A place fraught with many legends and ghost stories about the old burial mound at the church of Mazirbe, an ancient tomb covered by stones– the only known grave of warewolves in Latvia.

Ein der ethnografischen Dörfer in Dzūkija mit Holzgebäuden und Kruzifix.

Kassinurme hills were formed during the last Ice Age, and an ancient stronghold and a sacred grove can be found in the hills. At the foot of the stronghold a stage has been built; a swing, tepees, a campfire place and a model of the stronghold are located in the forecourt. Nature, health and antiquities trails are located nearby.

In Metsanurme Village Centre you can see restored old threshing barn, limestone barn oven and few tools that were used ages ago. You could be also interested in seeing an outdoor exhibition which focuses on historical agricultural tools. All of this is made to look interesting to not only locals but also visitors.

Grūti iedomāties, ka vēl joprojām Eiropā ir apdzīvotas vietas, kuru sasniegšanai ir labu laika sprīdi jābrauc pa neapdzīvotu mežu ieskautu smilšainu ceļu, kur tikai paretam var redzēt kādu sēņotāju vai ogotāju! Tāpat kā Zervinos ciemam, arī šim ir piešķirts kultūras mantojuma pieminekļa statuss, jo Linežeris ir viens no dažiem nacionālā parka etnogrāfiskajiem ciemiem. Linežerī ir aplūkojamas 19. – 20. gs. mijā celtās ēkas un apskatāms tā laika ciema plānojums. Šejieniešu tāpat kā citu dzūku galvenā nodarbošanās bija mežistrāde un meža velšu vākšana. Nelielā mērā – arī lauksaimniecība. Apceļojot nacionālā parka etnogrāfiskos ciemus, rodas pamatots jautājums: „Ar ko mūsdienās te nodarbojas cilvēki. Kā viņi spēj dzīvot tik nomaļā vietā”? Jāatzīst, ka lielākā daļa te ierodas tikai vasaras laikā. Neskatoties uz to, etnogrāfiskie ciemi ir ļoti sakopti un joprojām „dzīvi”!

The Middle Ages and the beginning of the last century cemetery at the church of Mazirbe. It is surrounded by a moss-covered stone fence. There you can find a number of interesting sights-Werewolf's Tomb, Old Taizelis Tomb, Grand Pine, etc..

Šis ir viens no retajiem ceļiem, kurš saglabājies kā notikumu liecinieks. Ceļš ved no Krimuldas uz Siguldu. Jau vācbaltu apgaismotāja novadpētnieka – mākslinieka Johana Kristofa Broces 1794. gada zīmējumā "Siguldas un Krimuldas pilsdrupas" redzams lauku ceļš gar Krimuldas pili, pa kuru iet zemnieks un darba ratus velk zirgs. Lai braukšana pa Gaujas senlejas nogāzi ar zirga pajūgu būtu droša, ceļu izveidoja līkloča formā, tā uzbrauktuvi padarot daudz lēzenāku. Domājams, ka ceļš atjaunots 19 gs., kad Krievijas cars Aleksandrs otrais un viņa sieva ieradušies uz vizīti siguldā. Pāri ceļam bijuši vairāki mazi tiltiņi, ko iedzīvotāji dēvējuši par velna tiltiem. Tagad serpentīna ceļš kļuvis par romantisku pastaigu vietu.

The biography of Krišjānis Valdemārs tells us that during the summer of 1839, teachers and students from the Lubezere school spent a few days on the coastline in Roja, where Valdemārs would later help to build a maritime school.  The area was breath-taking and unforgettable for the little boy.  “The noble appearance of the sea grabbed the spirit of the young man so powerfully that during those three days, I thought about nothing other than the noble sea, with childish courage that allowed me to prepare a plan for a deeper port in the Roja River so that larger boats and small ships could enter it,” Valdemārs wrote. (Source: Roja TIC)

Neliela apdzīvota vieta nacionālā parka ziemeļrietumu daļā, kur kādreiz atradusies Rebases muiža. Mūsdienās no tās saglabājušās klēts atliekas, pie kurām apskatāms interesants vēstures liecinieks – sens akmens, ko izmantoja kulšanas procesā (Peksukivi).