Bijušais Baltijas ledus ezera senkrasts. Varam tikai iedomāties ainavu pirms vairāk nekā 10 000 gadiem, kad Kurzemes pussalu klāja tundrai līdzīga veģetācija un pret stāvo senkrastu triecās ledaina ezera viļņi, kuros peldēja dažāda lieluma aisbergi. Mūsdienās vairāk nekā 20 km garā (Slīteres nacionālā parka teritorijā – ap 9 km garš posms) un līdz 42 m augstā krauja ir viena no iespaidīgākajām šāda veida reljefa formām Latvijā. Tās piekājē plešas Piejūras zemienes Irves (nosaukums tiek skaidrots ar lībiešu „īrva, īra" – „stirna") līdzenums – kādreizējais Baltijas ledus ezera dibens. Zilo kalnu krauju daudzviet šķērso nelielu strautu un upīšu (Pitragupe, Lorumupe, Kaļķupe, Mazupe u.c.) ielejas, veidojot sazarotas un pat ļoti sarežģītas gravu sistēmas, kas īpaši iespaidīgas izskatās bezlapu periodā. Daudzviet gan pašas kraujas, gan to šķērsojošo gravu un to sānu gravu krastos atsedzas pārsvarā neliela izmēra Narvas svītas smilšakmens atsegumi. Tie ir Latvijā vecāki nogulumieži, kas dabisku atsegumu veidā parādās virszemē. Neskatoties uz iespaidīgajiem izmēriem, visā Zilo kalnu garumā ir tikai dažas vietas ar plašākiem skatu punktiem (skatu tornis pie Dundagas – Mazirbes ceļa, skats no Šlīteres bākas, skats no Mežlīdumiem) un vietas, kur var patiesi izbaudīt senkrasta varenību (skati uz Zilo kalnu krauju un gravām pie Cirstes – Mazirbes ceļa, Cirstes – Riepaldu ceļa, Mežlīdumu un Vīdales - Melnsila ceļa). Te vērts atbraukt arī pavasarī, kad Zilo kalnu nogāzes slīgst mežloku (lakši) spilgtajā zaļumā.

Restorāns "Marijas kafija" atrodas Rēzeknes centrā blakus Rēzeknes augstskolai, un iekārtota ēkā ar velvētiem pagrabiem.

Latviešu virtuve: aukstā zupa, plānās un kartupeļu pankūkas, cūkgaļas cepetis, cūkas ribiņas, teļa gaļas kotletes, jēra gaļas sautējums, cepta menca vai forele.

Īpašais ēdiens: kazas siera salāti.

This tour will take you on a walk through the Curonian Spit from Nida to Smiltynė. The Curonian Spit National Park is located on a long, sand-dune spit that separates the Curonian Lagoon from the Baltic Sea coast. A sand beach of ~50 km is running on the western side of the dune spit, while the shore of the Curonian Lagoon is shallow and characteristic of ridged bays overgrown with reeds. The Baltic Coastal Hiking Route starts in the centre of Nida near the port. In Nida, it runs along the Curonian Lagoon promenade, offering beautiful views of the spacious waters. From Nida to Bulvikio Cape, the Baltic Coastal Hiking Route winds along small forest paths leading up and down pine-covered dunes; in the village of Preila, the trail runs along the promenade of the lagoon. Between Pervalka and Juodkrantė, the Baltic Coastal Hiking Route leads along a beautiful, sandy beach. You can take the Raganų kalnas (Hill of Witches) trail in Juodkrantė. The route alternates between the Baltic Sea coast, the dunes and the Curonian Lagoon until it finally reaches the ferry, which will take you to Klaipėda.

