PIEKUNI

Piekūnu Pirts enerģiju un neaizmirstamo atmosfēru grūti aprakstīt no lielpilsētas atbraukušam cilvēkam. Piebildīšu, ka līdzi mums bija 4,5,6,8 gadīgi bērni, kuri līdz šim ar pirti bija uz Jūs. Pati neatceros, kad tā labprātīgi būtu klejojusi pa pļavām un brikšņiem, izlijusi un slapja līdz pēdējai vīlītei. Bet pēc tā visa mana dvēsele gavilēja un es redzēju, kā bērniem acis mirdzēja no redzētā un sajustā brīnuma. Mums pilnas rokas bija salasītas ar visdažādākajām zālītēm, zariņiem un tējiņām. Pirtniece sīki un smalki stāstīja, kura zālīte, kam paredzēta. Ar zālītēm izklātajā pirtī ar pirts dziesmām un stāstiem bērni atplestām mutēm sēdēja uz lāvas. Gatavojām kopā skrubīšus, jaucām zāļu tēju kokteilīšus un pēc pirtnieces pēriena visi kailām miesām lēcām pērkona un lietus pavadībā piemājas dīķītī. Cik tas bija LABI! PALDIES PIEKŪNU PIRTNIECEI!