| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
 |
Nepilnus 100 km garš un līdz 36 km plats saldūdens līcis, kas ziemeļos (starp Klaipēdas ostu un Kopgali) ir savienots ar Baltijas jūru. No Baltijas jūras to atdala iespaidīgā Kuršu kāpu strēle. Kuršu jomā ietek lielākā Lietuvas upe – Nemuna. Kuršu jomas krasti ir g.k. apauguši ar niedrēm, daudzviet purvaini un pat grūti pieejami. Jau kopš seniem laikiem Kuršu joma ir bijusi ļoti nozīmīga vietējo cilvēku ikdienas nodarbes – zivju zvejas vieta. Kuršu joma un tās skaistās ainavas ir daudzviet vērojamas gan no Kuršu kāpu ciemiem, gan arī augstāko kāpu virsotnēm. Kuršu jomu ar prāmi šķērso ikviens, kas no Lietuvas (Krievijas pusē Kuršu strēle ir savienota ar Kaļiņingradas (kādreiz – Sembijas) pussalu) dodas uz Kuršu kāpām. |
|
 |
Kafejnīca viesu namā "Imulas", pie ceļa Kandava - Sabile (9.km). Abavas senlejā, 5 kilometrus no Sabiles. Gan latviešu tradicionālie ēdieni, gardi grilēti steiki ar dažādām piedevām, itāļu pastas, ķīniešu maltīte. |
|
 |
Atrodas Jelgavas centrā, Akadēmijas ielā 10. Tagad redzamā ēka (vēlais baroks, agrais klasicisms) tapa pēc Kurzemes un Zemgales hercoga Pētera Bīrona iniciatīvas laika posmā no 1773. – 1776. gadam (dāņu arhitekts Severīns Jensens) vietā, kur atradās hercogienes Annas pils. 1775. g. šeit tika dibināta pirmā Latvijas augstskola Academia Petrina (Pētera akadēmija, nosaukta tā dibinātāja vārdā), bet 1782. g. - izveidota pirmā observatorija. Krievijas impērijas laikā šeit atradās ģimnāzija, kuru absolvēja K. Barons, J. Alunāns, J. Čakste, A. Smetons u.c. 1952. g. ēkā izveidoja Jelgavas vēstures un mākslas muzeju, kam 1975. g. piešķīra latviešu glezniecības vecmeistara Ģederta Eliasa (1887. – 1975.) vārdu. Muzeja ekspozīcija vēsta par pilsētas un novada vēsturi Kurzemes un Zemgales hercogistes periodā un pēc tā. Pie iespaidīgās ēkas novietoti četri Kurzemes hercogistes laika lielgabali un Ģ. Eliasam veltīts piemineklis (1987. g., tēlnieks I. Zariņš), kā arī tēlnieka K. Jansona darinātā pieminekļa Jelgavas atbrīvotājiem “Lāčplēsis un Melnais bruņinieks” fragments. |
|
 |
Burbišķes muižā 1991. gadā ierīkots Daugivenes kultūras vēstures muzejs – liegums aizņem 28 ha platību. Centrālajā parka daļā ir 3 ha dīķis ar 15 salām, 11 tiltiem un tiltiņiem. Kopš 2000. gada te tiek organizēti tulpju ziedēšanas svētki, kuru laikā tiek eksponētas ap 300 šķirņu tulpes. |
|
 |
Saimniecība atrodas gleznainajā Karulas Nacionālajā parkā (Karula Rahvuspark). Šeit var gan paēst, gan pārnakšņot. Ēdiens tiek gatavots pārsvarā no vietējām izejvielām saimniecības virtuvē. Saimniecībā audzē arī gaļas buļļus. |
|
 8 dienas
|
The route brings you to Kaunas, multiple Lithuanian regional parks and allows to enjoy the landscapes of the river Nemunas. Kaunas is Lithuania’s second largest city. It is notable for its modernist architecture. The city is located at the confluence of the two largest Lithuanian rivers: Nemunas and Neris. Moving further from Lampėdžiai to Vilkija, the Forest Trail runs for two days along trails and small countryside gravel roads next to the right bank of the river Nemunas. This section is shaped by beautiful landscapes with views of the river, the waterfront meadows and small villages. Do not miss the ferry in Vilkija crossing over the river Nemunas, one of the few still in operation in the Baltic States. For the next two days from Vilkija, the Forest Trail runs through its most spectacular sections in the Dubysa Regional Park from Kirkšnovė to Šiluva with mounds on riverbanks and historical churches now and there. This regional park covers the impressive Dubysa river valley, which reaches a depth of 40 m and a width of up to 500 m. Be prepared for a rolling terrain. Next, the route will take you to the town of Šiluva – the Catholic pilgrimage site – and to the Kurtuvėnai Regional Park. It is among the most forested areas of Central Lithuania; thus, the regional park with its glaciated valleys is a wonderland of forests, waters and wetlands. The Forest Trail leads along small forest paths, tourist trails, beautiful tree alleys and wetlands. The walk ends in Šaukėnai village, from where the city of Šiauliai is easily reached. |
