Nr Nosaukums Apraksts
N/A
Periodiski aplūstošas palieņu pļavas Burtnieku ezera austrumu un dienvidu krastā, kas ir nozīmīga griezes u.c. retu putnu sugu ligzdošanas vieta. Pļavu apskates nolūkos, Vīsragā (pie Burtniekiem) ir izveidota dabas izziņas taka ar norādēm, informatīviem stendiem un skatu torni.
N/A
Izstiepta teritorija no Valmieras līdz Apes novadam, kuras galvenā "ass" ir neregulētās Gaujas ieleja ar blīvu vecupju sistēmu, ozolu parkveida pļavām to krastos, ozolu un platlapju audzēm. Daudzu retu un aizsargājamu putnu, īpaši griežu, dzeņu, medņu u.c. sugu dzīves un vairošanās vieta. Viena no nozīmīgākajām lapkoku praulgrauža dzīves vietām.
N/A

Ziemupes dabas liegums atrodas Baltijas jūras piekrastē un tā izveides mērķis – aizsargāt daudzveidīgos piekrastes biotopus. Šeit atrodas „izcilas” pelēkās kāpas, dažādi meža biotopi, piemēram, Latvijā retais grīnis un daudzveidīgs aizsargājamo augu un dzīvnieku sugu klāts. Teritorijā atrodas arī Akmensraga bāka un vairākas tūristu mītnes, piemēram, kempings "Laikas", kas ir konkursa "Sējējs" laureāts. Netālu no Ziemupes centra, jūras krastā ir izveidota labiekārtota autostāvieta ar izglītojošiem informācijas stendiem.

N/A

Teritorijas ziņā nelielais Vilces dabas parks izvietojies dziļās Vilces upītes un tās pieteku gravu krastos. Aizsargājamie biotopi - smilšakmens atsegumi, upju straujteču posmi un gravu nogāžu meži ar tajos sastopamajām augu un dzīvnieku sugām ir šejienes dabas vērtumi. Pie labiekārtotā Vilces pilskalna atrodas Zaķu pļava – labiekārtota un iecienīta parka apmeklētāju atpūtas vieta.

N/A
Latvijas lielākajā īpaši aizsargājamā dabas teritorijā (ap 6 % no valsts teritorijas), kas aptver daļu no Limbažu, Valmieras un Valkas rajoniem, sastopams ļoti daudzveidīgs un atšķirīgs ainavu, biotopu un sugu kopums. Salaca (ietilpst Salacas ielejas dabas parkā) ir viena no Baltijas jūras reģiona nozīmīgākajām lašu nārstu vietām. Upes ielejas ainava ar smilšakmens atsegumiem piesaista daudzus apmeklētājus – ne velti tā ir otra populārākā Vidzemes ūdenstūristu upe. Rīgas jūras līča austrumu piekraste salīdzinoši īsā krasta posmā izceļas ar lielu ainavu un biotopu atšķirību. Tās ziemeļos plešas piejūras Randu pļavas, vidusdaļā – smilšaini liedagi, bet dienviddaļā – akmeņaina krastmala divu desmitu kilometru garumā. Igaunijas pierobežā ir izvietojušies t.s. Ziemeļu purvi (ZBR dabas lieguma zona, NATURA 2000 teritorija "Ziemeļu purvi"), bet Sedas tīrelis ir viena no nozīmīgākajām putnu atpūtas un barošanās vietām migrāciju laikā. Rezervāta teritorija izceļas ar lielu mežu daudzveidību un tajā sastopami visi Latvijā esošie mežu tipi. Apmeklētājiem izveidotas interesantas dabas takas ar skatu torņiem vai platformām Randu pļavās, Burtnieka ezera krastā, Planču purvā, Niedrāju - Pilkas purvā, Dziļezera un Lielezera krastos u.c. Mazsalacas Skaņākalna parks ir viens no populārākajiem Ziemeļvidzemes tūrisma objektiem. Teritorijā atrodas arī daudzi nozīmīgi kultūras pieminekļi, t.sk. viena no pirmajām Latvijas apdzīvotām vietām, kur šodien atrodas t.s. Zvejnieku kapulauks (5. – 2. g.t. pr. Kr.). ZBR atrodas vēl divas dabas lieguma zonas - NATURA 2000 teritorijas "Vidusburtnieks" un "Augstroze".
N/A
Parka nozīmīgākās dabas vērtības ir viens no bagātākajiem Latvijas putnu ezeriem, tā apkaimes augu valsts un Rīgas līča seklūdeņi.
N/A
Plašs jūrmalas pļavu, vecupju un niedrāju komplekss, kas veidojies kādreizējās Daugavas gultnes vietā starp Vecmīlgrāvi un Vecāķiem. Teritorijā sastopamas arī iekšzemes kāpu pļavas ar kāpsmildzeni (rets biotops). Vecdaugava ir nozīmīga teritorija kā putnu ligzdošanas, tā arī atsevišķu retu augu sugu dzīves vieta. Vecdaugavas pussalas dienvidu daļā – Skanstniekos (te viduslaiku nocietinājumu paliekas – Zviedru skanstis) atrodas Vecdaugavas novadpētniecības un zvejniecības muzejs.
N/A

