Edvarda Virzas piemiņas dārzā apskatāmi koki, kuriem veltīti dzejoļi. E.Virza bija latviešu dzejnieks un rakstnieks, kurš ir sarakstījis leģendāro romānu “Straumēni” par latviešu zemnieku dzīvi. Skaisto 18. gs. Mazmežotnes pili atjaunojusi graudu audzētāju ģimene. Rundāles pils ir pazīstama kā Latvijas baroka un rokoko arhitektūras dārgakmens, kas ietver arī franču stila parku un rožu dārzu ar vairāk nekā 2200 rožu šķirnēm. Bruknas muižā jūs varēsiet apskatīt dārzu, kas ir iekopts kā renesanses parks, rožu dārzu un vīna dārzu. Rudzīšu vīna dārzā aug aptuveni 80 vīnogu šķirnes, savukārt Bānīšu saimniecības upeņu dārzā iespējams salasīt gardas ogas. Gundegās ir apskatāms skaists ainavu dārzs. Vārkavas parkā atrodas 200 gadu seni ozoli. Riekstiņi ir autentiska vienģimeņu Sēļu saimniecība ar īpašu garu un gaisotni. Kaldabruņā apmeklēsiet Siena muzeju un mākslas galeriju, kas atrodas siena šķūnī. Vīnogu selekcionēšana un kultivēšana bija Paula Sukatnieka liela kaislība, un viņa piemiņas dārzu ir vērts apmeklēt ražas novākšanas laikā. Dvietes muiža lepojas ar savu 19. gadsimta ainavu parku un akmens tiltu. Daugavpils - otrā lielākā Latvijas pilsēta, ir slavena ar atjaunotajiem 19. gs. Daugavpils cietoksni un tā Marka Rotko muzeju. Sēlijas kokaudzētava piedāvā ekskursiju pa ābolu dārzu, ābolu glabātuvi un ražošanas telpām. Izbaudiet glāzi ābolu sulas un vīna ražotāju stāstus! Berķenele ir ievērojamā latviešu autora un sociālā aktīvista Raiņa memoriālais nams. Rokišķu novada muzejs un muiža ir viens no svarīgākajiem Aukštaitijas reģiona kultūras centriem. Liudvikas un Stanislovas Didžiļu saimniecības muzeja dārzā ir tradicionālās lietuviešu ābolu šķirnes, ziedi un augi. A. Baranauskas un A. Vienuolis-Žukauskas memoriālais muzejs prezentē kultūru, literatūru, vēsturi, agrārās kultūras un tehniskas vēsturi Anīkšķu reģiona. Tradicionālo Lietuvas ziedu dārzu var redzēt arī Bronē Buivydaites piemiņas muzejā. Anīkšķos jūs varat iziet taku koku galotnēs, labirinta parku, kā arī daties braucienā pa Aukštaitijas šaursliežu dzelzceļu. Traupja Botāniskajā dārzā jūs atradīsiet visu, sākot no daudzgadīgām ziedu kolekcijām un akmens dārziem, līdz ziedu pulkstenim un dekoratīvam baseinam ar ūdensaugiem. Taujēnu muižas interjers dekorēts ar Radziwiłla ģimenes portretiem, skulptūrām, medību trofejām un antīkiem ieročiem. Pastaigājieties pa Ukmerges vecpilsētu un baudiet skatu no vecā ugundzēsības torņa. Survilai saimniecība piedāvā baskāju taku, kurā var staigāt pa priežu, purvu, kūdras, māla, grants, pulētu stiklu, priedes skuju, salmu un citām virsmām. Vytautas Dižā Universitātes Kauņas Botāniskais dārzā aug unikāli augi, ierīkota lielākā oranžērija Lietuvā, senie Lietuvas puķu dobju augi tiek demonstrēti dažādās augu kopās atbilstoši botāniskajai klasifikācijai. Tadas Ivanauskas saimniecībā pie Obelynes parka jūs redzēsiet 300 sugu un augu šķirņu kolekciju, ieskaitot vecāko koku divdaivu ginku. Kauņā varat redzēt vecāko ābeli Lietuvā  - gandrīz 360 gadus senu, 8 metrus garu, 285 cm platumā 1,3 metru augstumā. Maršruts beidzas Kauņā, Lietuvas otrā lielākajā pilsētā, kas bija galvaspilsēta no 1920. gada līdz 1939. gadam.

