Nr | Nosaukums | Apraksts |
---|---|---|
Muižas ēka tikusi restaurēta, taču tā celta 1732. gadā. Muižas kompleksu veido – kungu māja, bijušās skolas ēka, pārvaldnieka māja, klēts, saimniecības ēka, kā arī tējas namiņš, kas atrodas senajā ozolu parkā, no kura takas tālāk aizvijas uz Meža parku. Ungurmuižas iekštelpās ir grezni zīmējumi (grenadieri, ziedu motīvi, zīmētas tapetes, drapēri, ainas no barona karagājieniem un ceļojumiem) kuru autors ir Limbažu gleznotājs Georgs Dītrihs Hinšs. Ungurmuižā par seno auru rūpējas katrs gleznojums, zīmējums un katrs nostūris. |
||
Mätiku saimniecība un pienotava nodarbojas ar piena ražošanu un pārstrādi, kā arī dējējvistu un aitu audzēšanu. Nelielajā pienotavā no pašu govju piena ražo visdažādākos piena produktus. Iepriekš piesakoties, var apciemot saimniecību, iepazīties ar tās darbu un nogaršot produkciju. |
||
Preiļos, blakus viesu namam „Pie Pliča” (Raiņa bulvāris) ikviens var apskatīt un ieiet Latgales un Latvijas mazākajā dievnamā – kapelā. |
||
Sietiņiezis atrodas Gaujas labajā krastā starp Valmieru un Jāņmuižu (uz ceļiem izvietotas norādes). Te ir izveidota labiekārtota lokveida dabas taka. Sietiņiezis ir viens no lielākajiem Latvijas baltā smilšakmens atsegumiem. Tā kraujas lielākais augstums ir 15 m, bet klinšu garums – ap puskilometru. Klintis ir interesantas ar formu daudzveidību. Te ir apskatāmas gan nelielas alas un nišas, gan erozijas gravas, kā arī smilšakmens veidojumi, kas atgādina stabus. Vienu no tiem sauc par Velna papēdi, bet nelielo 10,5 m garo alu – par Velnalu. Lai saudzētu atsegumu, tas no takas norobežots! Sietiņieža nosaukums ir it kā cēlies no daudzajām vientuļo bišu veidotajām aliņām, kas „izcaurumojušas" smilšakmens virsmu kā sietu. No Sietiņieža dienviddaļas paveras skats uz Gaujas senleju, bet tā apkārtnē plešas ainaviski priežu meži. Pie Gaujas izveidota atpūtas vieta, kur var kurināt ugunskuru un ieturēt maltīti. |
||
Ružinas krucifikss ir viens no raksturīgākajiem Latgales ainavā. Tā
celtniecībai izmantots koks, kā tas tradicionāli ir darīts agrākos laikos.
|
||
Kennu Alpaku fermā jūs varat redzēt Peru izcelsmes alpakas, brīnišķīgus dzīvniekus ar biezu un mīkstu vilnu. Kamēr esat šeit, jūs varat pabarot šos dzīvniekus ar našķiem, kurus piedāvā īpašnieki, un paglaudīt tos. Fermā arī atrodas kazas, truši, vistas un aitas. Veikalā jūs varat iegādāties suvenīrus un alpaku vilnas produktus. Kennu Alpaku ferma ir piemērota visai ģimenei. |
||
Plāča centrā pie Inčukalna – Valkas autoceļa (A3) atrodas Teodora Zaļkalna darinātais piemineklis Ziemeļlatvijas atbrīvotājiem 1919. gadā. Uz pieminekļa iekalti Edvarta Virzas teiktie vārdi: „Kamēr vien labību šais laukos sēs, Jūs slavinās un godam pieminēs”. Uz pieminekļa attēlots zemnieks ar zobenu pie iejūgta zirga. |
||
Dabas lieguma teritorija ieskauj nelielo Tāšu ezeru un tam pieguļošos ar krūmiem apaugušos purvainos krastus šaurā joslā. Teritorija veidota šeit esošo reto ligzdojošo un migrējošo putnu aizsardzībai. Dabas lieguma teritoriju var lieliski pārskatīt no nelielajiem grants ceļiem, kas to apjož no visām pusēm un atrodas ārpus aizsargājamās teritorijas. Dienvidos no Tāšu ezera atrodas Tāšu muižas komplekss. |
||
Tas ir viens no pirmajiem Lietuvas botāniskajiem parkiem. 1928.gadā I.Navidanskas, kuram tolaik bija vien 16 gadu, uzsāka parka veidošanu. 1965.gadā parku nodēvēja par Žemaitijas botānisko parku. Izidors kopā ar dēlu Rapolu, kurš šobrīd ir parka īpašnieks, turpināja paplašināt parku. |
||
Saglabājusies tikai neliela daļa no varenajiem zariem, no kuriem resnākie ir atbalstīti ar stutēm, bet ozola dobo vidu no lietus un sniega ūdeņiem aizsargā jumtiņš. Latvijas un Baltijas resnākais parastais ozols (Quercus robur) un resnākais Baltijas koks. Viens no Ziemeļeiropas resnākajiem ozoliem. Ainavisks. Netālu no ozola atrodas autostāvlaukums, informācijas stends.