Viens no lielākajiem cilvēka veidotajiem Latvijasparkiem (70 ha), kas izstiepies no Liepājas ostas līdz Dienvidu fortam > 3 km garumā. Tā izveidi uzsāka jau 1870. g. pēc pilsētas mēra K. Ūliha iniciatīvas, uzbūvējot kūrmāju un strūklaku. 19. - 20. gs. mijā ap Dzintaru un Liepu ielām parādījās greznu villu un savrupmāju apbūve. Viena no skaistākajām ir jūgendstilā celtā savrupmāja Liepu ielā 27, kurā atrodas Krievijas ģenerālkonsultāts. Ēkai ir slēgta uzeja, balkoni, pildrežģa konstrukcijas un kārniņu jumts (arhitekti G. Jenike un P. M. Berči). Jūrmalas parks visās sezonās ir iecienīta pastaigu un dažādu aktivitāšu norises vieta. Te meklējams stadions „Daugava”, tenisa korti, koncertestrāde “Pūt, vējiņi!”, vasaras kafejnīcas, minigolfa laukums, bērnu rotaļu laukums, skeitparks. Šeit meklējamas lielākās Latvijas bungas – vides dizaina objekts.

N/A

Dabas liegums ietver ezera austrumdaļu ar Lāņupes ietekas rajonu un ezera ZA un DA daļai pieguļošās krastu teritorijas. Tas veidots ezera apkārtnē esošo palieņu pļavu un putnu aizsardzībai. Lai apskatītu dabas liegumu, nav jādodas tā teritorijā! To var lieliski izdarīt piestājot Vecpils – Rāvas – Aisteres ceļa malā, no kura paveras plaša ainava uz ezeru ar Grobiņas vēja ģeneratoru parka baltajiem rotoriem fonā. Ezera krasta nogāzes, kas neatrodas dabas lieguma teritorijā ir vieta, no kuras vislabāk pārskatāma teritorija potenciālajiem putnu vērotājiem. Dienvidos no lieguma atrodas Durbe – pēc iedzīvotāju skaita Latvijas mazākā pilsēta.

N/A

Teiču dabas rezervāts ir dibināts 1982. g. viena no Baltijas lielākā sūnu purvu kompleksa – Teiču purva un Pelečāres purva, to augu un dzīvnieku valsts, kā arī purvam pieguļošo teritoriju aizsardzībai. Teiču purvā vairākām putnu sugām, piemēram, pelēkai dzērvei, lietuvainim, dzeltenajam tārtiņam un purva tilbītei ir Latvijā lielākās ligzdojošās populācijas, bet migrāciju laikā apkārtnē koncentrējas vairāki tūkstoši dažādu sugu zosis. Rezervāta apskate iespējama vienīgi rezervāta administrācijas gida vai reindžera pavadībā, iepriekš savlaicīgi piesakoties. Apmeklētāji var iepazīties ar Sildu ezera laipu taku un Siksalu ar vienu no labākajām Latvijas purvu ainavām, kas paveras no skatu torņa.

