Atpūta laukos
3801-3820 / 4347
Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Atrodas Lielajā ielā 34 a. Vēlīnā klasicisma stilā celtā baznīca pēc muižnieka Nikolausa fon Korfa ierosmes būvēta laikā no 1828. - 1830. gadam. Dievnams ir interesants ar to, ka tajā apskatāms Vidzemes sakrālmākslā rets altāra tips – kancelaltāris (kancele un altāris ir apvienoti arhitektoniski vienotā mākslinieciskā kompozīcijā).
N/A
3 dienas

Šī maršruta laikā jums būs iespēja aplūkot pašas skaistākās Vidzemes reģiona pilsētas un vietas, tostarp Gaujas Nacionālā parka teritorijā. Ievērības cienīgākās vietas - Siguldas pilsēta un Gaujas upes ieleja, viduslaiku vecpilsēta - Cēsis, kā arī Valmiera.

Jums būs iespēja ne tikai mieloties ar Dzirnavnieka pusdienām, vienlaikus iepazīstot vējdzirnavu darbības norisi, bet arī izpētīt dārzeņu un garšaugu dārzu pie viduslaiku pils, izgaršot kaņepju sviestu, kā arī Valmiermuižas alus darītavas brūvēto alu. Vienaldzīgu jūs neatstās "zaļā siera" degustācija un malks dzirkstošo bērzu sulu dzēriena. Papildus tam jums būs iespēja iegādāties vairākas ķiploku produktu delikateses, kas ražotas no vietējām izejvielām.
N/A

Dievnamu (atrodas Skujenes – Vecpiebalgas ceļa malā) 1872. g. cēla pirmais izglītotais latviešu arhitekts Jānis Frīdrihs Baumanis (1834. – 1891.), kas ir vairāku pazīstamu celtņu – J. Vītola Mūzikas akadēmijas, Rīgas cirka, Valsts bankas u.c. ēku projekta autors. Padomju laikā Māļu baznīcā atradās tukšās taras pieņemšanas punkts, bet mūsdienās – saglabājies tikai ēkas ārējais veidols. Baznīca apskatāma arī no iekšpuses.
N/A

Vietu, kurā atrodas viesu nams, senākie iedzīvotāji piemin kā Domantu ciema centru. Viesu nams sastāv no 4 atsevišķām ēkām atbilstoši etniskās arhitektūras tradīcijai: iebraucamā vieta, klēts, pirts, tradicionālā dzīvojamā māja ar diviem galiem.
N/A

Linezera dabas takā apskatāms ezers, kurš mēdz pazust pazemē. Apmeklējums saskaņojams ar zemes īpašnieku.
N/A

Dviragio ezera salā atrodošie Salu muiža un parks no putna lidojuma atgādina Lietuvas kartes aprises. Muižas saimniecības austrumu pusē esošais parks – jaukta plānojuma. Tas ir viens no senākajiem parkiem Lietuvā. Vēl Radviļiem saimniekojot, te bija meža parks, kurā koki netika cirsti. Parkā valdīja vietējo sugu lapu koku – kļavas, liepas, oši, apses, kuri šobrīd jau ir divi simtu gadu veci. Uz ezera pusi stiepjošā taka savieno aleju ar parka taku pie ezera. Līdz mūsdienām ir saglabājušies apstādījumi, aleju fragmenti.
N/A

Vairākus gadsimtus vecais un līkumainais Pasta ceļš aizvedīs līdz 1863. gadā dibinātajai Varbuses pasta stacijai, kur kādreiz atradās stallis un notika regulāra pasta sūtījumu izvadāšana.Tagad vecajā, bet labi saglabātajā pasta stacijas kompleksā ir ierīkots Igaunijas ceļu muzejs. Te var apskatīt jau sen aizmirstas ceļazīmes. Vēsturiskajā ceļu telpā ir atrodami Igaunijas un Līvzemes ceļu fragmenti, pa kuriem pastaigājoties, var izbaudīt dažādu laikmetu elpu.

