Atpūta laukos
2901-2920 / 4340
Nr Nosaukums Apraksts
N/A
„Ainaži – Salacgrīva” - nozīmīga teritorija rifu aizsardzībai. Teritorija atrodas iepretim Salacgrīvas novadam, tās platība ir 7239 ha.
N/A
Parka „mugurkauls” ir Šventojas (Šventoji) upes (tulkojumā – Svētā upe) ieleja. Šventojas krastā ir apskatāms viens no Lietuvas iespaidīgākajiem Devona perioda smilšakmens atsegumiem - Vetygalos atodanga, bet Varius strauta krastos – kvarca smilšu atsegums - Variaus atodanga. 6 km dienvidos no Anykščiai atrodas otrs Lietuvas lielākais dižakmens (5,7 m augsts, ~ 100 m3) – Puntukas akmuo.
N/A

SIA “North Latgallian Firewood” darbības pamatnozare ir mežsaimniecība un kokmateriālu sagatavošana - uzņēmumā nodarbojas ar malkas sagatavošanu un tirdzniecību, kā arī piedāvā malkas gabalošanu un skaldīšanu izbraukumā pie klienta. Uzņēmuma piedāvātie pakalpojumi – malkas sagatavošana, malkas tirdzniecība lielos apjomos, kokmateriālu sagatavošanas pakalpojumi.

Brīvajā laikā uzņēmuma īpašnieks restaurē senus motociklus un ir izveidojis plašu retro motociklu un senlietu kolekciju.
N/A

1993. gadā dibinātais Soomā nacionālais parks aizsargā lielo purvu masīvus, palienes pļavas un mežus. Parka apmeklētāju centrā ir pieejama informācija par pārgājienu takām un vietējiem pakalpojumiem. Pieejamas vairāk kā 10 dabas takas un skatu torņi. Šeit varat iepazīties ar pastāvīgo ekspozīciju un doties tematiskā mācību pārgājienā par bebru dzīvi.

Soomā ir plaši pazīstams vērienīgo plūdu (martā un aprīlī) dēļ, ko sauc par piekto gadalaiku. Plūdu laikā pa Soomā mežiem, pļavām un upēm tiek organizēti pārgājieni ar kanoe laivām un vienkocēm (www.soomaa.com). Te var apgūt vienkoču grebšanas prasmi un piedalīties nometnēs.

N/A

Celts 19. - 20. gs. mijā. Blakus tam - Vēršupītes labajā krastā atrodas viens no populārākajiem Latvijas sēravotiem – t.s. “Ķirzaciņa”. Avots iztek no akmenī veidotas ķirzakas veidola, kas tapis 1949. g. (tēlnieks J. Bajārs). Tā ūdens ir veselīgs lietošanai gan iekšķīgi, gan ārīgi. Netālu no paviljona uzmeklējama Jāņa Lībieša alejas zīme. J. Lībietis strādāja par Valsts Ķemeru sēravotu iestādes direktoru no 1928. – 1944. gadam.
N/A

Mājas saimniecība „Pie Tēvoča Garika" piedāvā iepazīties ar nelielu dzīvnieku kolekciju. Dažus dzīvniekus var pabarot un paglaudīt. Te iespējams apskatīt gan mājas dzīvniekus, gan savvaļas dzīvniekus. Par katru dzīvnieku sniedzam informāciju.
N/A

Muiža rakstos pirmoreiz minēta 17. gs. sākumā, taču klasicisma stilā celtās pils veidols tapis 1835. gadā. Penijē muižas būtisks likteņa pavērsiens (atšķirībā no daudzām citām muižām) bija apstāklis, ka tajā izveidoja Matsalu rezervāta (pirms nacionālā parka izveides) apmeklētāju centru. 2000. gadā muižas pili restaurēja un tajā ierīkoja nelielu ekspozīciju. Apmeklētāju centrs te pastāv joprojām, tādēļ šeit var iegūt nepieciešamo informāciju. No ārpuses var apskatīt arī citas muižas saimniecības ēkas.
N/A

Karulas augstienes augstākais reljefa punkts (137 m.vjl.), kas virs tuvākās apkārtnes paceļas par ~ 60 m. Torņa kalnā ir uzbūvēts skatu tornis ar ļoti plašu apkārtskatu. Uz tā platformas ir novietoti panorāmas fotoattēli, kuros atzīmēti zīmīgākie plašākā apkaimē redzamie objekti – apdzīvotas vietas, pilskalni, baznīcu torņi u.c. Turpat izveidota atpūtas vieta un meklējams Rebases ainavu takas sākums.
N/A

Kādreizējās Tabivere muižas vējdzirnavās darina dažādu garšu mājas alu. Dzirnavās iespējams degustēt alu kopā ar uzkodām, kā arī tiek rīkotas meistarklases.
N/A

Atrodas Celtnieku un Z. Mauriņas ielu krustojumā. Dievnams uzcelts 2000. gadā modernās arhitektūras formās (arhitekti Aija un Andris Kokini), kas simbolizē Noasa šķirstu vai zviedru laivas, kas atnesušas kristīgo ticību.
N/A
Cirpstenes zenītraķešu bāze kādreiz bijis nozīmīgs krasta apsardzes militārais objekts. Vizuāli interesanta un iespaidīga teritorija jūras krasta tuvumā, diemžēl nepietiekamas apsaimniekošanas dēļ - piesārņota un nesakopta. Tai iepretim paralēli jūras krastam aiz priekškāpas atrodas zenītraķešu palaišanas laukumi, kurus savieno betonēts ceļš. Šāds militārs veidojums pašā jūras krastā Latvijā ir vienīgais. Ziemeļos no kompleksa (Ventspils dienvidos) atrodas bijušās krasta baterejas.
N/A
Ap 200m garš un līdz 15m augsts ainavisks atsegums upes labā krasta asā līkumā. Tam iepretim otrā krastā (500m) Līgatnes dabas takas.
N/A

