Iespēja iepazīties ar savvaļā augošiem un kultivētiem ārstniecības augiem, pašiem tos ievākt, izbaudot Latgales neskarto dabu, sasiet ārstniecības augu slotiņu veselībai un pirtij. Nodegustēt augu tējas lauku klusumā vai tieši otrādi - kopā ar „Muzikantu ciema” muzikantiem, piedaloties jautrās aktivitātēs, iepazīties ar bagāto latgaliešu tautas dziesmu un polku pūru.

Tēlnieka Kārļa Zemdegas veidotais piemineklis (1937. g.) ieguvis un pārmantojis tautas nosaukumu, jo sākotnēji to sauca par „Rūjienas atbrīvošanas un kritušo karavīru piemineklis”. Padomju gados tas netika nojaukts tikai tā iemesla dēļ, ka pretējā ielas pusē novietotais Ļeņina stāvs uz lielāka izmēra paaugstinājuma „nomāca” Tālavas taurētāja pieminekli.

No torņa Engures ezera austrumu krastā (blakus dzīvei savvaļā pielāgoto mājlopu ganības, piebraucams no Bērzciema puses), atklājas skats uz ezera ziemeļaustrumu daļu – niedrājiem, saliņām, Lielo salu, govīm un zirgiem.

Šis ir viens no 6 ceļojuma maršrutiem sērijā "Baudi laukus!", un tas aicina apmeklēt Lauku Labumus – visdažādāko veidu un nozaru saimniecības un uzņēmumus, kas atvērti apmeklētājiem, piedāvā ekskursijas, nogaršot, apskatīt un iegādāties savus ražojumus. Tur apskatāmi mājdzīvnieki, mūsdienīgas lauku saimniecības, amatnieku darbnīcas, iegādājami lauku produkti – maize, medus, mājas vīns un alus, siers, ogas, augļi, zivis, gaļa, dārzeņi, tējas un citi laukos audzēti labumi. Pa ceļam iespējams ieturēt pusdienaslauku krodziņos. 

1991. gadā dibinātais Žemaitijas Nacionālais parks (Žemaitijos Nacionalinis parkas) atrodas Žemaitijas augstienes ziemeļrietumu daļā. Tā reljefu ir veidojis ledājs pirms aptuveni 12 000 gadu. Parks veidots ezeru, upju, mitrāju un mežu ekosistēmu, kā arī žemaišu kultūrvides aizsardzībai. Parkā atrodas Žemaitijas vēsturiskā novada lielākais ezers – Plateļu (Platelių), kas ir izraibināts ar pussalām, līčiem un salām. Ezeri kopumā aizņem ap 7 % no parka teritorijas, bet meži – aptuveni 45 %. Vecu priežu un egļu meži, kā arī jauktie meži ir viena no parka nozīmīgākajām dabas vērtībām. Vairākās vietās Nacionālajā parkā ir sastopami mitrāji, kas ir svarīga dzīves vide retām un aizsargājamām augu un dzīvnieku sugām. Kopumā nacionālajā parkā ir konstatēta 1031 augu suga un ap 2500 dzīvnieku, t.sk. bezmugurkaulnieku sugas. Plateļu (Platelių) ezera piekraste ir populāra atpūtas vieta, īpaši vasaras laikā. Parka teritorijā atrodas daudzi populāri tūrisma objekti, izveidoti kājāmgājēju un velomaršruti. Populārākie kultūras pasākumi ir Meteņu (Užgavėnės) un saulgriežu svinēšana, kā arī reliģiskie svētki, kas notiek Žemaišu Kalvarija (Žemaičių Kalvarija) ciemā. Apmeklētāju centrs atrodas Plateļu pilsētas centrā.

Šilutes muižu mūsdienās mēdz saukt tā pēdējā saimnieka vārdā – Hugo Šoja muiža. Šilutes muižnieks, parka izveidotājs Hugo Šojs (Scheu) muižu iegādājās 1889.gadā. Viņš atjaunoja muižas ēkas un apkaimi, tāpat izveidoja 2 parkus: muižas un par “kraukļu mežu” saukto meža parkus. Muižai blakus izveidoja angļu tipa parku ar pastaigu takām. Meža parks, veltīts iedzīvotāju pastaigām, izveidots abās Šišos līkumotās upes pusēs, ko savieno gājēju tilti. Parkā, kas izpleties gar Šišes upi līdz senajam dzelzceļa tiltam,  atrodamas ap 150 augu sugas. Šobrīd parkā ir 40 koku sugas un krūmi.

Saimnieks no Latvijā audzētām izejvielām ražo un piedāvā > 20 dažādus (t.sk. eksotisko ziedu) vīnus. Šeit var nobaudīt un iegādāties vīnus, kas darināti no ogām, augļiem, dārzeņiem un ziediem, t.sk. no baltajiem ceriņiem, melnā plūškoka, pienenēm, dižbrūklenēm u.c. Blakus esošajā dienliliju dārzā (lielākais Austrumeiropā) var iegādāties stādus.

Dienliliju dārzā ir apskatāmas un nopērkamas gan pasaulē slavenu dienliliju selekcionāru šķirnes, gan dienliliju dārza aizsācēja V. Baņģiera, gan arī jaunās selekcionētās dienliliju šķirnes. Kopumā dārzā vara apskatīties un iegādāties vairāk kā 1000 dažādas dienliliju šķirnes! Dārzs apmeklētājiem ir brīvi pieejams, dienliliju ziedēšanas laikā, jūlijā un augustā, katru dienu no 9-19. Piedāvā majas vīna “Vējkalnietis” degustācijas.

Ne – biologam šī teritorija nebūs saistoša – grūti pieejams, atrodams un vēl grūtāk caurbrienams purvainu mežu masīvs Ziemeļos no Rīvas ciema. Nav domāts un piemērots apmeklējumiem.