Nr | Nosaukums | Apraksts |
---|---|---|
Glempings atrodas Auces novadā. Tā ir atpūtas vieta ar privātu teritoriju, kurā rast jaunas izjūtas, nakšņojot vigvamos, saplūst ar dabu, baudīt klusumu un mieru tālu no pilsētas, redzēt briežu un stirnu barus, supot apkaimes ūdeņos, doties pārgājienā pa meža takām, šaut ar loku un baudīt dabiskas ainavas skaistumu. Vigvamā ir glempinga telts cienīgas ērtības - gulta, interjera priekšmeti, āra terase. Viesiem tiks piedāvātas arī brokastis. Uzņēmums "Nomadic Homes" piedāvā arī iegādāties vai noīrēt vigvamus privātiem pasākumiem, atpūtai vai sava biznesa uzsākšanai. |
||
Muzeju (K. Valdemāra ielā 47) atklāja 1969. g. vecās jūrskolas ēkā, kuru dibināja 1864. g. pēc K. Valdemāra ierosmes. Jūrskolā tās pastāvēšanas laikā izglītību ieguva vairāk nekā 1000 tālbraucēji kapteiņi un stūrmaņi. Muzeja ekspozīcija iepazīstina ar pirmās latviešu jūrskolas darbību, kā arī burukuģu būves vēsturi Vidzemes piekrastē 19. gs. otrajā pusē - 20. gs. sākumā. Muzeja dārzā ir apskatāma enkuru kolekcija un savulaik noskalotās (restaurēta) Ainažu bākas virsdaļa. |
||
Atrodas Subates vēsturiskajā centrā. Ēka (nav torņa) celta no laukakmeņiem 1831. g. par grāfa Mihaila Zīberga – Plātera līdzekļiem. Tā priekšpusē slejas iespaidīgs zvanu tornis. Dievnamā atrodas 18. gs. beigu skulpturālā grupa “Golgāta”, krucifikss un nozīmīgs galvenā altāra cilnis – kokgriezums. Pēdējais tapis pēc slavenās Leonardo da Vinči freskas “Svētais vakarēdiens” motīviem. |
||
Atrodas 0,1 km ziemeļos no Dobeles pilsdrupām - laukumā starp Tērvetes ielu un Liepājas šoseju. Tas veltīts 1. pasaules karā un Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem kareivjiem. 1940. g. pilsētas Vienības laukumā atklāto pieminekli (tēlnieks K. Zemdega) desmit gadus vēlāk uzspridzināja, bet 1996. g. atklāja no jauna (tēlniece I. Berga). Laukumā apskatāms 1989. g. uzstādītais piemiņas akmens (tēlnieks M. Zaurs) zemgaļu aiziešanai no Dobeles, kas notika 1289. g. Pirms aiziešanas uz Lietuvu, tie nodedzināja savu koka pili Dobeles pilskalnā. No laukuma paveras labs foto – rakurss uz Dobeles pilsdrupām. |
||
Lieguma lielāko daļu aizņem sekla un aizaugusi ūdenskrātuve, kurā ligzdo daudzas, t.sk. retas un aizsargājamas putnu sugas. Novērtēts, ka lieguma regulāri ligzdo 150 – 450 lielo ķīru pāri.
|
||
“Rūme” - vieta Sēlijā, Zasā, kur tiekas radoši amatnieki un īsti Sēlijas zinātāji, kas lepojas ar savu sēļu mēli un sēļu tērpiem. Tieši šajā amatniecības centrā bieži vien amatnieki atrāda savus darba augļus, un cilvēki pulcējas uz dažādiem pasākumiem. |
||
”Cīruļi” atrodas 5 km attālumā no Rūjienas, Jeru pagastā. Īpašums ir pārmantots no paaudzes paaudzē, īpašniekiem vienojoties kopīgā mīlestībā uz ziediem, dažādu augu audzēšanai pārvēršoties arī par vaļasprieku. Dārzā atrodamas arisēmas, ramondas, magnolijas, knifofijas, rodžersijas, ligularijas, rožainā radiola, ehinācijas un vēl daudz vairāk pazīstamu, skaistu augu. Pavasaris iesākas ar sniegarožu un daudzo sīpolpuķu plaukšanu, vēlāk - krāsainie īrisu ziedi un trauslās astilbju skaras. Daudz skaistuma un krāsainības puķu dobēm piedod heihēras un hostas, kas priecē līdz pat vēlam rudenim. Dārzā aug arī skujeņi, vīteņaugi un katru gadu ražojoši vīnogulāji, kas veido pašu dārza telpu.
