| Nr | Nosaukums | Apraksts |
|---|---|---|
 |
Dibināts 1959. gadā., 60 skujkoku un 350 lapu koku sugas.
Lāčupītes krastos starp Tukuma – Kolkas ceļu un jūru krasta kāpās atrodas dendrologa Igora Medņa veidotie svešzemju koku un krūmu stādījumi. I. Mednis veica eksperimentus un pētīja - kā vietējiem apstākļiem pielāgojas un aklimatizējas dažādas svešzemju augu sugas. Te vērts ierasties maijā un jūnijā, kad zied rododendri.
|
|
 |
Baltu augu muzejs dibināts 2014.gadā sadarbībā ar Šauļu universitātes botānisko dārzu. Apmeklētājus gaida 85 m garš un 40 m plats objekts, kura teritorija – 0.34 ha. |
|
 |
Sena latgaļu apdzīvota vieta. 10. gs. Krāslavas novads nonāca Polockas kņazu, bet 13. gs. - Livonijas ordeņa pakļautībā. Līdz 18. gs. sākumam tā pastāvēja kā muižas centrs. 1729. g. par 1400 dālderiem Krāslavu nopirka Johans Ludvigs Plāters. Plāteru dzimta Krāslavā valdīja divus gadsimtus. 18. gs. vidū Plāteri uzsāka Krāslavas pils celtniecību. Pēc Polijas pirmās dalīšanas 1772. g. Latgali pievienoja Krievijai. Krāslava sāka panīkt. Pēc Rīgas – Daugavpils - Vitebskas dzelzceļa izbūves (1865. g.) pilsētas saimnieciskā dzīve atkal uzplauka. Krāslavu maz skāra 2. Pasaules kara laika notikumi, tādēļ mazskarta saglabājusies 20. gs. sākuma koka apbūve. |
|
 |
Vijciema čiekurkalte ir viena no retajām vēsturiskajām čiekurkaltēm Eiropā, kas celta 19. gadsimtā, un ir ne vien teicami saglabājusies līdz mūsdienām, bet arī, izmantojot vairāk nekā 100 gadus senas iekārtas, čiekurkaltē arvien tiek žāvēti čiekuri, lai iegūtu augstas kvalitātes meža sēklas. Pateicoties ēkas bagātajai vēsturei un senajām čiekuru žāvēšanas tradīcijām, Vijciema čiekurkalte ir iecienīts tūristu objekts, kas piesaista vēstures, dabas un tehnoloģiju interesentus. Vijciema čiekurkaltes apmeklētājiem ir iespēja doties izzinošā ekskursijā gan individuāli, gan grupās. Ekskursijas laikā ir iespēja atklāt čiekurkaltes vēsturi, skatīt čiekuru apstrādes cikla demonstrāciju, kā arī uzzināt, kur, kā un kāpēc čiekuri tiek lasīti. Ekskursijas un individuālos apmeklējumus iepriekš jāpiesaka, zvanot 26478620. Cena
|
|
 2 dienas
|
A scenic and tradition-rich stretch of the Forest Trail symbolised by the onion. Onions were brought to the region by Old Believers in the 17th century. Ladies and gentlemen selling home-made onion strings on the roadside have become somewhat of a business card of the villages. The villages on the twenty-four kilometre stretch of road between Varnja and Kallaste are connected by the tourist route called Onion Road. The landscape is decorated by colourful wooden houses, small fish shops and a restaurant where you can enjoy tea made in the samovar, true to the traditions of Old Believers. You can visit the Kostja’s onion farm, where the host welcomes the guests and shows them onion cultivation. It is also worth visiting the Chicory Museum in Kolkja to get acquainted with the history of chicory cultivation in row villages near Lake Peipus. At the end of the trail you will reach Alatskivi, where the famous Alatskivi Castle is located. |
