāapmeklē tiem, kam interesē Sēlijas vēsturiskā novada kultūrvide. Muzejs izveidots 2000. gadā un tā nozīmīga ekspozīcijas daļa atrodas bijušā šaursliežu dzelzceļa depo ēkā (celta 1948. g., dzelzceļš darbojās laikā no 1916. – 1972. g.), kur novietota atjaunotā lokomotīve, pasažieru vagons, drezīna u.c. Muzejā apskatāmi eksponāti, kas atspoguļo Viesītes un plašākas teritorijas ievērojamāko personību dzīves gājumu, notikumus un kultūras mantojumu. Muzejā darbojas kokapstrādes un tekstildarbnīca. Pie muzeja saglabāts neliels šaursliežu dzelzceļa sliežu ceļa fragments un ūdenspumpis.

 

N/A

Atrodas Skrīveros, Daugavas ielā 58. Rakstnieka (1877. – 1970.) pirmo māju uzcēla 1908. gadā, bet tagad redzamo – 1921. gadā uz pirmās pamatiem. Ēkā izvietots muzejs, kura ekspozīcija ataino rakstnieka dzīves gājumu un radošo darbu, kā arī romāna „Zaļā zeme” tapšanas gaitu. Ēku ieskauj dārzs. 1952. g. A. Upītis māju ar dārzu uzdāvina valstij. Piedāvā ekskursijas un muzejpedagoģiskas programmas.

N/A

Atpūtas vieta atrodas Dienvidkurzemes vēsturiskajā Papes Ķoņu ciemā. Naktsmītne – klēts, vēsturiska ēka ar niedru jumtu, pielāgota dzīvošanai vēlā pavasarī/vasarā/agrā rudenī. 3 istabiņas + neliela priekštelpa un virtuve divos stāvos. Piemērota 8 cilvēkiem. Ideāla vieta radošām nometnēm, plenēriem, meistardarbnīcām un citām aktivitātēm. Telšu vietas, kur  var uzņemt līdz 80 cilvēkiem. Mikjāņu sēta sadarbībā ar Rucavas tradīciju klubu interesentu grupām piedāvā iespēju baudīt vietējos tradicionālos ēdienus iepriekš vienojoties - „siļķi uz ogles”, balto sviestu ar vārītu kartupeli, riezu, zivju zupu, u.c Piedāvājums pieejams tikai grupām, iepriekš piesakoties. 

N/A

Dzirnavas uzcēla 19. gs. 80. gados, taču lielākā daļa mašīnu ir saglabājušās no 20. gadsimta 30. gadiem un atrodas pilnīgā darba kārtībā. Apmeklētāju ierašanās laikā melderis atvērs slūžas un palaidīs ūdeni. Paši savām acīm var redzēt graudu pārvēršanos miltos, mannā, putraimos no procesa sākuma līdz tā beigām. Pēc tam meldera kundze pacienās ar tikko ceptu kliju plāceni un dzērieniem. Dzirnavās mēdz svinēt igauņu gadskārtu ieražu svētkus.