|
||
Kaltenes luterāņu draudzes un baznīcas vēsture aizsākusies 1567. gadā, kad Kurzemes hercogs Gothards Ketlers izdevis pavēli būvēt Kurzemē jaunas baznīcas. Kā viena no tām tapusi arī baznīca Kaltenē. Tā saukusies par Svētās Katrīnas baznīcu. 1848. gadā vecās koka baznīcas vietā uzcelta baznīca no māla kleķa. 1880. gadā tai piebūvēta sakristeja, bet pati baznīcas ēka tikusi pārbūvēta un paplašināta 1896. gadā. Tā cietusi pirmā pasaules kara laikā no krievu mīnu kuģa šāviņa. Baznīca atjaunota 20.gs. divdesmito gadu pirmajā pusē. Kaltenes baznīcas altārgleznu „Kristus un Sv. Pēteris uz jūras” gleznojis M.Pols 1898. gadā (pēc R.Rihtera darba motīviem).18.gs. darinātā kancele un ērģeles, kas atrodas baznīcā ir valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi. Ērģeles būvējis ērģeļu speciālists Augusts Martins 1843. gadā, un tās sākotnēji uzstādītas Gulbenes baznīcā. 1943. gadā ērģeles pārvestas uz Kaltenes baznīcu. Šīs ērģeles ir vecākais līdz mūsdienām saglabājies A.Martina būvētais instruments. Baznīcas zvans izgatavots 2006. gadā „Liepājas Metalurgā”. 2012. - 2013. gadā pie baznīcas uzcelta jauna draudzes māja. Pie baznīcas vārtiem uzņemti pirmie kadri kinofilmai "Ilgais ceļš kāpās", kā arī "Meldru mežs". Turpat netālu atrodas mājas ar nosaukumu „Putniņi”. 1921. g. šajās mājas Kaltenē viesojies pats tā laika Kultūras ministrs Rainis. Šeit tajā laikā atradās veikals. 2. pasaules kara laikā vācieši nodedzināja vecās Putniņu mājas. (Avots: Rojas TIC) |
||
Atrodas dienvidos no Jēkabpils, Radžu smilšu – grants karjera (Radžu ūdenskrātuve) ziemeļaustrumu daļā. Interesanti, ka akmens „atrasts” karjera izstrādes laikā. Radžu akmens tiek vērtēts kā otrs lielākais Latvijas dižakmens (tilpums ~ 100 m3). Karjera ziemeļu daļā izveidots Jēkabpils Meža parks – populāra pilsētnieku atpūtas, pastaigu un sportošanas vieta. Radžu ūdenskrātuves pludmalei 2012. g. piešķirts Zilais karogs. |
||
Atrodas Lielvārdes parkā 19. gs. sākumā celtajā Lielvārdes muižas klētī, ko vēlāk izmantoja kā dzīvojamo ēku. 1922. g. tai piebūvēja verandu. Muzejs ēkā ir izvietots kopš 1970. g., un tā krājumā ir materiāli par latviešu tautas eposu “Lāčplēsis” un tā autoru - Andreju Pumpuru (1841. – 1902.), kā arī par Lielvārdes novada vēsturi un etnogrāfiju. Blakus muzejam guļ liels akmens - Lāčplēša gulta (ap 80 t) ar atlūzu, kas ieguvusi Lāčplēša segas nosaukumu. Abi akmeņi savulaik atradušies Daugavā blakus Lielvārdes salai, kur tagad viļņojas Ķeguma HES ūdeņi. Turpat apskatāms t.s. Spīdalas koka bluķis, kas atvests no Aizkraukles. Minētie objekti atrodas pie stāva, klinšaina Daugavas krasta, kura piekājē viļņojas Daugavas plašie ūdeņi. |
||
Restorāns "Višta puode" piedāvā dažādus gardus ēdienus, tostarp arī lietuviešu tradicionālos ēdienus. Restorāna telpas iespējams rezervēt dažādiem pasākumiem. |
||
Savā ziņā unikālo vairāk kā 24 400 ha lielo teritoriju padomju armija izmantoja kā kara aviācijas mācību mērķu poligonu. Poligona vēsture iesākās ar 1951. g. un, lai nodrošinātu teritorijas izmantošanu šādam mērķim - tajā likvidēja četrus kolhozus, slēdza ceļus, pārvietoja vairākus simtus zemnieku saimniecības un viensētas. Civilo personu kustību Zvārdes poligonā daļēji atjaunoja tikai 1993. g., kad izbūvēja vairākus jaunus ceļus. Ja gribas iegūt visaptverošāku skatu un bijušā poligona mežu masīviem, jākāpj t.s. „Virsnieku kurgāna” – mākslīgi veidotā augstā paugurā, no kura armijas maneverus koordinēja komandieri. Nav ieteicams doties „bezceļu pārgājienos!
