Akmensraga krasta aizsardzības batereja

Reiz rudenī sākās vētra, maiņa ilga nedēļu, produkti arī bija attiecīgā daudzumā. Mēs bijām četri – Sapraņuks, Jansons, Brants un es. Jūrā bija t.s. putra (sniegs kopā ar ūdeni), krastā netikām. Mēs toreiz bākā pavadījām vienu mēnesi un trīs dienas. Pēdējās 4-5dienas pilnīgi bez pārtikas. Tajā laikā jau viss bija ļoti slepens. Tā nu sanāca, ka mūsu maiņa aizveda uz bāku jaunu radiostaciju, kuru vajadzēja uzstādīt.Bet to nevarēja darīt bez augstākās virsvadības, bet es riskējot ar savu amatu, to uzstādīju pats un izgāju ēterā. Komandieris izdzirdot manu balsi, bija ļoti priecīgs, tā kā ilgu laiku radio sakaru nebija, krastā esošie jau domāja, ka esam nomiruši. Sūtīja pie mums kuģi no jūras puses, bet viļņi bija lieli un tas nespēja līdzēt. Tad pie mums atsūtīja helihopteri, kurš atveda pārtiku. Pēc pāris dienām vētra norima un mēs tikām krastā. Pēc šī gadījuma izdeva pavēli, ka bākā jābūt rezerves pārtikai (sausiņi, konservi, utt.) vismaz uz trīs mēnešiem.