| No | Name | Description |
|---|---|---|
|
Cēsu centrālais laukums – Vienības laukums (20.gs.sākumā – Konventa laukums) – atgādina par Cēsu kauju notikumumiem, kuru nozīme un ikviena dalībnieka ieguldījums aprakstīti devīzē uz pieminekļa “No zobena saule lēca”. Cēsu kaujas 1019.gada jūnijā bija svarīgs Latvijas valstiskuma vēstures pagrieziena punkts, kad apvienotais latviešu un igauņu karaspēks sakāva vācu landesvēru, kas apdraudēja Baltijas valstu pastāvēšanu. Vienības laukums turpina būt par nozīmīgu notikumu liecinieku. 1989.gada 23.augustā daudzu cēsnieku ceļi veda uz Vienības laukumu, kuram cauri vijās Baltijas ceļš. |
||
|
The biography of Krišjānis Valdemārs tells us that during the summer of 1839, teachers and students from the Lubezere school spent a few days on the coastline in Roja, where Valdemārs would later help to build a maritime school. The area was breath-taking and unforgettable for the little boy. “The noble appearance of the sea grabbed the spirit of the young man so powerfully that during those three days, I thought about nothing other than the noble sea, with childish courage that allowed me to prepare a plan for a deeper port in the Roja River so that larger boats and small ships could enter it,” Valdemārs wrote. (Source: Roja TIC) |
||
|
Vijciema čiekurkalte ir viena no retajām vēsturiskajām čiekurkaltēm Eiropā, kas celta 19. gadsimtā, un ir ne vien teicami saglabājusies līdz mūsdienām, bet arī, izmantojot vairāk nekā 100 gadus senas iekārtas, čiekurkaltē arvien tiek žāvēti čiekuri, lai iegūtu augstas kvalitātes meža sēklas. Pateicoties ēkas bagātajai vēsturei un senajām čiekuru žāvēšanas tradīcijām, Vijciema čiekurkalte ir iecienīts tūristu objekts, kas piesaista vēstures, dabas un tehnoloģiju interesentus. Vijciema čiekurkaltes apmeklētājiem ir iespēja doties izzinošā ekskursijā gan individuāli, gan grupās. Ekskursijas laikā ir iespēja atklāt čiekurkaltes vēsturi, skatīt čiekuru apstrādes cikla demonstrāciju, kā arī uzzināt, kur, kā un kāpēc čiekuri tiek lasīti. Ekskursijas un individuālos apmeklējumus iepriekš jāpiesaka, zvanot 26478620. Cena
|
||
|
Divas mazas apdzīvotas vietas nacionālā parka dienvidrietumu daļā. No kādreiz piecām Kolski ciema saimniecībām līdz mūsdienām ir saglabājusies tikai viena. Kolski iedzīvotājus līdzīgi kā citviet Baltijas valstīs pēc 2. pasaules kara deportēja uz Sibīriju. Kolski apkārtnē redzamie mājdzīvnieki „apsaimnieko” šejienes pļavas, neļaujot tām aizaugt ar mežu. Tādējādi tiek uzturēta apkaimes vēsturiskā ainava. 3 km dienvidrietumos meklējams Kobasāres ciems. Tā nosaukums (koopa no igauņu valodas nozīmē ala, saar – sala) atgādina par Ziemeļu kara notikumiem, kura laikā cilvēki slēpušies pašu raktās alās. Kobasārē un tam blakus esošajā Apjas (Apja) ciemā var izbaudīt patiesi 21. gadsimtam nepierastas lauku ainavas. |
||
|
This may be an ancient cult object, and today it is a little hill in the dunes that is a bit larger than other local hills. It is said that a church once sank into the dune. This tale suggests that there was a Christian or pagan prayer place here at one time. (Source: Roja TIC) |
||
|
Находится на ул. Базницас, д. 17. Здание построено в XVII веке, как жилой дом кулдигского бургомистра. В 1701 году здесь гостил король Швеции Карл XII, который в передней оставил огромный сундук (2 х 2,5 м), на который после реставрации можно взглянуть и сегодня. |
||
|
The Middle Ages and the beginning of the last century cemetery at the church of Mazirbe. It is surrounded by a moss-covered stone fence. There you can find a number of interesting sights-Werewolf's Tomb, Old Taizelis Tomb, Grand Pine, etc.. |
||
|
In 1804 Käsmu founded the first Estonian naval school and from 1798 – 1920 built more than 40 ships. Now there is a museum about seafaring. |
||
|
The cosy land road along the sea is 1 km long, and it offers a look at the wonderful aspects of the village. To the right are rocks from the sea, as well as miniature flower gardens on the seashore with tempting benches and overturned boats. On the side of the shore is the Kaltene library, which is more than 100 years ago. It was initially a summer home for Baron Nolken, and it was built in 1899. Later it was rebuilt several times and took on new roles. An elementary school was installed here in 1926, after which it became a club and then, in 1992, a primary school once again. The path runs along beautiful seashore homesteads, among which one can find the former homes of old fishermen and ship builders such as Burliņi. At one time, the Žulnieki portage at Smilgas was the site of the kiln of blacksmith Pēteris Valdemārs. He was the main blacksmith for ships between Kaltene and Upesgrīve. (Source: Roja TIC) |
||
|
In Metsanurme Village Centre you can see restored old threshing barn, limestone barn oven and few tools that were used ages ago. You could be also interested in seeing an outdoor exhibition which focuses on historical agricultural tools. All of this is made to look interesting to not only locals but also visitors. |
||
|
The Smārde saloon has a very long history,
and food is served here. There is a car park, and
approx. 100 m to the East is a cemetery and
monument to commemorate soldiers who fell
during World War II.