|
||
Burtnieku muižas parks, kas atradās kungu ēkas priekšā, ir valsts nozīmes dabas aizsardzības objekts, tika izveidots ap 19.gs. 60. gadiem 10 ha platībā. Iespēja doties ekskursijā pa Burtnieku muižas parku mazākā vai lielākā grupā. Ekskursijas laikā gida pavadībā iespējams iepazīt teikām un nostāstiem bagāto parku, apskatīt teiksmaino Burtnieku ezeru, kā arī baudīt nesteidzīgu pastaigu svaigā gaisā. Papildus tiek piedāvāta iespēja iegādāties oriģinālus Burtnieku suvenīrus, kuros dažādi meistari ielikuši ne vien savu talantīgo roku darbu, bet arī Burtnieku stāstu. Lai diena būtu piepildīta, gids ieteiks, ja nepieciešams, koordinēs un dosies līdzi apskatīt arī citus dabas un vēstures objektus tuvākajā apkārtnē. |
||
Atrodas Dundagas centrā, Talsu un Pils ielas krustojumā. Bistro tipa ēdināšanas uzņēmums, ko iecienījuši vietējie iedzīvotāji un pilsētas viesi. |
||
Kafejnīca Rātsgalds atrodas pašā Ventspils Rātslaukuma sirdī. Kafejnīca piedāvā ieturēties ar mūsdienīgu un gardu maltīti. Īpašu uzmanību Rātsgalds velta klientu apkalpošanas kvalitātei un sadarbībai tikai ar kvalitatīviem produktu piegādātājiem. |
||
Viena no divām šāda tipa Daugavas pārceltuvēm (otra pie Līvāniem), kas joprojām darbojas kā savā ziņā eksotisks transporta līdzeklis, pārceļot gan gājējus, velobraucējus, gan vieglos automobiļus. Pārceltuvi uz priekšu virza motors un pāri upei (platums – 0,2 km) nostiepta metāla trose. Pārceltuve ir veidota no Padomju armijas pontoniem, kas bija domāti tanku pontontiltu celšanai. Pārceltuvi izveidojuši tās īpašnieki.Daugavas kreisajā krastā paceļas Dunavas katoļu baznīca. Netālu no pārceltuves Daugavas krastā novietots piemineklis, kas veltīts Daugavas plostniekiem. 19. gs. 20. gados Līvānos bija trīs pārceltuves pār Daugavu. |
||
Lai apskatītu purvu, tajā nav jābrien iekšā. Platenes purvu lieliski var pārlūkot no Ventspils Rīgas ceļa (starp 77. km stabiņu un autobusa pieturu „Pagrieziens uz Elkšķeni”), kur paveras tāls un plašs skats. Dabas lieguma nozīmīgākā aizsargājamā vērtība – kaļķains zāļu purvs ar rūsgano melnceri, kas ir šī biotopa lielāka atradne Latvijā. Uzmanīgi un valsts nozīmes autoceļa – apstājieties tikai atļautā vietā, netraucējot satiksmi! Dažus kilometrus Rīgas virzienā autoceļa malā uz Grīžu Velna krēslu, kas ir interesants dižakmens (aizsargājams).
|