Cesvaines vārds rakstiskajos avotos pirmoreiz minēts 1209. g. Pilsēta ikvienam Latvijas apceļotājam saistās ar baronu Vulfu dzimtu, kas 1815. g. iegādājās Cesvaines muižu. Cesvaines ekonomiskais uzplaukums pēc Pļaviņas-Gulbenes dzelzceļa izveides. Pilsēta cieta 2. Pasaules kara laikā. 2002. g. beigās Cesvaines pils skāra traģēdija – ugunsgrēks, kura laikā cieta lielākā pils daļa. Pēc liela sabiedrības, valsts un pašvaldības atbalsta Cesvaines pils „atgūstas" un joprojām saglabā Vidzemes un Latvijas mēroga tūrisma objekta statusu.

Zemnieku saimniecība "Iesalnieki-1" atrodas Pļaviņu novada Vietalvas pagastā. Saimniecības pamatnodarbe ir graudaugu audzēšana – rapsis, mieži, kvieši un zālāji. Kopējā platība 180 ha. Interesants ir fakts, ka abi brāļi saimnieko kopā un kopīgiem spēkiem apsaimnieko vairāk kā 800 ha. 

Aptuveni 2km garā Ķirbižu meža izziņas taka izveidota apļveidā gar Vitrupes abiem krastiem. Visā takas garumā var mācīties atpazīt Latvijas mežu raksturīgākos kokus, krūmus un augus. Šeit var aplūkot arī Vālodzes dižozolu (6.5 m). Upes labajā krastā, pie tā sauktā vīna pagrabiņa un kreisajā krastā apmēram 200 m no takas sākuma pie Meža muzeja, atklājas ainaviski skati uz ieleju un Vitrupi.

Izcila lokveida taka (4,5 km), kuras lielākā daļa (koka laipas) ved pa Rīsas purvu (Riisa raba). No takas un divstāvīgā koka skatu torņa ir vērojami purva ezeriņi, lāmas, un purvaini meži. Ja nacionālā parka apskati sāk no ziemeļu puses, tad šī taka ir labs ceļojuma iesākums!

Atrodas 0,1 km ziemeļos no Dobeles pilsdrupām - laukumā starp Tērvetes ielu un Liepājas šoseju. Tas veltīts 1. pasaules karā un Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem kareivjiem. 1940. g. pilsētas Vienības laukumā atklāto pieminekli (tēlnieks K. Zemdega) desmit gadus vēlāk uzspridzināja, bet 1996. g. atklāja no jauna (tēlniece I. Berga). Laukumā apskatāms 1989. g. uzstādītais piemiņas akmens (tēlnieks M. Zaurs) zemgaļu aiziešanai no Dobeles, kas notika 1289. g. Pirms aiziešanas uz Lietuvu, tie nodedzināja savu koka pili Dobeles pilskalnā. No laukuma paveras labs foto – rakurss uz Dobeles pilsdrupām.

Atrodas Preiļu dienvidrietumu daļā, Talsu ielā 21. Muzeja ekspozīcija veltīta keramiķa P. Čerņavska (1923. – 1997.) darbiem, kas izceļas ar savām gaišajām, dzeltenīgajām un spilgtajām glazūrām. Muzeja apmeklētāji var piedalīties māla izstrādājuma tapšanas (t.sk. cepļa izņemšana) procesā un iegādāties suvenīrus.

Seno un mūsdienīgo amatu prasmju popularizēšana, izkopšana un tālāknodošana.

Uzņēmums Ineses Tortes ir vienīgais Latvijas ražotājs, kas ražo tortes un desertus, kas izgatavoti no 100% dabīgām un vietējās izcelsmes sastāvdaļām. Konditoreja, kuru 1993. gadā dibināja izcilā konditormeistare Inese Goldmane, sāka darboties kā neliels ģimenes uzņēmums Kuldīgā. Šobrīd katru mēnesi ražojam tūkstošiem tortes un desertus, kas nonāk uz pircēju galdiem gandrīz visā Latvijā. 

Aicinām ciemos ikvienu, kas vēlas baudīt tasi kafijas un tējas kopā ar gardu tortes gabaliņu, kā arī uzzināt par mums un mūsu produkciju!

Viens no labākajiem veidiem, kā iepazīties ar sidru, ir paviesoties kādā no sidra darītavām, kur klātienē var redzēt, kā sidrs tiek gatavots. Vairākas sidra darītavas piedāvā apmeklējumus, kuros sidrdari parādīs ražošanas procesu, ļaus nodegustēt savu produkciju un pastāstīs par to.

Sidrdari pieņem apmeklētājus pēc iepriekšējas pieteikšanās. Rezervējiet savu apmeklējumu laikus, lai mazajās saimniecībās, kur bieži vien strādā tikai pati ģimene vai pāris darbinieku, sidrdari var paspēt apvienot tūristu uzņemšanu ar savu ikdienas darbu. Parasti sidra darītavas uzņem viesus visu cauru gadu, dažos gadalaikos ir iespējams vērot arī ražošanas procesu, tādēļ sidra darītavas apmeklējumam ieplānojiet apmēram 2 stundas.