Šajā vietā var izjust dabas skaistumu, tās spēku, enerģiju, būt harmonijā ar dabu, kā arī izjust ne tikai akmeņu, augu, latvju zīmju un āderu enerģiju, bet akmeņi te ir kā rota dārzam. Daiļdārzs ir ar skatu uz jūru un ūdenskritumu kaskādi, kura priecē pavasarī un rudenī, bet vasarā tā ir akmens upe. Tas atrodas 1 km uz ziemeļiem no Tūjas autobusa pieturas. Dārzā apskatāmas 28 skujeņu, 14 dekoratīvo krūmu, kā arī 13 rododendru šķirnes, alpenārijs un ziemcietes. Ir interesanta akmeņu kolekcija, iespējama to enerģētiskā lauka noteikšana, dārzs ar ezotēriku. Apskatāma Vidzemes akmeņainā jūrmala. Daiļdārzs daudzkārt godalgots Salacgrīvas novada un Latvijas valsts mērogā.

Lauku māja pie Sartų ezera netālu no Sartų zirgu audzētavas, Dusetų hipodroma, kur katru gadu pirmajā februāra sestdienā notiek pie zirgu skriešanās sacīkstes. Trīs sešvietīgi namiņi ar terasi, tualeti, dušu un virtuvīti. Lielākai ģimenei vai draugu kompānijai moderna, bet autentiska Vecā māja ar 5 numuriem aprīkotiem ar dušu un tualeti, virtuvi. Basketbola, volejbola un bērnu rotaļu laukumi. Tradicionālā dūmu pirts, kubls.  Atpūtnieki var izmantot laivas un ūdens velosipēdus, kajakus un velosipēdus.  Maršruti pa Sartų ezeru, Šventosios un Kriaunos upēm. Izjādes, riteņbraukšana pa Sartai Reģionālo parku. Makšķerēšana.

Viesu nama saimnieki siltajā laikā aicina viesus nogaršot āra virtuvē gatavotos ēdienus (plovu, omleti, pīrāgus). Ēdienu gatavošanai tiek izmantoti pašu dārzā izaudzētie dārzeņi.

Atrodas Tukuma centrā. Piedāvā latviešu ēdienus. Sadarbojas ar vietējiem zemniekiem un lauku labumu ražotājiem. 
Latviešu virtuve: Mēlīšu salāti, siļķe kažokā, pankūkas ar ievārījumu, pildīta karbonāde zemnieku gaumē, mājas kotletes, mencas fileja, sēņu podiņš.

Kodas ir progresīvs sidra zīmols no Dienvidigaunijas, kas pazīstams ar savu ilgtspējīgo un precīzo pieeju sidra darīšanai. Zīmols bioloģiski audzē vairāk nekā 30 ābolu šķirnes, nodrošinot autentiskas garšas bez mākslīgām piedevām. Kodas uzsver tīras, neatšķaidītas ābolu sulas izmantošanu savos sidros, sadarbojoties ar fermentācijas ekspertiem, lai pilnveidotu unikālas ražošanas metodes. Ilgtspēja ir viņu filozofijas pamatā – viņi ievēro bezatkritumu pieeju, pārveidojot ābolu blakusproduktus par stiprajiem dzērieniem, biezeņiem un citiem produktiem. Kodas 2021. gadā veica zīmola maiņu, paplašinot savu piedāvājumu, iekļaujot bezalkoholiskos dzērienus, stipros dzērienus un pārtikas produktus, apvienojot tradīcijas ar inovācijām.