|
 |
Viesītes muzeju “Sēlija” veido 2 nodaļas – Mazā Bānīša parks un Paula Stradiņa skola. Ekspozīcijas vēstī par Sēlijas šaursliežu dzelzceļa vēsturi, Sēlijas kultūrvēsturi, Stradiņu dzimtu, medicīnas vēsturi Viesītes apkārtnē, Stenderu dzimtu, amatniecību, Viesītes pilsētas un tuvākās apkārtnes vēsturi un ļaudīm. Muzejs izveidots 2000. gadā un tā nozīmīga ekspozīcijas daļa atrodas bijušā šaursliežu dzelzceļa depo ēkā (dzelzceļš darbojās laikā no 1916. – 1972. g.), kur novietota atjaunotā lokomotīve, pasažieru vagons, drezīna u.c. Muzejā apskatāmi eksponāti, kas atspoguļo Viesītes un plašākas teritorijas ievērojamāko personību dzīves gājumu, notikumus un kultūras mantojumu. |
|
 |
Izcila lokveida taka (4,5 km), kuras lielākā daļa (koka laipas) ved pa Rīsas purvu (Riisa raba). No takas un divstāvīgā koka skatu torņa ir vērojami purva ezeriņi, lāmas, un purvaini meži. Ja nacionālā parka apskati sāk no ziemeļu puses, tad šī taka ir labs ceļojuma iesākums! |
|
 |
Apmeklētājiem tiek piedāvāta vīna dārza apskate un stāstījums par vīnogu šķirnēm, kā arī izzināt vīndarīšanas noslēpumus. Ekskursijas laikā apmeklētāji var iepazīt vīnogu audzēšanas tradīcijas Latvijā, apskatīt un nobaudīt jaunākos sasniegumus vīnogu selekcijā, kā arī saņemt padomu vīnogu audzēšanā un kopšanā. Iespējams arī iemalkot paštaisītu mājas vīnu un iegādāties vīnogu stādus. |
|
 |
Zemnieku saimniecība "Dzirnas" nodarbojas ar bioloģisko putnkopību, audzē zemenes un dārzeņus. Saimniecība apsaimnieko 11 ha zemes. Tajā iegūtās olas ar zīmolu "Vistu olas", sīpoli un ķiploki tiek pārdoti veikalos "Klēts" Rimi hypermārketos Rīgā. Savukārt zemenes pārdod dzimtajā Alsungā, kā arī pēc pieprasījuma piegādā Rīgā. Iespējams arī apmeklēt un apskatīt saimniecību, taču nepieciešmaa iepriekšēja pieteikšanās. |
|
 |
Amatnieks strādā svēpētās (melnās) keramikas tehnikā. Aicina apmeklētājus uz cepļa atvēršanu, radošajām darbnīcām, piedāvā keramikas izstrādājumu pasūtīšanu un iegādi. |
|
 |
"Dobele Agra S.I.A." ir moderns, nākotnes perspektīvā domājošs lauksaimniecības uzņēmums Latvijā. "Dobele Agra S.I.A.", kas atrodas netālu no Dobeles - Krimūnās, kā viens no lielākajiem aramzemes apstrādātājiem Latvijā pašlaik apstrādā apmēram 5 800 ha lauksaimniecības zemes Dobeles un Jelgavas rajonos. Uzņēmums specializējas graudaugu audzēšanā pārdošanai vietējos un starptautiskajos tirgos, tādējādi gadā tiek saražotas apmēram 20 00 - 25 000 tonnas graudaugu, no kuriem lielākā daļa ir kvieši mieži, rapsis un pākšaugi. Pārsvarā tiek audzētas ziemas šķirnes. |
|
 |
Pirts noma, izmitināšana, ēdināšana, banketu zāles noma, internets, makšķerēšana, volejbola laukums. |
|
 |