|
||
Sēlijā, Zasas muižas parkā, atrodas “Bērzzemnieki”, kur saimnieko Kalnāju ģimene. Atjaunojuši vēsturisko māju un ieveduši staļļos zirgus, ģimene sniedz viesiem iespēju iepazīt zirgus, piedalīties dažādos ikdienas darbos un doties izjādēs, kā arī nakšņot “muižiņā”. |
||
Kafejnīca "Kalnakrogs" atrodas Skrundas novada Rudbāržu pagastā pie Rīgas - Liepājas šosejas. Kafejnīcas ēdienkartē iekļauti latviskie ēdieni, iespējams pasūtīt banketu un izīrēt telpas semināriem. Piedāvā nakšņošanu. |
||
Atrodas Vihula Manor Country Club&Spa kompleksā, vēsturiskajā ledus pagrabā. Lauku krodziņa divos stāvos ir pieejamas vietas līdz 100 viesiem. Krodziņā ir kaļķakmens sienas, kas izdekorētas ar veciem lauksaimniecības darbarīkiem, koka sijas, viesmīles ir ģērbušās igauņu tautas tērpos. Igauņu folkloras mūzika, tradicionālā igauņu lauku virtuve, kuras pamatā ir dabiski un ekoloģiski produkti, un plašs alus klāsts. Grupām - tradicionālas igauņu pusdienas un vakariņas bufetes veidā, kā arī iespēja pasūtīt folkloras deju priekšnesumu vai tradicionālu igauņu dzīvo mūziku. |
||
Līdz 17. gs. astoņdesmitajiem gadiem tagadējā Vecdaugavas mikrorajona Skanstnieku vietā pastāvēja Daugavgrīvas pils, ko, sakarā ar Daugavas gultnes dabiskajām izmaiņām (kādreiz Daugava tecēja pa tagadējo Vecdaugavu) nojauca un „pārcēla” uz Daugavas kreiso krastu. No pašas pils nekas vairs nav saglabājies, toties vēl šodien ir redzami veco vaļņu un aizsarggrāvju paliekas, kuras zviedru armijas karavīri izmantoja kā apmetnes vietu Ziemeļu kara sākumā. Katrā ziņā, šī vieta ir interesants Rīgas vēstures un militārā mantojuma objekts, ko vērts apskatīt, esot pilsētas ziemeļdaļā.
|
||
Starp Pļaviņām un Gostiņiem - Skanstupītes kreisajā krastā pie tās ietekas Daugavā labi saskatāmas 17. gs. sākumā zviedru celto nocietinājumu - vaļņu un bastionu atliekas. 17. gs. šī bija Zviedrijai piederošās Vidzemes, Polijai piederošās Latgales un Kurzemes hercogistes (Daugavas kreisajā krastā) robeža. 1625. g. šajā vietā poļi sakāva zviedrus kā rezultātā Zviedrijas karalis Gustavs Ādolfs gandrīz zaudējis dzīvību. Mūsdienās skansti ietver Draudzības parks un uz tās uzcelta estrāde. Gostiņos redzamā ir viena no izteiksmīgākajām Latvijas skanstīm. No rietumiem skanstis norobežo Skanstupītes dolomīta kāple, kas veido 0,7 m augsto Skanstupītes ūdenskritumu, ko daļēji (atkarībā no ūdens līmeņa) applūdinājuši Pļaviņu HES ūdeņi. |
||
Pirmo reizi vēstures avotos 1253. g. šī vieta ir minēta kā kuršu apdzīvota apmetne. Laikā no 1637. – 1639. g. te uzcēla pirmās 19 kapelas – t.s. „Krusta ceļa stacijas", kas atgādināja Jeruzalemes Krusta ceļu. Kopš tā laika Žemaišu Kalvarija ir pazīstama kā nozīmīgs svētceļnieku galamērķis. Dažas no Krusta ceļa kapelām ir veidotas 17. – 18 gs., bet citas – 19. gs. Jāatceras, ka vēl pavisam nesen – Padomju laikos svētceļniekus nežēlīgi vajāja un represēja. Mūsdienās pilsētā ir izveidots 21 svētceļnieku „pieturas punkts". Te ik gadu (parasti no 2. – 12. jūlijam) notiek Žemaišu Kalvarijas katoļu draudzes svētki, kas pulcina daudz ļaužu no dažādām Eiropas valstīm. Iespaidīgā katoļu bazilika ir slavena ar Vissvētākās Jaunavas Marijas Katoļu Ģimeņu Karalienes gleznu, kas 17. gs. atvesta no Romas. Tai piedēvē brīnumdarītājas spējas. Interesants ir pilsētas ielu tīklojums, kas atgādina 9. – 13. gs. apdzīvotas vietas ielu plānojumu. Noteikti apskatāms iespaidīgais Žemaišu Kalvarijas pilskalns, kas slejas mazās Varduvas (Varduva) upītes krastā. |
