1.diena Rinda – Irbe – Miķeļtorņa apkaime
Ap četrus kilometrus garajā tecējumā Rinda pārsteidz ar krasta ainavu daudzveidību – te tā plūst cauri pļavām vai tīrumiem, te ieplūst melnalkšņu audzēs, te atkal metas stāvu erozijas krastu un gaišu priežu silu ieskautā straujtecē. Upe vietām ir padziļa, bet tās māla slāņiem klātā gultne ir labi saskatāma. Nozīmīgu šķēršļu šajā posmā nav un pēc nepilnas stundas brauciena Rinda saplūst ar rāmo Stendi, kas ir Irbes sākums. Irbe iesākumā ir pilnīgs pretstats Rindai – plata, lēna, dūņainu gultni un necaurspīdīgu ūdeni. Irbe, kas mērķtiecīgi tecējusi rietumu virzienā, pagriežas uz ziemeļiem un tās kreisajā krastā paceļas kāpu grēda – Bānes kalni. Pie Lāžiem – neparastas konstrukcijas un iespaidīgu izmēru koka tilts. Ja ir vēlme apskatīt Irbenes radioteleskopu, nākamajā līkumā jāpiestāj krastā. Aiz radioteleskopa Irbe plūst pretējā virzienā – uz austrumiem, jo tās ceļu uz jūru aizšķērso augstie smilšaino kāpu vaļņi.
2.diena Miķeļtorņa apkaime – Irbes tilts
Sākās tikai Irbei raksturīgie noskaloto smilšu kāpu atsegumu skati. Mainās arī upes raksturs – parādās straume, kāda straujtece un laivošana vairs nav tik garlaicīga, kā pirmos upes kilometrus. Redzamas no baltiem ķieģeļiem celtas vienstāvīgas ēkas - bijušās padomju armijas tanku poligonu sašauto mērķu atliekas. Kāpu ainavas turpmākā maršruta gaitā kļūst aizvien skaistākas, ūdens aizvien dzidrāks. Maršruta noslēgums ir Kolkas – Ventspils šosejas tilts pāri Irbei.
