| No | Name | Description |
|---|---|---|
 |
Setomaa in South-East Estonia is a unique area for its people (the Seto) and culture. The historic location in the borderland between East and West, straddling two languages and cultures has shaped the local language, life style, clothes and food. A very specific type of singing – leelo – is incorporated in the UNESCO list of Masterpieces of the Oral and Intangible Heritage of Humanity. |
|
 |
Auch Königstor (Kuningavärav) genannt. Im Barockstil gebaut ist ein Teil der früheren mittelalterlichen Stadtbefestigung. Der Beginn des alten Postweges. |
|
 |
Near Mākoņkalns hill there is a trail that is mowed in the summer and leads to several historical rocks – Plakanais (Flat) rock, Āža muguras (Ram's Back) rock (on which you can clamber), and the Jaunstašuļi Velna pēdas (Devil's Footprint) rock, on the surface of which is a shape similar to a human footprint. There are signs along the side of the road leading to the trail. |
|
 |
Built in the turn of the19th to 20th century. Next to it-on the right bank of the river Vēršupīte, there is located one of the most popular Latvian sulphur water springs, called "Small lizard". The spring runs out from a stone-designed lizard sculptured in 1949 (Sculptor J. Bajārs). Its water is healthy for using both internally and externally. Not far from the pavilion there can be found Jānis Lībietis alley sign. J. Lībietis worked in the position of a director for the sulphur water spring authority of Kemeri from 1928 to 1944. |
|
 |
Pirmā Liepājas gājēju iela. 140 m garā iela par gājējiem piemērotu tika pārveidota mūzikas festivāla “Mēs Liepājai” (1988. g.) laikā savāktajiem līdzekļiem. Daudzo veikalu un kafejnīcu dēļ iela ir dzīva, tāpēc vietējo iedzīvotāju un viesu iecienīta. |
|
 |
Находится на ул. Кунгу, д. 24.Одно из старейших зданий города - деревянный сруб с черепичной крышей, построенный во второй половине XVII века и прозванный в народе гостиницей мадам Хойер. Здесь в 1697 году во время путешествия «Великого посольства» в западную Европу останавливался (инкогнито) русский царь Петр I. Находящееся по соседству здание на ул. Кунгу, д. 26, является вторым старейшим жилым зданием Лиепаи (1699 г.) – жилой дом бургомистра города. Во время Северной войны здесь останавливался король Швеции Карл XII. Оба здания подлежат осмотру только снаружи. |
|
 |
Находится на ул. Базницас, д. 17. Здание построено в XVII веке, как жилой дом кулдигского бургомистра. В 1701 году здесь гостил король Швеции Карл XII, который в передней оставил огромный сундук (2 х 2,5 м), на который после реставрации можно взглянуть и сегодня. |
|
 |
This is the one street in Ķemeri where the towns' wooden buildings have been preserved to the greatest degree. Turning onto Durbes Street from Karogu Street, you will find the Miervaldis Ķemers Museum, which is focused on the well known Latvian cultural activist, pastor and painter (1902-1980). The museum is at Durbes Street 21. |
|
 |
Tiek uzskatīta par vecāko alus darītavu Ziemeļeiropā. Tā tika uzcelta 1878. gadā, un tās pirmais īpašnieks bija grāfs Emanuels fon Zīverss (Sievers), Cēsu pils muižas saimnieks. Savukārt 1922. gadā alus darītavu pārpirka Cēsu uzņēmēji un sāka tur ražot arī vīnu, sulas un minerālūdeni. Uzņēmums "Cēsu alus" šeit alu un atspirdzinošus dzērienus ražoja no 1976. līdz 2001. gadam, bet šobrīd tas ir pārcēlies uz jaunām telpām. Šobrīd ēkā tiek organizētas dažādas izstādes, kā arī ēku var apskatīt no ārpuses. |
|
 |
This may be an ancient cult object, and today it is a little hill in the dunes that is a bit larger than other local hills. It is said that a church once sank into the dune. This tale suggests that there was a Christian or pagan prayer place here at one time. (Source: Roja TIC) |
|
 |
It lies between Pīlādžu street and the left bank of the river Siliņupe. In the 3rd to 2nd millenium B.C., there was a fishermen and hunters' settlement in the place of which there is installed an informational commemorational stone (Sculptor O.Skarainis). The settlement near the river Siliņupe is the oldest known human settlement in the area of the Ķemeri National Park. There are found many artifacts: pottery fragments and arrow tips, flint and amber pieces, etc..It is possible that the adjacent residential area has been the place of a cemetery. A small portion of the finds is displayed at the Lapmežciems Museum, the other ones are located in the National History Museum of Latvia. |
|
 |
Divas mazas apdzīvotas vietas nacionālā parka dienvidrietumu daļā. No kādreiz piecām Kolski ciema saimniecībām līdz mūsdienām ir saglabājusies tikai viena. Kolski iedzīvotājus līdzīgi kā citviet Baltijas valstīs pēc 2. pasaules kara deportēja uz Sibīriju. Kolski apkārtnē redzamie mājdzīvnieki „apsaimnieko” šejienes pļavas, neļaujot tām aizaugt ar mežu. Tādējādi tiek uzturēta apkaimes vēsturiskā ainava. 3 km dienvidrietumos meklējams Kobasāres ciems. Tā nosaukums (koopa no igauņu valodas nozīmē ala, saar – sala) atgādina par Ziemeļu kara notikumiem, kura laikā cilvēki slēpušies pašu raktās alās. Kobasārē un tam blakus esošajā Apjas (Apja) ciemā var izbaudīt patiesi 21. gadsimtam nepierastas lauku ainavas. |