|
 |
Maza apdzīvota vieta ar dažām viensētām uz pussalas (salos tulkojumā no lietuviešu valodas nozīmē „sala") starp vairākiem ezeriem. Salos II ir viens no sešiem Augštaitijas nacionālā parka etnogrāfiskajiem ciemiem. Ciems patiks tiem, kas meklē ļoti nomaļas vietas ar vecām guļbaļķu dzīvojamām un saimniecības ēkām. No Salos II pa sauszemes maršrutu var doties pārgājienā līdz Ladakalnim un Ginuču pilskalnam (sk. iepriekš). |
|
 |
Kafejnīca "Pie Jančuka" atrodas Līgatnes kultūras nama ēkas pagrabstāvā. Vasarās pie Līgatnes upītes izveidota vasaras terase. Latviešu virtuve: Siļķe, aukstā zupa, kupāti, cūkgaļas kotletes, mednieku desiņas, cūkgaļas ribiņas, pankūkas ar biezpienu, kartupeļu pankūkas. Īpašais ēdiens: Cūkgaļas karbonāde „Pie Jančuka”. |
|
 |
Pīrissāre ir 7,5 km² liela pastāvīgi apdzīvota Peipusa ezera sala. Pārsvarā šeit uz dzīvi ir apmetušies krievu vecticībnieki, kas vairākus gadsimtus rūpējas par savas savdabīgās kultūras saglabāšanu. Iedzīvotāji galvenokārt nodarbojas ar zvejniecību. Uz lauksaimniecībai piemērotas zemes audzē dārzeņus, visvairāk – sīpolus. Uz Pīrisāri no Lāksāres ostas var nokļūt ar prāmi "Koidula" (tālr.: +372 527 2974, www.veeteed.com). |
|
 |
1891. gadā dibinātais Kuremē klosteris ir mūsdienās vienīgais atvērtais pareizticīgo sieviešu klosteris Igaunijā. Aizvēsturiskos laikos Kuremē teritorijā atradās igauņu svētbirze un kalna pakājē – upuravots, kas tagad savu dziedniecisko īpašību dēļ ir pazīstams kā “svētavots”. Klostera vārti ir atvērti apmeklētājiem, lai varētu apstaigāt teritoriju un iepazīties ar klostera iemītnieču ikdienas dzīvi. Lai pamatīgāk apskatītu visu kompleksu, ieteicams pasūtīt vietējā gida pakalpojumus. |
|
 |
Talsi tiek dēvēti par deviņu pakalnu pilsētu. Tās vēsturiskā apbūve ap Baznīckalnu, Talsu un Vilkmuižas ezeriem ir veidojusies g.k. 19. gs. Viena no skaistākajām ir Lielā iela ar mazstāvu (divi – trīs stāvi) apbūvi (divslīpju jumti). Skaistas ainavas paveras no Talsu ezera apkārtnes un Ķēniņkalna. |
|
 |
Z/s Kotiņi pamatnodarbošanās ir graudkopība ar specializāciju sēklkopībā. Vieni no lielākajiem sēklas ražotājiem valstī. Apsaimniekojamās zemes platība ir 4500 ha, no kuriem 3500 ha ir augstu kategoriju sertificētas sēklas lauki. Audzē kviešus, miežus, rapsi, pupas, zirņus, auzas, rudzus, eļļas rutkus, sinepes, griķus, āboliņu, sarkano auzeni, timotiņu, Speltas kviešus. Saimniecība piedāvā produktus ar pievienoto vērtību:
Daļa no Kotiņu produktiem ir atzīti ar zaļās karotītes kvalitātes zīmi! Kotiņi ir saimniecība, kur lieto Latvijā ražotu 100% zaļu enerģiju. |
|
 |
Līčainā un pussalām bagātā Ciriša ezera (atrodas Ciriša dabas parkā) klājs rotājas ar vairākām salām, no kuras lielākā – Upursala savā koku lapotnē ir paslēpusi Upurkalnu - senu latgaļu pilskalnu. Tā pakājē konstatētas senas apmetnes liecības un atrastas trauku lauskas, akmens kalts un citi priekšmeti. Salas austrumdaļas piekrastē izveidota laivu piestātne, bet apkārt salai - labiekārtota dabas taka. Pilskalnā uzvedīs koka kāpnes. Laivu var sarunāt viesu namā „Aglonas Cekuli”. |
|
 |
Jūras apsardzes rajons ar zenītraķešu divizionu Miķeļtornī tikusi īpaši veidota Padomju savienības ārējās robežas aizsardzībai. Pašlaik teritorijā tiek izmantota tikai robežsargu bijušā teritorija, kur izvietots Ventspils krasta apsardzes bataljona novērošanas punkts.
