| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
|
Tradicionāla Vidzemes lauku sēta 15 km attālumā no Limbažiem, kur viesiem ir iespēja nakšņot romantiskā klētiņā. 1924. gadā celtā labības klēts pārtapusi par klētiņu viesu uzņemšanai. "Dzirnupes" ir piemērota atpūtai divatā vai atpūtai ar bērniem. Klēts ēkā atrodas arī pirts. Teritorijā atrodas dīķis un upīte makšķerēšanai vai romantiskam izbraucienam ar laivu un āra nojume. |
||
|
Pirmie rakstiskie avoti par muižu pieejami, sākot no 18. gs. 3. ceturkšņa. 1759. g. muižas kompleksā ietilpst 14 celtnes. 1759. g. Šarlote Līvena saņēma Mežotni kā dāvanu no Krievijas imperatores Katrīnas II. Šajā laikā arī Mazmežotnē sākas plašāki celtniecības darbi. Muižas ēkas stipri cieta Pirmā pasaules kara laikā. Pirmās neatkarīgās valsts laikā tā kļuva par paraugmuižu, bet Otrā pasaules kara laikā - izdeg dzīvojamās ēkas mansards un jumts. 2007. g. tika uzsākti Mazmežotnes kompleksa atjaunošanas darbi. Šobrīd - Mazmežotnes muiža ir dabas ieskauta skaista un sakopta vieta viesu atpūtai, piedāvājot nakšņošanu, ēdināšanu, telpas svinībām, sarīkojumiem un semināriem, bet aktīvās atpūtas cienītājiem un dabas baudītājiem - braucienus ar velosipēdiem, laivām un pastaigas pa dabas taku un apkārtnes celiņiem. Atsevišķas ēkas - vecais muižas stallis un šķūnis piedāvā plašas zāles lielākām svinībām, kāzām, semināriem, koncertiem, izstādēm. Muižas Kungu un Lielā kalpu mājā ierīkota viesnīca un restorāns, bet Mazā kalpu mājā - SPA komplekss ar dažādiem relaksējošiem piedāvājumiem. Lielās kalpu mājas manteļskurstenī ierīkota pastāvīga ekspozīcija par cukurbiešu un cukurrūpniecības vēsturi Latvijā. Vecā siernīca pārveidota par atpūtas namiņu ar pirtiņu, karsto āra kublu, atpūtas un nakšņošanas telpu, piknika terasi. Muižas apkaimē izveidota dabas taka, kas ved pa Lielupes ielejas kreisā krasta nogāzi un iepazīstina ar dabas daudzveidību Lielupes krastos. |
||
|
Viesnīca MEKE tika atvērta 2016. gadā. Tā izveidota 1867. gadā celtās Duntes skolas telpās. Senajā koka ēkā ir 8 labiekārtotas viesu istabas ar saglabātiem vēstures elementiem, atpūtas un semināru telpas. Ir mazā svinību zāle 30 m2, lielā svinību zāle 60 m2. Viesnīca Meke atrodas 3 km attālumā no Vidzemes akmeņainās jūrmalas. Viesnīcā pieejama velonoma. Netālu atrodas Mekes krogs, kurā var ieturēt gardas maltītes. Apartamenti, ābeļdārza ieskauti, izveidoti iepretī krogam 1937. gadā būvētās vāgūža un klēts mājā. Šeit veiksmīgi rasts vēstures un mūsdienu salikums. Ēkas 2.stāvā ir divi labiekārtoti numuri ar WC, vannu un dušu. Katrā par 1 divguļamai gultai. Iespējams izvietot papildgultas EUR 15 par nakti 1.stāvā ir liela ēdamtelpa un virtuve. Apartamenti atvērti no maija līdz oktobrim. Viesiem tiek piedāvātas naktsmītnes ar bezmaksas privāto autostāvvietu. Apartamenti atrodas 21 km attālumā no dzelzceļa stacijas Saulkrasti un 15 km no dzelzceļa stacijas Skulte. Blakus starppilsētu autobusa pietura. Naktsmītnē ir kamīns. Dārzā bērnu rotaļu laukums. Apartamenti atrodas 3km no jūras. Krodziņš atrodas 50m attālumā, tieši pretī pāri pagalmam. Kopējā telpu platība 100m2
Cena par diennakti EUR 150,- bez brokastīm. Minimālais rezrvācijas laiks divas dienas. Max nakšnotāju skaits 6 cilvēki. |