Viena no vecākajām Latvijas apdzīvotajām vietām, jo laikā no 7.–9. gs. (pēc citiem avotiem: 4.–10. gs.) te atradusies lielākā zināmā skandināvu tirgotāju un karavīru kolonija tagadējās Baltijas teritorijā. Gotlandes un Zviedrijas ieceļotāji apmetni ierīkoja tajā laikā kuģojamās Ālandes upes labā krasta pakalnā – Skābaržkalnā. Uzskata, ka tieši šeit atradusies 9. gs. hronikās pieminētā kuršu Jūrpils (Seeburg). Pilsētas senākā apbūve izveidojusies ap Lielo ielu, kā arī ap Saules |
|
 |
Kokaudzētavas „Sēlija” apmeklējums un tās saimnieka Mendriķa aizrautīgais stāstījums par ābeļu audzēšanu. Ekskursija pa ābeļdārzu, ābolu noliktavām un ražošanas cehiem. Ābolu sulas baudīšana un vīndaru dzīvesstāstu klausīšanās pie vīna glāzes. Arī mūsdienās Berķeneles pusmuižā ir daudz ābeļu. Pēc ekskursijas pa ābeļdārzu un Raiņa bērnu dienu māju, muzeja darbinieki aicinās pie tradicionālā latgaliešu galda, kurā goda vietā būs ābolu ēdieni un dzērieni – ābolu pīrāgs, ābolu debessmanna, cepti āboli un ābolu sula. |
|
 |
A/s „Preiļu siers” ir lielākais siera ražotājs Latvijā, kas eksportē vairāk kā 90 % siera. Pilsētā atrodas trīs veikali „Preilis” (Daugavpils iela 66 a, Tirgus laukums 5, Rēzeknes iela 15), kuros pieejams visplašākais a/s „Preiļu siers” produkcijas klāsts. Preiļos ražotā siera “Čedars” trīs veidu degustāciju, kā arī mājas saldējumu no šī siera ar filmas noskatīšanos par ražotni piedāvā vietējie mājražotāji, kas atrodas Preiļu parka aktīvajā jeb pludmales zonā – pludmales terases kafejnīca “Pampūkas” (degustācijām iepriekšējā pieteikšanās pa tel. 25867735, darbojas no Mātes līdz Tēva dienai). Preiļos pie A/S “Preiļu siers” rūpnīcas (Daugavpils iela 75) atrodas Latvijā vienīgais piemineklis sieram. Vēl pasaulē ir tikai četri pieminekļi sieram, no tiem divi atrodas Francijā un pa vienam - Kanādā un ASV. Tādēļ Preiļus droši var dēvēt par Latvijas siera galvaspilsētu. |
|
 |
Meklējama pilsētas centrā - Tirgus laukumā 11. Dievnams uzcelts 1886. g. Ēkā atrodas vairāki nozīmīgi mākslas pieminekļi – gleznas, krucifikss (18. gs.) u.c. Baznīcas dārzā apskatāma skulptūra “Latgales māte” (tēlnieks B. Buls) un piemineklis politiski represēto piemiņai (tēlniece V. Dzintare). Baznīca ir apskatāma arī no iekšpuses. |
|
 |
Krodziņš Kaali jau ilgus gadus saviem viesiem piedāvā labākos igauņu un sāremiešu ēdienus un dzērienus no vietējām izejvielām, kā arī iepazīstina ar salas kultūru un vēsturi. Kaali meteorīta krātera un muzeja apmeklētāji šeit var nobaudīt gardu maltīti. |
|
|
|
1671. g. celtā pils vairākkārt pārbūvēta un pašreizējo skatu (klasicisma stils) ieguva 1820. - 1923. gadā. To ieskauj 19. gs. sākumā veidots parks ar rotondu un akmens tiltu. Tematiskas izstādes. |
|
 |
Ošvalkos uzstādītā piemiņas zīme veltīta latviešu bēgļiem (1944. - 1945. g.), kas pāri Baltijas jūrai uz Zviedriju devās zvejas laivās. |
|
 |
Saimniecības pamatnodarbošanās ir diļļu audzēšana un to pārstrāde. Siltumnīcā audzē arī Itālijas dienvidos zināmu melones un gurķa krustojumu "Carosello", kas latviski nodēvēts par "pūkaino gurķi". Iespējamas degustācijas, kā arī saimniecības produkcijas iegāde. |
|
