Darbnīcā apskatāmi koka šķīvji u.c. izstrādājumi (izmanto daudzas vietējo koku sugas), kas veidoti neparastā tehnikā, atsedzot koka īpatnējo tekstūru. Gatavajos traukos meistarīgi integrēts dzintars, kauls un brieža ragu materiāls. Greb karotes ar etnogrāfiskām zīmēm. Meistara darbu iegāde, pasūtīšana un koka mēbeļu restaurācija.

Zemnieku saimniecība „Kronīši” atrodas Limbažu novada Viļķenes pagastā. Saimniecībā tiek audzēti bioloģiskie dārzeņi, kas tiek pārstrādāti dažādos mājas konservos. No bioloģiskajām pļavām vāktiem augiem tiek ražotas tējas, piedāvājumā arī ievārījumi, konservi, sīrupi un sulas. Augļi un ogas tiek ievākti no pašu dārza, kā arī no vietējiem zemniekiem un blakus esošā Rūstužu un Blomes purva.

Saimniecībā uzņem tūristu un pieredzes apmaiņas grupas ar iepriekšēju pieteikšanos. Ģimenes pasākumiem, t.sk. bērnu ballītēm, radošām darbnīcām un citām aktivitātēm pieejams tējas namiņš.
Piedāvā izbraucienus ar padomju laiku automašīnām un retro automašīnām.

Pirms Turaidas mūra pils celtniecības (to uzsāka 1214. g.) tās vietā atradās lībiešu no koka celtā pils. Turaidas pils piederēja Rīgas bīskapam. Tā pastāvēja ilgu laiku - līdz pat 1776. g., kad pils nodega. Pils galvenajā tornī sākotnējā ieeja atradās 9 m augstumā, tādēļ 1936. g. izveidoja izlauzumu torņa pirmajā stāvā un iekārtoja skatu laukumu 27 m augstumā. Otra tāda skata, kāds paveras no Turaidas pils, Latvijā vairs neatrast! 1953. g. Turaidas pilī uzsāka restaurācijas darbus - atjaunoja torņa augšējo stāvu un uzcēla jumtu. Atjaunoja arī bijušo klēts ēku (arhitekts G. Zirnis), kur izvietoja ekspozīciju par Siguldas novadu, pusapaļo torni (arhitekts G. Jansons) un pils kompleksa dienvidu korpusu ar vēsturiskā interjera rekonstrukciju. No 1976. – 2001. g. pils apkārtnē noritēja arheoloģiskie izrakumi, kā rezultātā lielu pils kompleksa daļu atjaunoja. Pils telpās izveidota muzeja ekspozīcija par apkārtnes vēsturiskajiem notikumiem. Turaidas pils ietilpst Turaidas muzejrezervāta teritorijā (aprakstu sk. iepriekš pie Nr. 18.)

Vaiņodes beķereja ir vieta, kur iespējams iegādāties ar mīlestību gatavotu maizi un gardumlietas, ceptas lielā, ar malku kurināmā, maizes krāsnī. Šī vieta piemērota ģimenēm ar bērniem, skolēnu grupiņām, jo ar saimnieces palīdzību iespējams pašiem cept picas vai maizīti, izbaudot procesu no mīklas mīcīšanai līdz jau gatavam produktam. Ekskursijām un radošajām meistarklasēm nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās.

Kafejnīca "Serpentīns" atrodas Rīgas – Ventspils autoceļa (A10) malā pie Strazdes luterāņu baznīcas – skaistā ēkā ar plašiem logiem. Sadarbojas ar zemniekiem. Organizē mūzikas vakarus.

Latviešu virtuve: auzu putra, kartupeļu pankūkas, omlete zemnieku gaumē, zemnieku brokastis, cepta menca, sautēts lasis, cepta cūkas kājas šķēle, grilēta cūkgaļa ar rabarberu mērci, karstais rabarberu kraukšķis, Latvijas alus šķirnes.

Alle Mitglieder der arbeitsamen Bauernfamilie produziert Räucherschinken und bäckt Brot. Das Fleisch wird nach den örtlichen Rezepten im selbstgebauten Räucherofen geräuchert, der dem Fleisch einen besonderen Rauchgeschmack verleiht. Das Brot wird aus qualitativen Vollkornroggenmehl gebacken. Brot und Schinken kann man freitags kaufen.

Vilsandi nacionālā parka „sirds” un divpadsmitā lielākā Igaunijas sala (garums - 6 km, platums – 2 km). Tā ir ļoti „jauna” sala, kas sākusi veidoties pirms ~ 2000 gadiem zemes garozas celšanās rezultātā, savienojoties divām salām, kas noticis pirms ~ 350 gadiem. Cilvēki salu sāka apdzīvot 18. gs. un to galvenā nodarbe bija zvejniecība, kuģu būve, nelielā apjomā – lauksaimniecība. Līdz 2. pasaules karam te bija ap 200 iedzīvotāju, kuri vēlāk salu bija spiesti pamest PRSR pierobežas režīma zonas dēļ. Nozīmīgu Vilsandi daļu aizņem mežs un kadiķu lauki. To visā garumā šķērso grantēts - zemes ceļš ar atzariem uz jūras krastu. Salu ar kājām var izstaigāt vairāku stundu laikā, iepazīstot vietējo apbūvi (daļa arī mūsdienās celtas ēkas) un Tolli sētu, kur pēc nostāstiem dzīvojis nīderlandiešu jūras braucējs Johans Dolls, kā arī vējdzirnavas. Noteikti ir jāaiziet līdz salas rietumu krastam, kur atrodas Vilsandi bāka un bākas uzrauga saimniecības ēkas. No šejienes ir labi redzamas Vaikas salas. Šodien uz salas pastāvīgi (visa gada garumā) dzīvo tikai trīs cilvēki.

Das Restaurant befindet sich am Rand der Straße von Vidzeme (A2). Es ist ein schönes Blockhaus mit Strohdach und Innenausstattung aus alten Zeiten. Für die Vorbereitung der Speisen werden alte Traditionen mit den heutigen Anforderungen der Kunden verbunden.

Lettische Küche: Kalte Suppe, Suppe mit Fleischbällchen, graue Erbsen mit Speck, Gerstengrütze, Neunaugen in Senfsoße, auf Kohlen gebackener Zander, gebratenes Schweineohr, Schweineschenkel-Braten, Hähnchenleber in Sauerrahmsoße, geschichtetes Roggenbrot-Dessert, Quarkdessert mit Moosbeerensoße.

 Ventspils Vecpilsētas vēsturiskais centrs. Nelielā Rātslaukuma (40 x 60 m) rietumu malā atrodas Starptautiskā rakstnieku un tulkotāju māja, kas ierīkota 18. gs. dzīvojamā ēkā ar baroka un klasicisma iezīmēm (19. gs. vidū te atradās pilsētas Rātsnams), bet austrumu malā – vēlīnā klasicisma stilā celtā evaņģēliski luteriskā Nikolaja baznīca. Iepretim baznīcai atrodas modernā stilā pārbūvētā Ventspils Galvenā bibliotēka un Digitālais centrs, kas ierīkots greznā 19. gs. savrupmājā.

Das Gotteshaus ist ein in einfachen Formen gebautes eingeschossiges Gebäude, auf dessem Dach über den Eingang ein Kreuz gesetzt worden ist. Obwohl die Gemeinde von Pitrags im Jahr 1890 gegründet wurde, ist das Gotteshaus im Jahr 1902 gebaut worden. Von 1925 – 1926 wurde es nach einem Brand im Ersten Weltkrieg und auch während der Ersten Unabhängigkeit Lettlands erneuert.