||
|
Lauku sēta "Caunītes" ir vieta, kur tiek gaidīti tie, kuri vēlas baudīt latvisku noskaņu un sabiedrību. Iekārtojot šo lauku sētu, saimnieku mērķis bija veidot senlaicīgas un mūsdienīgas latviskas noskaņas apvienojumu. Pašreiz lauku sētas centrālā vieta ir klēts ar maizes krāsni. Piedāvā dažādas aktivitātes atbilstoši gadskārtām, kā arī izglītojošas programmas. Apmeklējums iepriekš jāsaskaņo! |
||
|
Senā stilā saglabāta zvejnieku mājiņa netālu no jūras, Bērzciemā, piedāvā mierīgai atpūtai 2 mājīgas istabiņas ar kamīnu un nelielu virtuvīti. Saimnieku ģimenē jau vairākās paaudzēs ir senas zvejnieku tradīcijas, arī zivju apstrādē un kūpināšanā. Viesiem ir iespēja iegādāties vietējos kūpinājumus – zivis no Engures ezera un Baltijas jūras. |
||
|
Atpūta gleznainajā Vidzemes augstienē, netālu no Gaiziņkalna. Piedāvā pirti ar kamīnzāli, pirtnieka pakalpojumus un 12.gs. senlatviešu stila koka gultas. Vides gides Anitas Ločmeles pavadībā var doties izglītojošos klejojumos pa apkaimes takām. Pie mājas ir dīķis, kur var barot zivis. Mazākie apmeklētāji var apmīļot lauku sētas dzīvniekus. |
||
|
"Klajumus" ieskauj Daugavas Loku dabas parka apkārtne. Viesiem tiek piedāvāta nakšņošana trīs mājiņās. Viesiem ir pieejamas izjādes ar zirgiem. Atrodas 2 kilometru attālumā no Kaplavas un 5 kilometru attālumā no Latvijas - Baltkrievijas robežas. Krāslavas pilsēta ir 10 kilometru attālumā. Klajumu brīvdienu namiņš – 9 vietas. Mājas jumta stāvā ir guļamzona, savukārt pirmajā stāvā ir virtuve ar kamīnu, trauki un citi piederumi ēdiena gatavošanai un ēšanai, zāļu tēja un dabīgā kafija, ledusskapis, radio un CD atskaņotājs, duša un pirts. Blakus ir sausā tualete. Klajumu Ķemeru brīvdienu māja. Koka guļbūve ar virtuvi, guļamistabu, labierīcībām. Klajumu Ganiņu brīvdienu namiņš. Trīs istabas, virtuve, labierīcības. Namiņš piemērots arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Kopš 2018. gada renovētajā ēkā darbību uzsāka "Klajumu ķēķis", kur, pēc iepriekšēja pasūtījuma, var nogaršot Latgales kulinārā mantojuma ēdienus. |
||
|
Lauku sēta “Lūķi” ir vieta Jūrkalnē, kur būt mierā un klusumā pie dabas. Atpūtu iespējams baudīt namiņos dārzā vai lielajā mājā. Katra vieta ir iekārtota tā, lai viesi justos ērti un netraucēti. Sētā ir gadiem veidota ainava ar lieliem ozoliem, tējas dārzu, autentisku pirti un dārza nojumi. Apskatei pieejams arī salons ar seniem un mūsdienīgiem amatnieku darinājumiem. Sēta piemērota mierīgai atpūtai vai ģimenes svētkiem. |
||
|
Pētera pinēju darbnīca "Kalndaķi" atrodas ainaviskā vietā netālu no Milzukalna. Darbnīcas pirmsākumi meklējami pagājušā gs. astoņdesmito gadu vidū kā kopīga ģimenes aizraušanās, kas kopš 1999. gada pārauga reālā uzņēmējdarbībā, izveidojot vienu no lielākajiem mūsdienu pinēju uzņēmumiem Latvijā - Pinumu Pasaule. Šobrīd Rīgas uzņēmumu Pinumu Pasaule pārvalda sieva Lolita, bet Pēteris darbojas savā radošajā darbnīcā "Kalndaķos". |
||
|