Līgatnes dabas takas, dibinātas 1975. gadā, ar mērķi iepazīstināt parka apmeklētājus ar Latvijas dabu, vietējo augu un dzīvnieku valsti, savvaļas zīdītājdzīvnieku sugām, dabas bioloģisko daudzveidību un aizsardzību. Pirmie Līgatnes dabas taku iemītnieki bija seši staltbrieži un meža cūkas.  Līgatnes dabas takās apskatāmi dažādu savvaļas sugu dzīvnieki, vērojamas neskartas dabas ainavas (arī no 22 metrus augstā skatu torņa), saklausāmas mežu un pļavu balsis, skatāma krāšņu gravu un klinšu ieskauta Gauja un tās senleja, kā arī baudāma aktīva atpūta un  brīnišķīgs miers. 
Pastaigu takas ierīkotas ~4 – 5 km garumā, ar atšķirīgām grūtības pakāpēm (gan augsnes un grants segumi, gan koka kāpņu posmi) dažādos apvidus apstākļos. Līgatnes dabas taku apmeklējumam vidēji nepieciešamas 2 – 3 stundas.
 
N/A

Šis ir viens no retajiem ceļiem, kurš saglabājies kā notikumu liecinieks. Ceļš ved no Krimuldas uz Siguldu. Jau vācbaltu apgaismotāja novadpētnieka – mākslinieka Johana Kristofa Broces 1794. gada zīmējumā "Siguldas un Krimuldas pilsdrupas" redzams lauku ceļš gar Krimuldas pili, pa kuru iet zemnieks un darba ratus velk zirgs. Lai braukšana pa Gaujas senlejas nogāzi ar zirga pajūgu būtu droša, ceļu izveidoja līkloča formā, tā uzbrauktuvi padarot daudz lēzenāku. Domājams, ka ceļš atjaunots 19 gs., kad Krievijas cars Aleksandrs otrais un viņa sieva ieradušies uz vizīti siguldā. Pāri ceļam bijuši vairāki mazi tiltiņi, ko iedzīvotāji dēvējuši par velna tiltiem. Tagad serpentīna ceļš kļuvis par romantisku pastaigu vietu.
N/A

Lauku dzīves muzejs ierīkots 1991. gadā 18 ha teritorijā, kur autentiskas lauku sētas reprezentē Augštaitijas reģionu.
N/A
1935. gadā Tūjā darbojās ķieģeļu ceplis, kas ražošanā izmantoja apkārtnē esošās Devona perioda mālu iegulas. 1936. gadā uzsāka jaunās fabrikas celtniecību. Šeit ražoja arī augstas kvalitātes ķieģeļus, ar kuriem tika apšūts arī Rīgas Pulvertornis. Tagad fabrikas vietā ir pamests grausts, kas redzams no Tūjas centra, ejot jūras virzienā.
N/A

Viena no retajām vietām Latvijā, kur tik plašā teritorijā ir izveidots labiekārtotu taku tīkls. Tērvetes apkārtne pazīstama gan ar saviem pilskalniem, latviešu rakstnieces Annas Brigaderes (1861. – 1933.) dzīves un darba vietu un tās pasaku tēliem, kas iemiesojušies parka skulptūrās, gan Dižsilu, Dendrāriju, Tērvetes senvēstures muzeju, skatu torni, ainavām u.c. Tērvete atzīta kā ģimenei draudzīga vieta.
N/A
Ozolmuižas Sv. Pētera un Sv. Pāvila Romas katoļu baznīca celta 1820. gadā par grāfu Plāteru-Zībergu līdzekļiem. Tā ir akmens būve ar nelielu zvanu torni. Lielais mūra altāris ir ar četrām kolonnām un ar lielu masīvu krustu. Valsts nozīmes kultūras piemineklis.
N/A
Lai apskatītu purvu, tajā nav jābrien iekšā. Platenes purvu lieliski var pārlūkot no Ventspils Rīgas ceļa (starp 77. km stabiņu un autobusa pieturu „Pagrieziens uz Elkšķeni”), kur paveras tāls un plašs skats. Dabas lieguma nozīmīgākā aizsargājamā vērtība – kaļķains zāļu purvs ar rūsgano melnceri, kas ir šī biotopa lielāka atradne Latvijā. Uzmanīgi un valsts nozīmes autoceļa – apstājieties tikai atļautā vietā, netraucējot satiksmi! Dažus kilometrus Rīgas virzienā autoceļa malā uz Grīžu Velna krēslu, kas ir interesants dižakmens (aizsargājams).
N/A

Krodziņš "Vilhelmīnes dzirnavas" atrodas Līgatnes vēsturiskajā centrā pie dīķa - vienā no vecākajām ēkām Līgatnē ,kurā tika pagatavots pirmais Līgatnes papīrs, tad bijušas dzirnavas un no tiem laikiem pie krodziņa ieejas var redzēt tās dzirnakmeni.
Vasaras āra terasē iespējams baudīt maltīti, vērojot Līgatnes dabu un pilsētiņas vēsturisko centru.
Krodziņš piedāvā mielasta un svinību rīkošanu un apkalpošanas servisu uz vietas vai klientu izvēlētajās telpās. Pieejams tūristu grupām.