Gar Vidzemes jūrmalu

Maršruts sākas Saulkrastos, - vietā, kas vēsturiski bijusi populārs kūrorts (sākotnējais nosaukums – Neibāde). Aiz Ārņu raga gājējus pārsteigs iespaidīgais Lielais Lauču akmens. Aktīvākie ceļotāji var izmest loku pa vairākus kilometrus garo Minhauzena taku un aiziet līdz Minhauzena muzejam.

Tuvojoties Tūjai, parādās pirmie akmeņainie krastmalas posmi, bet pirms Zaķupes ietekas jūrā – pirmie stāvkrasti, kuros redzami sarkani smilšakmens atsegumi ar viļņu izskalotām alveidīgām nišām. Aiz Tūjas seko Vidzemes jūrmalas „klasika” – akmeņaini liedagi, Ķurmrags ar vecās bākas paliekām un devona perioda smilšakmens atsegumi, no kuriem kā iespaidīgākie ir Ežurgu klintis un Zivtiņu atsegumi. Diena noslēdzas pie Veczemju klintīm, kas ir skaistākais Latvijas jūras krasta atsegums. 

Akmeņaini zemesragi un nelieli līči turpinās līdz Melekiem, kur beidzas Vidzemes akmeņainās jūrmalas dabas liegums. Vitrupes apkaimē atkal parādās smilšaini liedagi, kurus Svētupes ietekas apkaimē nomaina aizaugušas pludmales. Aizaudzis jūras krasts turpinās līdz pat Salacgrīvai. Viens no interesantākajiem Salacgrīvas apskates objektiem ir Salacas nēģu tači, kur zvejnieki dalās pieredzē un zināšanās par šīm senajām zvejniecības tradīcijām. Apskatāms Salacas pilskalns, Lielsalacas luterāņu baznīca, Salacas krasta promenāde, Zvejnieku parks u.c.

Aiz Kuivižiem sākas otrs neparastākais Latvijas piekrastes posms – t.s. Randu pļavas. Pļavu un putnu apskates nolūkos izveidota dabas taka un uzcelts skatu tornis. Ainažos apmeklējama pirmā Latvijas jūrskola, kurā izveidots muzejs. Apskatāmi arī citi interesanti vēstures objekti – Veides pils, Ugunsdzēsības muzejs, bijusī šaursliežu dzelzceļa stacijas ēka, Veco spīķeru paliekas u.c. Maršruts noslēdzas pie Ziemeļu mola, aiz kura ir Latvijas – Igaunijas robeža.