Interreg V-A — Estonia–Latvia

Dzīres Livonijā

Livonijā svinētie svētki

Ar katoļu baznīcas un vietējām tradīcijām saistītie svētki bija Ziemassvētki, karnevāls uz Vastlāvjiem, Lieldienas, Vasarsvētki (Melngalvji, neprecēto tirgotāju brālība, Rīgā rātslaukumā svinēja Maija grāfa svētkus, kuri ir aktuāli arī mūsu dienās – www.maijagrafs.lv, ap šo laiku otri svētki bija saistīti ar putnu medībām), Jāņi (Rīgā Zāļu tirgus norisinās arī mūsdienās), Miķeļdiena (Rīgā Miķeļdienas tirgus notiek arī mūsdienās) un Mārtiņi. Tāpat svinēja Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkus 15. augustā.

Tallinā galvenie svētki bija Ziemassvētki un Vastlāvji pirms Lieldienu gavēņa, bet atzīmēja arī Visu dvēseļu dienu jeb Mirušo piemiņas dienu 1. novembrī (Hingedepäev, tajos laikos Hinkepe) un Mārtiņdienu. No 1376. gada saglabājies ēdamlietu saraksts, kuras izmantoja Visu dvēseļu dienas svinību galda klāšanā: alus, vīns, cālis, zoss, cūkgaļa, medus, pipari, sīpoli, sviests, siers, rieksti un maize. (Anu Mänd, Festive Food in Medieval Riga and Reval, 1999)
 

Ar gavēņa laiku saistītie ēdieni

Ēdienreizes reglamentēja saistība ar reliģiju – gavēņa dienu gadā bija ļoti daudz, tad gaļu ēst nedrīkstēja. Paši mūki mēģināja apiet šos noteikumus, pasludinot bebru par zivi, jo tas arī peldot ūdenī, savukārt putnus Dievs esot radījis vienā dienā ar zivīm, tāpēc tos arī varot izvārīt zupā un ēst gavēnī. Vienas no greznākajām un bagātīgākajām gada dzīrēm bija Vastlāvji. Īpaši Vastlāvju mielasta un turnīra noteikumi bijuši jau 1416. gada Melngalvju brālības statūtos, bet 1510. gadā tika izstrādāts vesels Vastlāvju svētku reglaments, ko vēlāk papildināja Rīgas rātes izdoti svinēšanas noteikumi.
Paši Vastlāvju svētki sākās pirmdienā ar mazo mielastu. Tajā pašā dienā notika alus nogaršošana. Svētku kulminācija sākās trešdien un ilga 8 dienas ar grezniem svētku mielastiem, viesiem, mūziku, izjādēm, turnīriem tirgus laukumā, parādēm un dejām. Tā 40 dienu pirms Lieldienām sagatavojās garajam gavēnim. Kāds svētku apraksts vēsta, ka Vastlāvjiem izlietots 11 lastu alus un medalus, kas gatavots no 5 podiem medus; gaļas ēdieniem garšvielu vien tika izlietots 2 mārciņas ingvera, 2 mārciņas muskatriekstu, 4 mārciņas Āfrikas piparu; maize, gaļa, zivis, dārzeņi un augļi - cik katrreiz vajadzīgs, turklāt vēl 2 mārciņas konfekšu.
No vēstures arhīviem saglabājušies teksti apraksta liģeru (nastu nesēju) ģildes Vastlāvju mielastu 1697. gadā. “Mielasts ir tiešām pamatīgs. Noēsti ir 3 vērši, 5 teļi, izdzertas 26 mucas alus.” Vēl dzīrēm bija pirkts sāls, sviests, saknes, sīpoli, maize, 6 stopi vīna, 6 stopi ruma un degvīns. Kad uzraugošā institūcija liģeriem aizrāda, ka tik daudz alus dzert nedrīkstētu, viņi attaisnojas, ka ir smagi strādājuši un labi rūpējušies par saviem trūcīgajiem un vecajiem amata brāļiem, kā arī mirušo liģeru ģimenēm. Svētki nav bieži, tāpēc 10 stopu alus katram neesot nekas pārmērīgs. (Jānis Straubergs, “Rīgas vēsture”, 1937)
Arī piejūras līvi svinējuši Vastlāvjus, līksmām meitām ar dziesmām ejot no vienas mājas uz nākamo: “Nama māte pa tam uz galda salikusi lielu čupu pīrāgu (ar zivīm ceptus raušus), brandvīna blašķi un alus ķipi, un lielu bļodu ar vārītām pupām un zirņiem klāt, ved tad tos godīgos viesus pie tā piekrauta galda un lūdz, lai ēd un dzer, cik sirds saņem. Jo zināms, ja šos viesus labi nemielo, tad jēri un kazlēni visi klibos.” (Ziņas un stāsti par Dieva valstības lietām, 1852)
Šodien gan Latvijā, gan Igaunijā cep meteņu maizītes – rauga mīklas kūciņas ar putotu krējumu. Meteņi ir mūsdienu nosaukums Vastlāvjiem, un tradicionāls ēdiens ir arī pankūkas.
 

Dzīres Livonijā

Livonijas periodam bija raksturīgas arī bagātīgas dzīres, ko rīkoja par godu augstiem viesiem. Augstmaņi lielākoties pārtika no gaļas un zivju ēdieniem. To laikā cepa uz iesma uzvērtus veselus sivēnus, gardajiem taukiem čurkstot dzīvajā ugunī. Gatavoja arī cepešus no cāļiem un zosīm. Augstmaņi izklaidējās medībās, viņu pavāri gatavoja aļņa un meža cūkas gaļu, zaķus, medņus, rubeņus un pīles. Bija speciālas putnu bises un putnu medības kā svētku sastāvdaļa. Ja kādu nepiederošu personu pieķēra par neatļautu zvēru vai putnu šaušanu kungu mežā, par to varēja pakārt.
Īpašas leģendas saglabājušās par Valtera fon Pletenberga dzīrēm, kurš saviem pavāriem lika izdomāt dažādus pārsteigumus, saistītus ar ēdienu pasniegšanu. Pirms mielasta pa Cēsu ielām varēja dzīt briežu baru, pārsteigt viesus, pārgriežot pīrāga mīklas garozu, no kuras izspurdza dzīvi putni, vai likt pavāram sašūt kopā meža cūkas gabalu vienā galā ar kāda cita lopiņa gabalu otrā. Dzīres sita augstu vilni un varēja ieilgt daudzu dienu garumā, līdz pat divām nedēļām. Livonijas dzīru ēdienu pagatavošanā izmantotas arī mandeles, lazdu rieksti, olīvas, rozīnes, vīģes, safrāns, magoņu sēklas, anīss, etiķis, sinepes un tajā laikā ļoti dārgais cukurs, kā arī citas garšvielas, kas minētas sadaļā par garšvielu importu. Dzīrēm cepa kūkas un kliņģerus, no 15. gadsimta atrodamas liecības par piparkūkām. 
 

Šī vietne atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.