N/A

Atrodas pie Jēkabpils apvedceļa (Rīgas virziens) – tirdzniecības centrā „Sala”, 0,2 km no mazās Daugavas. Omulīgas un telpas, kas dekorētas ar dabīgiem ziediem. Piedāvā maltītes visām ēdienreizēm.
N/A

Aizputes pilsdrupas, akmens tilts pār Tebru, Jaunā pilsmuiža, ūdensdzirnavas un Sv. Jāņa luterāņu baznīca, kā arī 19. gs. beigās celtās koka ēkas starp Jāņa, Katoļu un Atmodas ielu veido neparastu pilsētbūvniecības kompleksu, kam piešķirts kultūras pieminekļa statuss. Staigājot pa vēsturisko centru, uzmanība jāpievērš ēku durvīm un to vērtnēm, logu ailēm, balkonu margām u.c. elementiem.
N/A

Braucot no Kopgaļa uz Jodkranti (Juodkrantė), autoceļš „uzskrien" Lāča galvas kāpā (Meškos galvos kopa), kur kreisajā (austrumu) pusē paveras dīvains skats ar sausiem kalnu priežu Pinus montana stumbriem, kas atgādina spocīgu pasaku mežu. Šeit 2006. g. pavasarī notika t.s. gadsimta ugunsgrēks, kā rezultātā izdega simtgadīgs priežu mežs 235 ha platībā. Vietas apskatei ir izveidota koka laipa.
N/A
Plieņciema taka atrodas dabas liegumā "Plieņciema kāpa" starp Plieņciemu un Ķesterciemu. Pāri kāpai ir izveidota laipu taka un atpūtas vieta. Taka ir izveidota, lai mazinātu negatīvo ietekme uz Plieņciema kāpas dabas vērtībām – zemsedzes nomīdīšanu, piegružošanu ar atkritumiem, braukšanu ar autotransportu.
N/A

Latvijas vēsturei nozīmīga vieta, jo 12. - 13. gs. šeit atradās senās latgaļu zemes - Jersikas administratīvais un garīgais centrs ar Jersikas valdnieka Visvalža pili 18 m augstajā Daugavas krastā, kurā slējās varenais pilskalns. Pilskalna plakumu (100 x 75 m) apjoza valnis un no koka būvēta aizsardzības siena. Tā iekšpusē varēja iekļūt pa apsargātiem vārtiem, aiz kuriem bija izvietotas dzīvojamās un saimniecības ēkas un pat neliela baznīca. Pilskalnā ir veikti arheoloģiskie izrakumi, kuru laikā tika atsegtas guļbūves celtņu paliekas, kā arī atrastas daudzas 10. - 13. gs. senlietas, kas liecina par plašākiem tirdzniecības sakariem, t.sk. ar seno Krievzemi. 1209. g. bīskapa Alberta karaspēks ar viltu ieņem un izposta Jersikas pili un senpilsētu. Visvalža ģimeni saņem gūstā, tādēļ latgaļu valdnieks ir spiests kļūt par bīskapa vasali. Pilskalna teritorija ietilpst privātīpašumā, tādēļ tā apmeklējums ir jāsaskaņo ar īpašnieku.
N/A

Atrodas Limbažu Lielezera ziemeļrietumu krastā, vietā, kur sākas Lielezera dabas taka. No torņa pārredzams Lielezers un tā tuvāko krastu ainava. Vērts iziet arī vairākus kilometrus garo un interesanto taku. Atrodas Ziemeļvalstu biosfēras rezervātā.
N/A