N/A
Uz Klāņu purvu no Muižniekiem aizved meža ceļš, kura galā ir informācijas stends un atpūtas vieta, no kurā labi pārskatāms Klāņezers. Tas veidojies Litorīnas jūras lagūnā. Dabas liegums veidots Klāņu, Dziru un Stāvu, kā arī seklā un aizaugušā Klāņezera un to apkārtnē esošo biotopu aizsardzībai. Iepazīstieties ar stendā iekļauto informāciju.
N/A
Dabas liegums atrodas dienvidos no bijušā Ventspils – Liepājas dzelzceļa un ietver Užavas upi (t.sk. vecupes un veco meliorācijas sistēmu) ieskaujošās pļavas aptuveni 6 kilometru garumā, kas padomju laikā tika izmantotas kā kolhoza lauki (dažādas lauksaimniecības kultūras, siens), bet tagad pamazām aizaug ar krūmāju (nepieciešama regulāra pļaušana). Aizsargājamās vērtības – retas putnu sugas, t.sk. griezes, dažādi pļavu biotopi un augu sugas. Teritorija nav piemērota tūrisma aktivitātēm. Pietiekami labs priekšstats par Užavas augšteci rodas arī to vērojot „no malas” – no Alsungas - Bērzkalnu ceļa, kura malā pie Užavas upes izveidots informācijas stends. No tā pārskatāma lieguma ziemeļu daļa.
N/A
Dabas parks aptver Baltijas jūras piekrastes un jaunizveidotās aizsargājamās jūras teritorijas “Nida – Pērkone” daļu ar savulaik kustīgām, bet mūsdienās apstādinātām un aprimušām smilšu kāpām, kas tiek uzskatītas par augstākajiem Latvijas piekrastes kāpu veidojumiem. Šejienes vērtības ir arī Baltijas jūras krasta ainavas, smilšainās pludmales un nelielie zvejniekciemi. Dabas parka apskates nolūkos – Pūsēnu kalnā (viena no augstākajām Latvijas kāpām) izveidota dabas taka.
N/A
Ar mežu klāta teritorija, kas veidota reliktas aizsargājamas augu sugas - parastās īves u.c. augu aizsardzībai. Teritorija nav piemērota apmeklējumiem, jo apmeklētājs bez vides zināšanām šeit ieraudzīs „parastu” mežu.
N/A

Tērvetes dabas parks atrodas Zemgales ainavai nepierastā un neraksturīgā – izteiktajā Tērvetes upes ielejā un tās skaistajos krastos, kurus ieskauj plašs mežu masīvs, kas veiksmīgi pielāgots apmeklētāju atpūtai, apvienojot gan dabas vērtumus, gan šejienes kultūrvēsturisko mantojumu. Tērvetes dabas parks ir viens no Zemgales populārākajiem tūrisma objektiem, un apmeklētājus piesaista ar Veco priežu parku, dižsilu, Sprīdīšu dendrāriju, pilskalniem (Tērvetes, Klosterkalns, Svētkalns), A. Brigaderes memoriālo muzeju „Sprīdīši”, daudzveidīgajiem pasaku tēliem, bērnu atrakcijām, ainavām, blīvo taku tīklu u.c. Dabas parks 2004. g. tika nominēts kā ģimenei draudzīgākā vieta. Šobrīd parkā izveidots un kursē "Pasaku vilcieniņš".