Atjaunota lauku sēta "Lantus" atrodas vienā no gleznainākajām Latvijas vietām netālu no Burtnieku ezera, Bērzaines pagastā. Iekoptā lauku sētas ainava, ēkas, interjers rada noskaņu par latvisku vidi. Viesiem tiek piedāvāts atpūsties mājīgās istabiņās, kurās savienots senatnīgais ar moderno harmoniskā saskaņā. Saimnieki gatavo latviskus lauku ēdienus, maksimāli izmantojot pašu vai apkārtējo uzņēmumu pieejamos produktus. Lauku sēta ir piemērota vieta ķermeņa un gara attīrīšanai un spēcināšanai, baudot dažādas SPA procedūras, pirtnieka pērienu un peldi piemājas dīķī. Aktīvās atpūtas piekritējiem tiek piedāvātas sezonai atbilstošas sportiskās aktivitātes, kā arī izklaides iespējas visai ģimenei. Lauku sēta aicina sarīkot svinības ar gardām maltītēm un lauciniecisku eleganci, kā arī nosvinēt kāzas pēc senlatviešu tradīcijām. |
||
|
"Valmiermuiža" ir maza muižas darītava, kas brūvē dzīvu un dabīgu alu no kvalitatīvām izejvielām, attīstot alus baudīšanas kultūru Latvijā. Ciemojoties Valmiermuižas alus darītavā, iespējams iepazīt muižas seno vēsturi un alus darīšanas tradīcijas, kā arī redzēt, kā no dabīgām sastāvdaļām nesteidzīgi top alus, iesala dzēriens "Zelta zirgs" un kvass. Brūža apskati papildina degustācija. Blakus alus darītavai, senajā klēts ēkā iemājojusi Valmiermuižas alus virtuve un Valmiermuižas alus tirgotava. Valmiermuižas alus virtuves stūrakmens ir viss, ko dāvā Latvijas zeme. Šī būs īstā vieta, kur terasē nesteidzīgi izbaudīt Valmiermuižas alus darītavā brūvētās garšas un brangas alus uzkodas, kā arī Valmiermuižas kūkmeistares ceptos gardumus. Savukārt tirgotavā meklējami gan dažādi Valmiermuižas brūvējumi, gan arī citu meistaru darinājumi. |
||
|
Rucavas tradīciju nams „Zvanītāji” – 19. gs. pirmajā pusē celta koka ēka ar manteļskursteni, šim laikam raksturīgo iedzīvi, etnogrāfiskiem priekšmetiem pašā Rucavas centrā. Piedāvā bagātīgu tradicionālās kultūras programmu tūristiem un citiem interesentiem, arī ģimenes un draugu svinību rīkošanu: Rucavas goda mielastu ar tradicionālo ēdienu degustāciju, stāstus un teikas par tautastērpiem, dzīves godiem, iepazīt Rucavas kultūras mantojumu, Rucavai raksturīgo vienbalsīgo dziedāšanu, rotaļas un danču soļus, kā arī meistarklases ēdienu gatavošanā un rokdarbos - cimdu, zeķu, Rucavas jakas adīšanā. "Zvanītāju" saimes istabā var uzņemt līdz 30 - 35 cilvēkiem. Pasākuma laikā viesi tiek aicināti aktīvi iesaistītes nodarbībās un izbaudīt Rucavas garšu ne tikai ēdienos, bet iejusties vietējā kultūrvidē - uzģērbt Rucavas tautastērpu, uzsiet nāmatu, uzzināt senos apvidvārdus un ieklausīties vietējā valodas izloksnē un kopā izdziedāt Rucavas balsus. Kulināro mantojumu piedāvā atbilstoši gada ritam: pavasarī un vasarā piena ēdienus, bimbalu tīri, siļķi ar rāciņiem, Rucavas balto sviestu, rudenī un ziemā vairāk graudaugu, pākšaugu un kartupeļu ēdienus - rīvētus kukulīšus ar gaļas- krējuma mērci, riezi (kuģeli), tīri, maizes zupu vai ko citu ļoti gardu un sātīgu. Ēdienkarte ir jāsaskaņo, piesakot apmeklējumu. |
||
|
"Kafeja Alīda" ir neliela ražotne, kurā pēc senču receptēm gatavo senu Sēlijas novada dzērienu - cigoriņu un labības kafeju. Tiek ražoti vairāku veidu kafejas dzērieni, kuru sastāvā ir cigoriņi, burkāni, mieži, rudzi, ozolzīles, kaņepes un apiņi. Visas izejvielas iegūst uz vietas, no apkaimes laukiem un mežiem. Uzņēmums nodarbojas arī ar dārzeņu, augļu, ogu pārstrādi, kā arī ar dārzeņu, ogu, sēņu, ārstniecības augu žāvēšanu. Apmeklētāji var doties ekskursijā pa ražotni, kuras laikā piedāvā iepazīt ražošanas procesu, degustēt un iegādāties produkciju. Tāpat tiek piedāvāta kafejas darbnīca ar iespēju pagatavot kafeju pēc pašu izvēlētas receptes. |