Ziņas par lībiešu pāriešanu pareizticībā sniedz restaurācijas laikā (pagājušā gadsimta deviņdesmitie gadi) Kolkas luterāņu baznīcas tornī (sk. arī tālāk) atrastais dokuments, kas tur ievietots 1885. gadā baznīcas celšanas laikā. Tas vēstī, ka lībiešu pāriešana pareizticībā vai, tā sauktajā, ķeizara ticībā, „nav saistīta ar ticības pārliecību, bet tā ir līdzeklis tikt pie zemes priekšrocībām vai baudām." Pareizticīgo draudze 1885. gadā iegādājas zemi no barona Osten - Zakena. Uz tās 1890. gadā uzcelta baznīca, priestera māja un skolas ēka. Visas ēkas saglabājušās līdz mūsdienām. Baznīcai ir sava draudze un dievkalpojumi notiek reizi mēnesī. Atrodamas ziņas, ka Kolka ir vienīgais lībiešu krasta ciems, kur 19. gs. deviņdesmitajos gados uzcēla pareizticīgo baznīcu. Baznīcas zvans savu vietu "ieņēmis" 1936. gadā. Padomju laikā baznīcu izmantoja kā kapliču, bet mūsdienās tā pilda savu sākotnējo lomu.
N/A

Dabas parks veidots Latgales augstienes Dagdas pauguraines izteiktākās daļas un Baltijas dziļākā ezera (63,1 m) – Drīdza, tā salu (kopā – 9 salas), Ota ezera un to apkārtnes aizsardzībai. Skaistākie skati paveras no senā latgaļu pilskalna – Sauleskalna un Drīdza ezera austrumu daļā. Ezera krastos pieejamas naktsmītnes.
N/A

Centra ideja ir stiprināt veselību, lietojot tīru pārtiku, tāpēc šeit piedāvā garšas baudījumus no viegli apstrādātiem, vitamīniem bagātiem produktiem. Galvenokārt tiek izmantoti centra dārzā un apkārtējās saimniecībās izaudzētie svaigie produkti. Speciāli izstrādātās kūres sastāv no gardām dārzeņu zupām un sautējumiem, kā arī dažādām putrām. Dziednieciskās kūres paredz ne tikai noteiktu ēdienu, bet arī procedūras un treniņus, un tās ir jāpasūta iepriekš.
N/A

Pēc izmēriem - salīdzinoši nelielais dabas parks, kas atrodas Jūrmalas pilsētā, veidots piekrastes kāpu, veco priežu audžu un piekrastes biotopu aizsardzībai. Parka teritorijā atrodas viena no atraktīvākajām pierīgas dabas izziņas takām, kas veidota interesanta kāpu veidojuma – līdz 17 m augstās Ragakāpas apkārtnē. Tā ir lieliska iespēja ikvienam iepazīt kāpu biotopus un to apdzīvotājus – augus, putnus, kukaiņus u.c., t.sk. simtgadīgas priedes, nebraucot tālu no valsts galvaspilsētas.
N/A

Saimniecība, kuras pamatnozare ir graudkopība, 2006. g. uzsāka darbību piena lopkopības jomā, bet 2008. g. – pievērsās biezpiena un siera ražošanai. Šobrīd saimniecībā ir vairāk nekā 200 slaucamu govju, no kuru dotā piena ražo svaigpienu, jogurtu, sieru un saldējumu.
N/A

Līgatnes vēsture ir nesaraujami saistīta ar papīrfabriku, kas ir vienīgais šāda veida funkcionējošais uzņēmums Latvijā (apskatāms ar gidu). 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā fabrikas strādniekiem Līgatnē uzcēla dzīvojamās ēkas, skolu, dzemdību namu, slimnīcu, klubu, viesu namu un citas ēkas, kas ir saglabājušās līdz šodienai. Interesantas ir pagrabalas (> 200), kuras vēl joprojām izmanto kā mantu noliktavas un dārzeņu glabātuves.
N/A

Baznīcas mūra ēka uzcelta 1835. g. Tās lepnums ir ērģeles, ko 1854.g. darinājis Karls Bitners, bet 2005.g. restaurējis Ugāles ērģeļmeistars Jānis Kalniņš. Arī mācītājmuiža tiek atjaunota. Baznīcas iekštelpu apskate  jāpiesaka iepriekš.