N/A
Latvijas jaunākais nacionālais parks (2007. g.) atrodas „Zilajā ezeru zemē” – Latgales novadā. Parka viens no izveides mērķiem ir Latvijas ūdeņiem bagātākā – Rāznas ezera, salām bagātākā – Ežezera un citu ūdeņu, Latgales augstienei raksturīgās pauguraiņu ainavas un kultūrvides saglabāšana. Šobrīd viens no populārākajiem nacionālā parka objektiem ir Mākoņkalns ar skaisto skatu uz Rāznas ezeru. Jaunizveidotajā parkā šobrīd tikai tiek plānota un veidota ar tūrismu saistīto labiekārtojumu – taku, maršrutu u.c. izveide, tādēļ būtu vēlams apmeklēt g.k. šobrīd jau labiekārtotos objektus.
N/A
Dabas lieguma teritorija veidota Raķupes upes vidustecē, kuras krastos sastopami daudzveidīgi pļavu un mežu biotopi, kā arī lielu dimensiju ozoli un dižozoli, kas aug senajās viensētu vietās, kas, diemžēl, mūsdienās vairs nav apdzīvotas. Nozīmīga retu augu un dzīvnieku sugu dzīves vieta. Šobrīd teritorija nav labiekārtota tūristu apmeklējumiem, tādēļ piemērotākais veids to apmeklēt ir zinoša vietējā gida pavadībā, cilvēkiem, kuru interese ir saistīta ar vides izziņu. Raķupe nav piemērota arī ūdenstūrismam, jo ir ļoti daudz koku sagāzumu un bebru dambju.
N/A
Aizsargājamā jūras teritorija „Nida - Pērkone” ir viena no bioloģiski daudzveidīgākajām un dabas aizsardzībai nozīmīgākajām jūras teritorijām Baltijas jūras atklātās daļas piekrastē – šeit atrodamas izcilākās rifu teritorijas. Migrācijas laikā teritoriju šķērso vairums Latvijā sastopamo migrējošo putnu sugu. Teritorija īpaši nozīmīga lielās gauras un mazā ķīra aizsardzībai. Tā atrodas iepretim Rucavas un Nīcas novadam, platība - 36 703 ha. Teritorija daļēji pārklājas ar dabas parka „Pape” jūras daļu un ietver dabas parka „Bernāti” jūras daļu.
N/A
Slīteres nacionālo parku (dibināts 2000. g.) pamatoti dēvē par Baltijas jūras iepriekšējo attīstības stadiju „brīvdabas muzeju”. Šo ģeoloģisko notikumu mūsdienu „dzīvi” liecinieki ir Šlīteres Zilie kalni  – stāvā, līdz 20 – 30 m augstā Baltijas ledus ezera senkrasta kāple (Baltijas jūras stadija pirms 10 000 gadu), Stiebru kalni – Ancilus ezera senkrasts (pirms 8 – 9 tūkstošiem gadu ), bet Eiropā lielākā – kangaru (kāpu vaļņi) un vigu (mitras starpkāpu ieplakas) ainava ir Litorīnas jūras laika veidojums (pirms 4 – 7 tūkstošiem gadu). Maigais Ziemeļkurzemes klimats ir iemesls daudzu Latvijā retu augu (liela daudzveidība, ap 860 augu sugu, t.sk. reti sastopamā parastā īve un Baltijas efeja) sastopamībai. Sava veida „nopelns” šejienes dabas vērtību saglabāšanā ir bijis arī jūras piekrastē kādreiz pastāvošajam padomju militāram režīmam, kura dēļ tā pusgadsimta garumā saglabājās apmeklētāju un būvniecības ziņā mazskarta. Tā laika liecinieki ir pamestās PSRS armijas bāzes un dažādi militārie objekti. Slīteres nacionālā parkā atrodas viens no populārākajiem Latvijas tūrisma objektiem – Kolkas rags, kuru gada laikā apmeklē vairāk nekā 50 000 ceļotāju, bet putnu pavasara migrāciju laikā stundas laikā pār to pārlaižas desmitiem tūkstoši putnu. Baltijas jūras krasta posmā – t.s. „Lībiešu krastā” no Kolkas līdz Sīkragam un Ovīšiem ir saglabājušies pasaulē mazākās minoritātes – lībiešu zvejniekciemi un citi to kultūras liecinieki. Tūristu vajadzībām izveidotas četras dabas takas, velomaršruti, skatu tornis, apmeklējama Šlīteres bāka u.c. Nacionālā parka administrācija regulāri organizē vides izglītības pasākumus, ka pieejami ikvienam interesentam.
N/A
„Ainaži – Salacgrīva” - nozīmīga teritorija rifu aizsardzībai. Teritorija atrodas iepretim Salacgrīvas novadam, tās platība ir 7239 ha.