||
Ja jums patīk aktīvs dzīvesveids, šī ekskursija ir ideāls veids, kā izbaudīt kulināro mantojumu, kas slēpjas Gaujas Nacionālajā parkā. Velomaršruts sākas no Strenčiem un vispirms ved caur divām vietējām alus darītavām Brenguļos un Valmiermuižā ar jaukām kafejnīcām un labu alu. Ceļā uz Valmieru apstāsieties arī Trikātas ciematā, lai nobaudītu vietēji gatavoto šokolādi. No Valmieras maršruts ved cauri skaistam mežam uz Cēsīm un tur esošo burvīgo viduslaiku vecpilsētu. Cēsīs apmeklēsiet vietējo maiznīcu un spirta rūpnīcu, lai nobaudītu produkciju. Jūs redzēsiet arī to, kā viduslaikos izskatījās ārstniecības un garšaugu dārzs. Brauksiet ar kanoe no Cēsīm uz Līgatni, kas ir viena no Gaujas skaistākajām vietām ar tās smilšakmens krastiem, attālām lauku viensētām un vecmodīgu ūdensdarbināmu prāmi. Līgatnes pilsētas vēsturiskais centrs ir saistīts ar tās papīrfabrikas attīstību. Šeit iespējams apmeklēt arī vietējos vīna un rokdarbu ražotājus vienā no apgabalam raksturīgajām mākslīgajām alām. Pārvietojoties pa kalnainajiem, līkumotajiem Siguldas ceļiem, redzēsiet Turaidas un Siguldas viduslaiku pilis, Gūtmaņala alu un citus gleznainus skatus. Siguldā baudīsiet latviešu tradicionālos ēdienus restorānos “Bucefāls”, “Aparjods” un viesu namā “Mauriņi” nobaudīsiet 80 ievārījumu veidus. |
||
Saimniecība atrodas 4 km ziemeļrietumos no Sunākstes, - vietā, kur savulaik atradies šaursliežu dzelzceļš. Tagadējā dzīvojamā māja – „Bānīši” ir bijusī šaursliežu dzelzceļa stacijas ēka. Apkaimes laukos 3 h platībā tiek audzētas upenes, kuras apmeklētāji var paši novākt savām vajadzībām, kā arī garšaugi, dārzeņi un augļkoki. Dārzā pacelts saimnieku dzimtas karogs. Nelielām interesentu grupām piedāvā pirti, stāsta par apkaimes vēsturiskajiem notikumiem. |
||
Koks atrodas nekopta lauka vidū. Neskatoties uz daudziem nokaltušajiem zariem un apkārtni – ainavisks un labi redzams no ceļa puses. Trešais resnākais Baltijas koks.
|
||
The tour presents UNESCO World Heritage Sites and the Intangible Cultural Heritage of Latvia and Estonia. Experience the famous traditions of song, national crafts, architecture and food of the unique Suiti and Seto ethnic groups. |
||
Restorāns "Marijas kafija" atrodas Rēzeknes centrā blakus Rēzeknes augstskolai, un iekārtota ēkā ar velvētiem pagrabiem. Latviešu virtuve: aukstā zupa, plānās un kartupeļu pankūkas, cūkgaļas cepetis, cūkas ribiņas, teļa gaļas kotletes, jēra gaļas sautējums, cepta menca vai forele. Īpašais ēdiens: kazas siera salāti. |
||
Jūras apsardzes rajons ar zenītraķešu divizionu Miķeļtornī tikusi īpaši veidota Padomju savienības ārējās robežas aizsardzībai. Pašlaik teritorijā tiek izmantota tikai robežsargu bijušā teritorija, kur izvietots Ventspils krasta apsardzes bataljona novērošanas punkts.
|
||
Šaursliežu dzelzceļa līnijas posms ar sliežu platumu 750 mm, kas savieno Alūksni un Gulbeni, ir daļa no kādreizējā Stukmaņu–Valkas dzelzceļa līnijas. Šobrīd tas ir Latvijā vienīgais funkcionējošais regulārās pasažieru satiksmes šaursliežu dzelzceļš. Bānītis kursē katru dienu. Alūksnes dienviddaļā celto Alūksnes stacijas ēku atklāja 1903. g. 33 km garo līniju, kurā ir 10 stacijas un pieturas punkti, bānītis veic ~ pusotras stundas laikā. Populāri ir ikgadējie Bānīša svētki, kas pulcina mazbānīša entuziastus. Vasaras sezonā tiek piedāvāti speciālie tvaika reisi ar restaurēto tvaika lokomotīvi “Ferdinands”. |