Country Holidays
61-80 / 99
No Name Description
N/A

Musteikas pirmsākumi ir meklējami jau 18. gs. Līdz Musteikai no Marcinkones puses var nokļūt pa grantētu ceļu, kas ved gar bijušajiem kolhoza zivju dīķiem. Automašīnu var atstāt ciema sākumā un izstaigāt to ar kājām, izjūtot veco ēku smaržu un šarmu. Musteikā atrodas Dzūkijas biškopības vēsturei veltīts „dzīvs” muzejs, kur stropos dzīvo bites, bet tā saimnieks ir biškopis pēc aicinājuma un būtības. Ja palūgsiet, viņš demonstrēs – kā ar krama, metāla un posas piepes palīdzību senos laikos ieguva uguni.
N/A

Name of Litene is associated with one of the most tragic pages of Latvian history. In twenties and thirties of the 20th century a Latvian Army summer camp was located nearby, where in the summer of 1941 Latvian officers faced the communist terror: Nearly five hundred officers of Latvian army were sent to Norilsk in Siberia, part of them was shot and secretly buried in the nearby forest. At the end of the summer of 1941 about 300 civilians, mostly Jews, were shot there by the army of Nazi Germany. Today, honouring the memory of people killed, memorial and memorial sites are created.
N/A

This partly forested hillock stands 40 metres above the surrounding area and offers impressive views.  The fact that this was once a castle hill is attested by the presence of a moat and remnants of defensive fortifications.  It is thought that Lettigalian tribes settled here in the 10th century AD.  You can climb the hillock to take a look at the surrounding landscapes.
N/A

This was an island after the Rīga hydroelectric power plant created a reservoir, and before that it was a peninsula on the Left Bank of the Daugava.  During World War I, there were massive battles between Latvian Riflemen and a much larger German army on Death Island.  On December 25, 1916, the Germans used poisonous gas against the Latvian troops.  In honour of this, the architect Eižens Laube designed a monument to fallen Latvian riflemen on the northern shore of Death Island.  It was unveiled in 1924.  Death Island can be reached by boat, and the trenches and graves there are of interest.  There is a pier for boats on the north-western shore of the island, and nearby is a location for leisure.  Some of the trenches and dugouts have recently been restored.  The battles were described by Aleksandrs Grīns in his masterpiece, “Snowstorm of Souls.”
N/A

Lullemē atrodas blakus parka robežai, bet arī šo vietu ir vērts pieminēt kā vienu no apskates objektiem. Lullemē uzmanību piesaista viena otrai blakus stāvošās baznīcas. Mūsdienās redzamās 15. gs. celtās Sv. Marijas baznīcas drupas ir liecinieks 2. pasaules kara notikumiem, kad 1944. g. baznīcu sagrāva. Jaunā baznīca ir celta 1997. gadā. Ciema rietumdaļā uzstādīts piemineklis, kas veltīts brīvības cīņās (1919. – 1920.) kritušajiem.
N/A

Near the place where the Kilmiņupe River flows into the sea is the legendary Trommel castle hill, which was a Medieval fortification.  It is some 100 m from the Kraujas homestead.  An archaeological dig in 1977 found fragments of bricks and pot-bellied stoves, which suggests that the fortifications date back to the Middle Ages.  The location also is linked to stories about a pirate, Trommel, who buried his loot here.  The holes in the area have been left behind by treasure hunters.  Trommel supposedly robbed ships in the Bay of Rīga from the shores of Kurzeme to Roņu Island.  Many ships docked here in ancient times, waiting for better winds so that they could pass by Cape Kolka.  The pirate made use of this fact, also pillaging property from sunken ships.  It is said that Trommel lived in a stone castle. (Source: Roja TIC)
N/A

The Middle Ages and the beginning of the last century cemetery at the church of Mazirbe. It is surrounded by a moss-covered stone fence. There you can find a number of interesting sights-Werewolf's Tomb, Old Taizelis Tomb, Grand Pine, etc..
N/A

One of the biggest castle hills in Estonia, which is surrounded by walls built of stone. It is mentioned in Livonian Chronicle of Henry as one of the best fortifications at that time.
N/A
A monument to the founders and directors of the Ķemeri spa (1861) on the banks of the Vēršupīte.
N/A

Svētkalnā atradusies krustnešu nocietinātā pils. Zemgaļiem to nebija pa spēkam ieņemt, tādēļ, nodedzinādami savu pili Tērvetes pilskalnā (1286. g.), tie aizgāja uz Raktes (Žagares) novadu Lietuvā. Kad Svētkalna nocietinājumi bija zaudējusi savu militāro nozīmi, krustneši to nojauca. 1701. g. Ziemeļu kara laikā Svētkalnā atradās zviedru armijas nocietinātā apmetne, no kā arī cēlies vietvārds. Domājams, ka pirms tam šajā vietā atradusies seno zemgaļu svētvieta. No Svētkalna paveras viena no skaistākajām un biežāk fotografētajām Tērvetes ainavām.
N/A

