Jāņu dienas tradīcijas un sagatavošanās darbi

Jāņu zāļu lasīšana, vainagu pīšana un sētas pušķošana

Jāņus ievada Zāļu diena, kuras raksturīga paraža ir sētas pušķošana, vainagu vīšana un Jāņu zāļu lasīšana, no šīm darbībām arī cēlies Zāļu dienas nosaukums. Jāņus sagaidot, pušķo ēkas, vārtus, durvis, logus, jumtus, istabas, galdus un krēslus, darbarīkus. Jāņu zālēm ir sevišķa nozīme: tās nes auglību un svētību, dod veiksmi un veselību un veicina labklājības vairošanos. Tāpēc arī Jāņu bērni apveltī ar Jāņu zālēm cilvēkus, lopus un ēkas un visu, kam grib labu vēlēt. Latvieši uzskata, ka zāļu dienā un Jāņu vakarā plūktām zālēm ir īpaša burvība un spēks, jo tās ir plūktas dabas visaktīvākajā laikā. Pušķošanai izmanto ozola zarus un vainagus, vītnes, bērza meijas, lapas, ziedus un zāļu pušķus. Durvis un pagalmu parasti pušķo ar meijām un ozola zariem. Sētas pušķošanai ir arī aizsargāšanās nozīme pret ļaunumu, raganām, burvjiem un skauģiem, kas Jāņu laikā ir īpaši aktīvi un cenšas kaitēt sētai, laukiem, mājām, to ļaudīm. Ļaunuma atvairīšanai lieto pīlādža zarus, tos pieliek pie durvīm, iesprauž pažobelēs un citās vietās sētā, kuras vēlas pasargāt. Pīlādzim ir spēks pasargāt no ļaunuma - tam ogas galā ir krusta zīme, kam ir aizsargājošs spēks. Ļaunuma atvairīšanai lieto arī dažādus asumus, piemēram, dadžus, ābeļu zarus, izkaptis, adatas, ecēšas, nātres.

Svētku cienasta rūpēšana

Kā jau svētkos pienākās, arī Jāņos svinētāji pulcējas pie svētku galda. Jāņos galdā tiek celt daudzi ēdieni, kam ir arī simboliska nozīmē. Ēdieni tiek rupēti jau laikus pirms Jāņiem, lai uz svētkiem tos varētu celt galdā. Galvenais Jāņu ēdiens un simbols ir JĀŅU SIERS, kuru Jāņos sien apaļu vai ar deviņiem stūrīšiem. Apaļais un dzeltenais Jāņu siers simbolizē sauli. Jaņu siera izskats, krāsa un garša saglabājusies nemainīga gadu simtu laikā.
Jāņu dzēriens ir alus, kas simbolizē dzīvību, dzīvības sulas, jo to gatavo no dzīva grauda. Alus ir arī materiālā un garīgā apvienojuma simbols - alus ar gaisīgajām putām. Toties bērniem Jāņos gatavo iesala dzērienu.

Jāņos galdā ir jābūt arī medum, kas bišu sarūpēts un ir dieva dāvana cilvēkam. Tik pilnīgs ir medus! Līdzās tam jāliek maize, pīrāgi un plātsmaizes, jo grauds, no kā maļ miltus, ir dzīvības un spēka simbols.

Jāņu uguns kuršana

Jāņu svinību neatņemama sastāvdaļa ir uguns – uguni Jāņos aizdedz līdz ar saules rietu un dedzina visu nakti – līdz saules lēktam, lai nepārtrauktu gaismas klātesamību.  Jāņos gandrīz katrā sētā ļaudis pulcējas pie ugunskuriem un uguni paceļ arī augstas kārts galā, tādējādi uguns simbolizē Saules uzkāpšanu debesu kalnā, gaismas pilnīgo uzvaru pār tumsu. Pie Jāņu uguns līgotāji pavada visu nakti un cenšas palikt nomodā. Saules lēkts tiek gaidīts ar skanīgām dziesmām un gaišām domām. Līdz ar Saules lēktu tiek pavadīts Jānis, aicinot to apciemot atkal citu gadu.