|
|
 |
Gaujas tilts Siguldā ir vienīgais tilts Latvijā ar šādu unikālu tehnisko risinājumu. Pirmo reizi tilts uzcelts 1937. gadā, taču kara laikā tas tika sagrauts. 1950. gadā to atjaunoja. 2017. gada vasaras beigās noslēgsies tā rekonstrukcijas darbi. |
|
|
|
11. lielākā Igaunijas sala. Tās vidusdaļu aizņem > 100 gadus vecs platlapju (liepu, ozolu, ošu u.c. lapu koku) mežs, bet piekrastē dominē pļavas un nelieli mitrāji. Apdzīvota ir tikai Abrukas Z daļa. Tūristu maz apmeklēta vieta, kur iespējams nodoties mazskartas dabas baudīšanai.
|
|
 |
Garšu istabā nobaudīsiet labākās alus ķēķa Pihtla garšas, tradicionālo Saaremaa mājas alu, kā arī Saare sieru, Fresko saldējumu, ābolu limonādi un citus vietējos labumus. |
|
 |
Ģimenes restorāns “Hercogs” atrodas Jelgavas pilsētas centrā pie Hercoga Jēkaba laukuma. Pavāri izmanto vietējās izejvielas, sadarbojas ar briežu dārzu „Rudiņi”. Latviešu virtuve: Aukstā zupa, brieža gulašzupa, brieža karbonāde, cepts zandarts vai sams, cūkgaļas cepetis, jēra sautējums, kartupeļu pankūkas, smiltsērkšķu deserts. Īpašais ēdiens: Liellopu filejas steiks uz akmens. |
|
 |
Lielpaugurā ir vairākas augstākās vietas – Laktas kalns (250 m v.j.l.), Egļu kalns (268 m v.j.l.) un Bākūžu kalns (272 m v.j.l.). Tos savieno zemes ceļš, kuru vērts izstaigāt un pameklēt interesantus skatu punktus. Ļoti labs skats uz Vidzeme augstienes pauguru mugurām paveras no Laktas kalna ziemeļu nogāzes.
|
|
 |
Pastariņa muzejs ir izveidots tipiskā Ziemeļkurzemes lauku sētā Tukuma novadā. Muzejs veltīts rakstniekam Ernestam Birzniekam - Upītim, kurš bērnībā saukts par Pastariņu. "Bisnieku" viensēta, kurā rakstnieks dzimis, ir vairāk kā 400 gadus sena, un vēsturiskās ēkas tajā atjaunotas atbilstoši 20. gadsimta vidus situācijai, kad sētā saimniekoja rakstnieka brālis Kārlis Birznieks. Atjaunotajās ēkās - klētī, seklā kūtī, pirts-dārē, dziļajā kūtī un vāgūzī - izveidotas ekspozīcijas, kuras caurvij rakstnieka stāstu motīvi. Apmeklētājiem tiek piedāvātas dažādas izglītojošas programmas. Iespējams izzināt arī 19. gadsimta beigu maizes cepšanas tradīcijas un pašiem izcept maizes kukulīšus. Cepot maizi, var uzzināt vairāk par rakstnieka dzīvi un bērnības dienām "Bisniekos", kā arī daiļradi. Muzejā tradicionāli tiek svinēti saulgrieži, notiek arī krustabas un aktivitātes jaunlaulātajiem. |
|