Divas mazas apdzīvotas vietas nacionālā parka dienvidrietumu daļā. No kādreiz piecām Kolski ciema saimniecībām līdz mūsdienām ir saglabājusies tikai viena. Kolski iedzīvotājus līdzīgi kā citviet Baltijas valstīs pēc 2. pasaules kara deportēja uz Sibīriju. Kolski apkārtnē redzamie mājdzīvnieki „apsaimnieko” šejienes pļavas, neļaujot tām aizaugt ar mežu. Tādējādi tiek uzturēta apkaimes vēsturiskā ainava. 3 km dienvidrietumos meklējams Kobasāres ciems. Tā nosaukums (koopa no igauņu valodas nozīmē ala, saar – sala) atgādina par Ziemeļu kara notikumiem, kura laikā cilvēki slēpušies pašu raktās alās. Kobasārē un tam blakus esošajā Apjas (Apja) ciemā var izbaudīt patiesi 21. gadsimtam nepierastas lauku ainavas.
N/A

Ičas apmetnes ciems ir sena dzīvesvieta Ičas upes krastos. Apmetne atklāta 1937. gadā. Tā bijusi apdzīvota neolītā (4500 - 1500 pr.Kr.) un bronzas laikmetā (1500 - 500 pr.Kr.). Apmetnē dzīvojuši amatnieki, zvejnieki, mednieki. 

 
N/A

Taisnā Celtnieku iela ir bijušās Liepājas – Aizputes šaursliežu dzelzceļa (celta 1900. gadā, 49 km gara) līnijas „trase”, kuras malā (Celtnieku ielā 50) redzama bijusī dzelzceļa stacijas ēka.
N/A

This ancient Courlandian castle hill has remnants of an ancient city.  Historical sources indicate that in 1263, the Courlandians handed the castle over to the Livonian Order without a battle and that the castle was then burned down.  The name of the place, Skābaržkalns, has to do with the name of the city, because hornbeam trees in the area were once known as grobi.
N/A

Parkā blakus pusloka tiltiņam ir novietotas trīs milzīgas dzelzs atslēgas, kuras balsta akmens mūris un metāla arkas. Tās simbolizē trīs vēsturiskos centrus un to vienotību – Siguldu, Turaidu, Krimuldu. Dobēs pie šī objekta sezonāli zied dažādi kultūraugi. 
N/A
The Apakšceļs road – a lonely, forested and ancient road between Košrags and Dūmele, with lots of interesting stories about the old Pitragupe windmill, which never did grind any grain (the foundations are still there), and about the boiler of a wrecked ship which a local baron used to produce tar. This used to be a horse path which crossed the Bažas swamp. The great rock of Dūmele is impressive, indeed.
N/A

The Narūta River which flows out of Lake Ežezers is approximately 1 km long and ends at the small Obiteļi windmill lake.  On the right bank of the river is a windmill that was built around 1900.  Today the site has the Obiteļa leisure centre with a sauna and banquet facilities.
N/A

Находится на ул. Базницас, д. 17. Здание построено в XVII веке, как жилой дом кулдигского бургомистра. В 1701 году здесь гостил король Швеции Карл XII, который в передней оставил огромный сундук (2 х 2,5 м), на который после реставрации можно взглянуть и сегодня.
N/A

Neliela apdzīvota un ainaviska vieta plašajā Skrobļa (Skroblus) strauta ielejā. Ciema austrumu pusē atrodas Lietuvas mērogā unikāls objekts – klēts - rija, kur no 1929. g. vietējie cilvēki uzveda un skatījās lauku teātra izrādes. Netālu no tās (uz abiem objektiem ir norādes) atrodas Skrobļa avoti (Skroblaus versmės), kas iztek no dziļas starppauguru ieplakas. Avotu gan ir appludinājis bebru uzceltais dambis. Dienvidos no ciema atrodas vecs grants karjers, kas ir viena no retajām vietām Baltijā, kur dabā ir atrodami krama ieža gabali, kas atnesti ar ledāju.
N/A

Cēsu centrālais laukums – Vienības laukums (20.gs.sākumā – Konventa laukums) – atgādina par Cēsu kauju notikumumiem, kuru nozīme un ikviena dalībnieka ieguldījums aprakstīti devīzē uz pieminekļa “No zobena saule lēca”. Cēsu kaujas 1019.gada jūnijā bija svarīgs Latvijas valstiskuma vēstures pagrieziena punkts, kad apvienotais latviešu un igauņu karaspēks sakāva vācu landesvēru, kas apdraudēja Baltijas valstu pastāvēšanu. Vienības laukums turpina būt par nozīmīgu notikumu liecinieku. 1989.gada 23.augustā daudzu cēsnieku ceļi veda uz Vienības laukumu, kuram cauri vijās Baltijas ceļš.