|
||
|
Ein zweistöckiges Holzhaus auf dem Uošvės-Hügel mit wunderschönem Blick aufs Haff. Hier hat drei Sommer der Träger des Nobelpreises, deutscher Schriftsteller Thomas Mann (1875 – 1955) verbracht. |
||
|
Name of Litene is associated with one of the most tragic pages of Latvian history. In twenties and thirties of the 20th century a Latvian Army summer camp was located nearby, where in the summer of 1941 Latvian officers faced the communist terror: Nearly five hundred officers of Latvian army were sent to Norilsk in Siberia, part of them was shot and secretly buried in the nearby forest. At the end of the summer of 1941 about 300 civilians, mostly Jews, were shot there by the army of Nazi Germany. Today, honouring the memory of people killed, memorial and memorial sites are created. |
||
|
Neliela apdzīvota vieta nacionālā parka ziemeļrietumu daļā, kur kādreiz atradusies Rebases muiža. Mūsdienās no tās saglabājušās klēts atliekas, pie kurām apskatāms interesants vēstures liecinieks – sens akmens, ko izmantoja kulšanas procesā (Peksukivi). |
||
|
Šis ir viens no retajiem ceļiem, kurš saglabājies kā notikumu liecinieks. Ceļš ved no Krimuldas uz Siguldu. Jau vācbaltu apgaismotāja novadpētnieka – mākslinieka Johana Kristofa Broces 1794. gada zīmējumā "Siguldas un Krimuldas pilsdrupas" redzams lauku ceļš gar Krimuldas pili, pa kuru iet zemnieks un darba ratus velk zirgs. Lai braukšana pa Gaujas senlejas nogāzi ar zirga pajūgu būtu droša, ceļu izveidoja līkloča formā, tā uzbrauktuvi padarot daudz lēzenāku. Domājams, ka ceļš atjaunots 19 gs., kad Krievijas cars Aleksandrs otrais un viņa sieva ieradušies uz vizīti siguldā. Pāri ceļam bijuši vairāki mazi tiltiņi, ko iedzīvotāji dēvējuši par velna tiltiem. Tagad serpentīna ceļš kļuvis par romantisku pastaigu vietu. |
||
|
This set of buildings represents a homestead for a fisherman and a farmer. The house was built in 1926, and the ancillary buildings all date back to the first half of the 20th century. The homestead can be seen from the road. |
||
|
(V-1279) linked Kuldīga and Alsunga before a new road was built. The lovely gravel road weaves through forests and farmland. During appropriate weather, it can be used as an alternative road to learn about the landscapes of the Suiti region. You can also bike down the road. |
||
|
The Narūta River which flows out of Lake Ežezers is approximately 1 km long and ends at the small Obiteļi windmill lake. On the right bank of the river is a windmill that was built around 1900. Today the site has the Obiteļa leisure centre with a sauna and banquet facilities. |
||
|
Das alte zemgalicshe wirtschaftspolitische Zentrum, das eine stark befestigte Siedlung vor der Ankunft der Kreuzritter war. Die Ruinen der Burg des Livländischen Ordens. |
||
|
Atrodas Vārtājas ielejas labajā krastā un labi saskatāms no Priekules – Grobiņas (P106) ceļa. Senās kuršu zemes – Piemares pilskalns, kas vēstures avotos pirmo reizi minēts 1253. gadā – līgumā starp Kurzemes bīskapu un Livonijas ordeni. Viens no lielākajiem Dienvidkurzemes pilskalniem. Iespējams, ka iepriekš – arī sens kulta kalns. Pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados veiktajos arheoloģiskajos izrakumos konstatēts, ka pilskalns bijis apdzīvots jau vidējā dzelzs laikmetā. Pie tā konstatēta liela senspilsētas vieta. |
||