Krimuldas luterāņu baznīcu uzskata par vienu no vecākajiem Latvijas dievnamiem. Tā sākotnēji celta 13. gs. sākumā drīz pēc Kubeseles iekarošanas un vēlāk daudzkārt pārbūvēta. Blakus baznīcai izveidots meditācijas labirints "Lilijas zieds". Kad 1217. g. pie Vīlandes kaujā krita lībiešu virsaitis Kaupo, tā pelnus pēc nostāstiem esot apbedījuši baznīcā. Par Kaupo kapa vietu tautā dēvē nelielu pauguru pie blakus esošās Runtiņupītes (Runtiņš), kuras labajā krastā atrodas ~ 7 m gara mākslīgi raktā Kubeseles jeb Runtiņala. Runtiņupītes kreisajā krastā slejas Kubeseles pilskalns. Pie baznīcas sākas Kubeseles dabas taka. Pa to var aiziet līdz Gaujai, kuras krastā iegūlis Lielais (Runtiņa) akmens. Turpat apskatāmi Gaujas plostnieku uzstādītie enkurkluči. Krimuldas viduslaiku pili (4 km austrumos no Krimuldas baznīcas) cēla 13. gs. otrajā pusē vietā, kur Gaujas senlejas labo pamatkrastu pāršķeļ dziļā Vikmestes grava. Pils (saimniekoja Rīgas domkapituls – Rīgas arhibīskapu padome) bija iespaidīga celtne, kuras plašo iekšpagalmu ietvēra 1,5 m biezs aizsargmūris. 1601. g. atkāpjoties, Krimuldas pili uzspridzināja zviedru karavadonis Heinrihs Līvens. Tagad ar mežu apaugušajā pilskalnā apskatāmas nelielas pilsdrupas. Pie tām atrodas Gaisa trosu ceļš un sākas Krimuldas Serpentīna ceļš. Netālu esošā Krimuldas muiža pirmoreiz rakstos ir minēta jau 15. gs. Tagad redzamo muižas pili būvēja 19. gs. neoklasicisma stilā (īpašnieks - firsts Līvens). 20. gs. 20 gados pēc pils atsavināšanas tā nonāca Latvijas Sarkanā Krusta īpašumā, kas izveidoja bērnu sanatoriju. Mūsdienās pilī atrodas rehabilitācijas slimnīca "Krimulda", bet no saimniecības ēkām ir saglabājušies muižas staļļi, kūts, kalpu, pārvaldnieka un t.s. Šveices māja, kā arī parks. Te piedāvā tematiskas ekskursijas. Ja pa Gauju brauksim ar laivu, tad tuvumā varēs aplūkot ap 15 m augstās Velnalas klintis. Tās var labi redzēt arī no pretējā - kreisā Gaujas krasta (izveidota atpūtas vieta). Klinšu vidusdaļā atrodas ap 19 m dziļā un 4,7 m augstā Krimuldas Velnala. Ja no Velnalas klintīm pa Gaujas labā pamatkrasta lejasdaļu dosimies Turaidas virzienā, skatam pavērsies ar smilšakmens atsegumiem bagātā Piķenes krauja. Tās piekājē ir izveidota ~ 1 km garā Piķenes bebra taka. Takas malā atrodas Mazā Velna ala (5 m gara) ar iztekošo Gudrības avotiņu, gan arī tikpat garā Aunapieres ala. Redzamas arī nelielas vecupes.

Koka baznīcu uzcēla jau 1766. g., bet jauno - mūra - cēla vecās vietā un iesvētīja 1868. gadā. Augstā torņa dēļ tā kalpoja kā dienas orientieris kuģotājiem. 1993. g. iesvētīja mākslinieces Guntas Liepiņas-Grīvas altārgleznu „Kristus un Pēteris uz jūras”, ko uzgleznoja pazudušās vietā. 1923. g. 18. novembrī blakus esošajā Mazirbes mācītājmuižā (tagad – rekolekciju centrs) iesvētīja zilibaltizaļo lībiešu karogu. Mācītājmuižas apkārtnē var uzmeklēt Mazirbes mērakmeņus - Lielā mēra (1710., 1711.) lieciniekus. Teksts latīņu valodā uz tiem vēstījis, ka piekrastes lībiešus pieveicis Kārlis IX un mēris. Teksti akmeņos vairs nav izlasāmi, taču ir atšifrēti un zināmi. Mazirbes kapos apskatāms Vecā Taizeļa piemineklis, piemineklis kapteiņa A. Bertholda vecākiem un leģendārais Vilkača kaps.