|
 |
Around 6 km in length and an isolated route stretching between Ragaciems and Klapkalnciems where, as stories about olden days tell, robbers used to attack travelers. Around 1.5 km before Klapkalnciems (going from the side of Ragaciems), in the dune by the sea there is installed a commemorational stone dedicated to the Finnish jaeger battles. It was installed on December 09, 1997. The stone has "travelled" from the south-eastern part of Finland where in 1940 it served as an anti-tank defense. In the monument, there are engraved the words, "Here during World War I, from August 1916 to December fought the Finnish yeagers". In turn, in Klapkalnciems there is installed a commemorational stone in the place where there are buried five Finnish soldiers. |
|
 |
The cosy land road along the sea is 1 km long, and it offers a look at the wonderful aspects of the village. To the right are rocks from the sea, as well as miniature flower gardens on the seashore with tempting benches and overturned boats. On the side of the shore is the Kaltene library, which is more than 100 years ago. It was initially a summer home for Baron Nolken, and it was built in 1899. Later it was rebuilt several times and took on new roles. An elementary school was installed here in 1926, after which it became a club and then, in 1992, a primary school once again. The path runs along beautiful seashore homesteads, among which one can find the former homes of old fishermen and ship builders such as Burliņi. At one time, the Žulnieki portage at Smilgas was the site of the kiln of blacksmith Pēteris Valdemārs. He was the main blacksmith for ships between Kaltene and Upesgrīve. (Source: Roja TIC) |
|
 |
Atrodas Vārtājas ielejas labajā krastā un labi saskatāms no Priekules – Grobiņas (P106) ceļa. Senās kuršu zemes – Piemares pilskalns, kas vēstures avotos pirmo reizi minēts 1253. gadā – līgumā starp Kurzemes bīskapu un Livonijas ordeni. Viens no lielākajiem Dienvidkurzemes pilskalniem. Iespējams, ka iepriekš – arī sens kulta kalns. Pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados veiktajos arheoloģiskajos izrakumos konstatēts, ka pilskalns bijis apdzīvots jau vidējā dzelzs laikmetā. Pie tā konstatēta liela senspilsētas vieta. |
|
 |
Musteikas pirmsākumi ir meklējami jau 18. gs. Līdz Musteikai no Marcinkones puses var nokļūt pa grantētu ceļu, kas ved gar bijušajiem kolhoza zivju dīķiem. Automašīnu var atstāt ciema sākumā un izstaigāt to ar kājām, izjūtot veco ēku smaržu un šarmu. Musteikā atrodas Dzūkijas biškopības vēsturei veltīts „dzīvs” muzejs, kur stropos dzīvo bites, bet tā saimnieks ir biškopis pēc aicinājuma un būtības. Ja palūgsiet, viņš demonstrēs – kā ar krama, metāla un posas piepes palīdzību senos laikos ieguva uguni. |
|
 |
In Metsanurme Village Centre you can see restored old threshing barn, limestone barn oven and few tools that were used ages ago. You could be also interested in seeing an outdoor exhibition which focuses on historical agricultural tools. All of this is made to look interesting to not only locals but also visitors. |
|
 |
No Vilces muižas pa pastaigu taku var aiziet līdz pilskalnam (12 m virs apkārtnes, labiekārtots), kas atrodas Vilces un Rukūzes upīšu satekā. Atradumi liecina, ka cilvēku apmetne šeit ir pastāvējusi jau vidējā dzelzs laikmetā. Pilskalna piekājē atrodas atpūtai labiekārtotā Zaķu pļava. Nostāsti vēsta, ka Vilces grava bijusi laupītāja Kaupēna slēpšanās vieta. |
|
 |
Šis ir viens no retajiem ceļiem, kurš saglabājies kā notikumu liecinieks. Ceļš ved no Krimuldas uz Siguldu. Jau vācbaltu apgaismotāja novadpētnieka – mākslinieka Johana Kristofa Broces 1794. gada zīmējumā "Siguldas un Krimuldas pilsdrupas" redzams lauku ceļš gar Krimuldas pili, pa kuru iet zemnieks un darba ratus velk zirgs. Lai braukšana pa Gaujas senlejas nogāzi ar zirga pajūgu būtu droša, ceļu izveidoja līkloča formā, tā uzbrauktuvi padarot daudz lēzenāku. Domājams, ka ceļš atjaunots 19 gs., kad Krievijas cars Aleksandrs otrais un viņa sieva ieradušies uz vizīti siguldā. Pāri ceļam bijuši vairāki mazi tiltiņi, ko iedzīvotāji dēvējuši par velna tiltiem. Tagad serpentīna ceļš kļuvis par romantisku pastaigu vietu. |
|
 |
Neliela apdzīvota un ainaviska vieta plašajā Skrobļa (Skroblus) strauta ielejā. Ciema austrumu pusē atrodas Lietuvas mērogā unikāls objekts – klēts - rija, kur no 1929. g. vietējie cilvēki uzveda un skatījās lauku teātra izrādes. Netālu no tās (uz abiem objektiem ir norādes) atrodas Skrobļa avoti (Skroblaus versmės), kas iztek no dziļas starppauguru ieplakas. Avotu gan ir appludinājis bebru uzceltais dambis. Dienvidos no ciema atrodas vecs grants karjers, kas ir viena no retajām vietām Baltijā, kur dabā ir atrodami krama ieža gabali, kas atnesti ar ledāju. |
|