||
|
Piekūnos piedāvā latviskos pirts rituālus, kur pēršanās process apvienots ar tautas dziesmām un zāļu tējām. Pēcāk atpūtu var baudīt senlatviešu stilā no apaļkokiem veidotās gultās. Kopā ar saimniekiem var doties pārgājienos un uzzināt - kā mūsu senči ir sadzīvojuši ar dabu - augiem, akmeņiem, enerģijām. Pirtniece Anita Ločmele Gaiziņkalna pakājē ar moto: “Ejam labvēlīgajā un gudrajā dabas enerģētiskajā plaukstā.” Skatīt naktsmītni Nr. 147. |
||
|
Bioloģiskā kazu saimniecība “Līcīši” atrodas Jelgavas novadā, Misas upes un mežu ielokā. Saimniecība darbojas kopš 1992. gada un ir viena no pirmajām un joprojām lielākajām kazu audzēšanas un kazu piena produktu ražotnēm Latvijā. SieriFetas tipa siers: “Svaigais Līcīšu kazas siers”, “Nogatavinātais Līcīšu kazas siers”, “Nogatavinātais Līcīšu kazas siers eļļā”. Mīkstais kazas siers: “Līcīšu mīkstais kazas siers” ar vai bez garšvielām. Restorāni iecienījuši šo sieru, pasūtot gan kā krēmsieru, gan kā sagatavi siera bumbām. Tie ražoti arī kūpinātie un svaigie sieri. Citi produkti: pasterizēts kazas piens; kazas piena kefīrs “Pienenīte”. Kā top siersSaimniecībā ir mūsdienīga kazu slaukšanas zāle ar rampu un slaukšanas aparātiem 12 kazām. Piens pēc slaukšanas nekavējoties nonāk dzesētājā un tiek strauji atdzesēts, nodrošinot augstu kvalitāti, svaigumu, un izcilu garšu sieram. Uzņēmumam ir sezonāla darba specifika. ApmeklētājiemSaimniecībā tiek gaidītas gan ģimenes, gan skolēni un tūristu grupas. Apmeklētājiem ir iespēja apskatīt vairāk nekā 70 kaziņas un āzīšus, kā arī vistas un Latvijas "zilo" gotiņu. Apmeklētājiem ir iespēja no ārpuses ielūkoties kazas piena pārstrādes cehā. Tiek piedāvāta degustācija, kurā iespējams nobaudīt kazas pienu, kefīru un dažādus sierus, kā arī iegādāties saimniecībā ražotos produktus. Tāpat iespējamas konsultācijas, meistarklases, pasākumi. Viesiem pieejama piknika vieta, telšu vietas un pirtiņa. Kur iegādāties sierusVisa “Līcīšu” produkcija ir pieejama saimniecībā, kā arī specializētos veikalos vai pasūtot privāti. |
||
|
Piedāvā produkcijas degustāciju un ekskursiju dzirkstošo bērzu sulu ražotnē. Garšīgas sulas ir svaigas, un, lai tās saglabātu ilgstoši atspirdzinošas un vērtīgas, daudzu gadu laikā ir izstrādātas jaunas receptes. Atsakoties no tradicionālajām garšvielām, dzērienam pievienoja piparmētras, kas sulu padarīja atspirdzinošu, ilgstoši svaigu ar patīkamu aromātu. SIA Kainaiži sulu ražošanu uzsāka 2010. gadā. Smiltenes novada Brantu pagasta "Kainaižos" ir plašas ražošanas telpas ar pagrabu, kur tiek izgatavotas un glabātas dzirkstošās bērzu sulas. Viena telpa ir paredzēta arī apmeklētājiem, kuriem stásta par ražošanas procesu (video projekcijas, bildes - materiāli no pavasara tecināšanas), iespéjams nogaršot bērzu sulas no svaigām līdz dzirkstošām ar dažādām garšām. Šobrīd ražo dzērienu ar 5 garšām - ar piparmētru, ar upeņu pumpuru, ar citronu, ar apelsīnu, ar karkadē un krustnagliņas garšu. Tāpat arī būs iespēja nogaršot unikālo bērzu sulas sīrupu, kura iegūšana ir ilgstošs un ietilpīgs process. Birzī produkcija ir bioloģiski sertificēta. Visu Birzī produkciju ir iespējams iegādāties. |
