Kuldīgu pelnīti uzskata par skaistāko Latvijas viduslaiku mazpilsētu. Tās vietā jau pirms 13. gs. atradies senās kuršu zemes Bandavas centrs. 1242. g. Livonijas ordenis pie Ventas rumbas uzsāk mūra pils celtniecību. Pie pils izveidojas apdzīvota vieta, kas pirmā (1378. g.) Kurzemē iegūst pilsētas tiesības. Nozīmīga ir arī tās dalība Hanzas savienībā. Laikā no 1561. - 1795. g. Kuldīga ir Kurzemes hercogistes galvaspilsēta. Likumsakarīgi, 17. gs. pirmajā pusē tā piedzīvo strauju saimniecisko izaugsmi, kas beidzas līdz ar Ziemeļu kara un mēra epidēmijas sākumu. Kurzemnieku lepnums un lielāku industriālu objektu trūkums ir iemesls, kādēļ padomju laikā pilsētā neieplūda lielākas imigrantu masas, tādēļ Kuldīga šodien ir viena no latviskākajām Kurzemes pilsētām. Uz Kuldīgu ir vērts braukt un uzkavēties vairāk nekā vienu dienu, jo te darāmā netrūkst. Dabas mīļotāji var vērot lidojošās zivis, bet kultūrvēstures pētniekiem te paveras visnotaļ plašs darba lauks.

Atrodas Ostas ielas rietumu galā. No laukakmeņiem veltīto kompozīciju uzstādīja 1938. g. (idejas autors – bijušais Ventspils ostas kapteinis V. Ābelnieks) un tā ir piemiņa visiem zvejniekiem un jūrniekiem, kuriem atdusas vieta ir jūras dzelme.

Audzētavas apmeklētājiem gida pavadībā piedāvā staltbriežu, dambriežu un muflonu apskati ar stāstu par dzīvnieku audzēšanas īpatnībām. Veic selekcijas darbu.

Bijušais kursenieku zvejniekciems Kuršu jomas krastā, kas atrodas ~ 5 km no Pervalkas. Preilas pirmsākumi meklējami 1843. g., kad arī šeit uz dzīvi pārcēlās Nagļu (Naglių) un Karvaiču (Karvaičių) ciemu iedzīvotāji. Vēl tagad zem Karvaiču kalna – 59 m augstas kāpas atrodas ar smiltīm apbērtā ciema vieta. Preilā ir viena centrālā iela, kuras malās ir redzami gan 19. – 20. gs. mijas koka nami, gan arī vēlāk celtas ēkas, kuras izmantoto kā vasarnīcas vai viesu namus. Te ir vērts pasēdēt kādā no vietējiem krodziņiem un nobaudīt zivis! No Nidas līdz Preilai un Pervalkai var nokļūt arī pa veloceliņu.

Atrodas Katedrāles ielā 1. Ķemeru vecākā baznīca celta 1893. g. Ziemeļkrievijas koka baznīcu arhitektūras formās (arhitekts V. Lunskis). Pie dievnama apglabāti 1. pasaules karā kritušie 97 krievu karavīri, kuriem 1925. g. atklāts piemineklis - melns marmora krusts. Netālu no baznīcas meklējami 2. pasaules karā kritušo un pēc kara no ievainojumiem mirušo padomju karavīru brāļu kapi un piemineklis. Šī ir senākā Ķemeru baznīca. Pēc nostāstiem tā ir celta bez nevienas naglas. Baznīcā var ieiet dievkalpojumu laikā, taču apmeklētājiem jābūt atbilstoši ģērbtiem! Pārējā laikā ēka apskatāma no ārpuses.

Šis ir viens no 6 ceļojuma maršrutiem sērijā "Baudi laukus!", un tas aicina apmeklēt Lauku Labumus – visdažādāko veidu un nozaru saimniecības un uzņēmumus, kas atvērti apmeklētājiem, piedāvā ekskursijas, nogaršot, apskatīt un iegādāties savus ražojumus. Tur apskatāmi mājdzīvnieki, mūsdienīgas lauku saimniecības, amatnieku darbnīcas, iegādājami lauku produkti – maize, medus, mājas vīns un alus, siers, ogas, augļi, zivis, gaļa, dārzeņi, tējas un citi laukos audzēti labumi. Pa ceļam iespējams ieturēt pusdienaslauku krodziņos. 

Dienvidigaunijas brīvdabas muzejs, kur varat iepazīties ar 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma skolām un lauku laužu dzīvi. Te apskatāma skolas ēka, tiesas nams, nabagmāja, palīgēkas, klēts, dzīvojamā rija, būdnieka māja un holandiešu tipa vējdzirnavas. Apskatāmas arī lauksaimniecības mašīnas un transportlīdzekļi.