||
|
20. gadsimta 30. gados tagadējā “Juru” saimnieka Jura Lubāna vectēvs Latgalē, tagadējā Preiļu novadā uzbūvēja dzīvojamo māju un aizsāka saimniecības veidošanu. Pagājušā gadsimta 90. gados tagadējie saimnieki – Juris un Lidija – atgriezās “Juros” un pārņēma saimniecību. Ar tradicionālo saimniekošanu vien nepietika, tādēļ tika apgūta siera siešanas prasme. Siers iegaršojās gan radiem, gan kaimiņiem. Laika gaitā izveidojies uzticams klientu loks. Sieri“Juru siers” – baltais piena siers, “Jurjāņu siers” – piena siers ar ķimenēm, “Martinella” – versija par mocarellas sieru, “Rušona siers” – svaigpiena siers, “Pakša siers” – Latgales tradicionālais kaltētais biezpiena siers. Kā top siersSieru gatavo no saimniecības desmit govju ganāmpulka bioloģiskā piena. Receptes pārņemtas no prasmīgām siera sējējām, aizgūtas no Ulmaņlaika pavārgrāmatām, kā arī pašu saimnieku radītas. ApmeklētājiemSaimnieki stāsta par siera siešanas tradīcijām, cienā ar tēju vai kafiju un sieru, kas pasniegts Latgales podnieku darinātos traukos. Apmeklētāji var nogaršot Jāņu sieru ar ķimenēm vai zaļumiem, maigo mocarellas un svaigo rikotas sieru, kā arī citus saimniecībā tapušos produktus – pienu, rūgušpienu un paniņas. Iespējams vērot siera tapšanas procesu un tajā arī līdzdarboties. Var apskatīt mājdzīvniekus. Papildus tiek piedāvātas telšu vietas nakšņošanai. Kur iegādāties sierus“Juru” sierus var iegādāties saimniecībā uz vietas. |
||
|
Saimnieki nodarbojas ar zvejniecības arodu jau trešajā paaudzē. Ikviens garāmbraucējs var iegādāties kūpinātas vietējās zivis. Tūristu grupas var piedalīties aktīvās atpūtas un kultūras pasākumā ar sātīgu zivju smeķēšanu (zābaka mešana pie jūras, zvejnieku sievu stāstījums un teatrāls priekšnesums, zivju kūpināšanas process, degustācijas). |
||
|
Saimniecība "Ūši" atrodas vēsturiskajā lībiešu apdzīvotajā teritorijā Latvijas ziemeļrietumos, ko mūsdienās mēdz dēvēt par Lībiešu krastu, un specializējas lībiešu tradicionālo ēdienu gatavošanā. Saimniecība piedāvā iepazīt lībiešu garšas un izzināt viņu tradicionālo ēdienu gatavošanas paradumus. Saimniece demonstrē Ziemeļkurzemes tradicionālā ēdiena - sklandrauša gatavošanas procesu, kas ir reģistrēts arī kā tradicionālais Latvijas produkts. Apmeklētājiem tiek piedāvātas sklandraušu gatavošanas meistarklases grupām līdz 10 cilvēkiem, kā arī degustācijas un tradicionālo ēdienu maltītes brīvā dabā grupām līdz 50 cilvēkiem. Tāpat iespējama ekskursija kājāmgājējiem „Pastaiga industriālās Kolkas vēsturē” ar teatralizētiem elementiem un Latvijas labāko šprotu degustāciju. Pieejamas arī nakšņošanas iespējas kempingā un brīvdienu mājā. |
||
|
Mekes krogs atvērts Tallinas un Rīgas šosejas piecdesmit pirmajā kilometrā. Krogi mēdza atrasties ceļmalas krogus mājās, pilīs, rijās un dzirnavās - šis krogs ierīkots 110 gadus vecā kūtī. Blakus krodziņam atrodas lepnais, 1907. gadā no Tūjas sarkanajiem ķieģeļiem celtais pagastnams. Ēdienu klāstā — mūsdienu latviskā virtuve. Vasaras sezonā ģimenes ar bērniem priecē kazlēni un truši. Ir rotaļlaukums un šūpoles lieliem un maziem. Piedāvā nakšņošanu viesnīcā "Meke". |
||