Ein Friedhof befand sich an diesem Ort (Siguļi) schon seit dem Jahr 1773. Auf dem Friedhof von Carnikava ist der hervorragende lettische Dichter Ojārs Vācietis (1933 – 1983) bestattet worden. Auf dem Friedhof ist ein Denkmal für ihn errichtet. Es ist auch eine im 18. Jahrhundert gebaute Kapelle des Landguts von Carnikava und einen Denkstein des Landgutsmieters G.Falk zu besichtigen.

The “Strand” Complex – it was the largest and most luxurious recreational complex in Neibāde. It consisted of three buildings, a dance pavilion and a park. Only one building of the hotel, the same as what was once Saulkrasti outpatient clinic at 17 Ainažu Street, has survived until nowadays.

Pirmo reizi vēstures avotos 1253. g. šī vieta ir minēta kā kuršu apdzīvota apmetne. Laikā no 1637. – 1639. g. te uzcēla pirmās 19 kapelas – t.s. „Krusta ceļa stacijas", kas atgādināja Jeruzalemes Krusta ceļu. Kopš tā laika Žemaišu Kalvarija ir pazīstama kā nozīmīgs svētceļnieku galamērķis. Dažas no Krusta ceļa kapelām ir veidotas 17. – 18 gs., bet citas – 19. gs. Jāatceras, ka vēl pavisam nesen – Padomju laikos svētceļniekus nežēlīgi vajāja un represēja. Mūsdienās pilsētā ir izveidots 21 svētceļnieku „pieturas punkts". Te ik gadu (parasti no 2. – 12. jūlijam) notiek Žemaišu Kalvarijas katoļu draudzes svētki, kas pulcina daudz ļaužu no dažādām Eiropas valstīm. Iespaidīgā katoļu bazilika ir slavena ar Vissvētākās Jaunavas Marijas Katoļu Ģimeņu Karalienes gleznu, kas 17. gs. atvesta no Romas. Tai piedēvē brīnumdarītājas spējas. Interesants ir pilsētas ielu tīklojums, kas atgādina 9. – 13. gs. apdzīvotas vietas ielu plānojumu. Noteikti apskatāms iespaidīgais Žemaišu Kalvarijas pilskalns, kas slejas mazās Varduvas (Varduva) upītes krastā.

Die Geschichte von Līgatne ist untrennbar von der Papierfabrik von Līgatne. Am Ende des 19. Jhs. und am Anfang des 20. Jh. wurden hier Wohnhäuser für Arbeiter, eine Schule, ein Entbindungshaus, ein Krankenhaus, ein Club, ein Gästehaus und andere Gebäude gebaut, die sich bis heute erhalten haben. Während der Sowjetzeit wurden in der Papierfabrik von Līgatne hauptsächlich Schulhefte hergestellt, die in alle sozialistischen Sowjetrepubliken geschickt wurden. Heute ist der Hauptrohstoff Altpapier, aus dem Einwickelpapier hergestellt wird. Die Papierfabrik von Līgatne ist das einzige noch arbeitende Unternehmen seiner Art in Lettland, und die Fabrik kann unter der Leitung eines einheimischen Reiseleiters besichtigt werden. Das historische Zentrum der Papierfabrik von Līgatne ist ein Kulturdenkmal. Im Norden von Līgatne, am Ufer von Gauja muss die Fähre aufgesucht werden, die als einzige Fähre über Gauja heute noch arbeitet und in den baltischen Ländern die einzige Fähre ist, die mit der Stromkraft des Flusses geleitet wird. Diese Fähre ist ein örtliches Transportmittel. Im Westen von Līgatne befinden sich die Naturpfade von Līgatne, wo in naturnahen Verhältnissen (die beste Sehenswürdigkeit dieser Art im Baltikum) Edelhirsche, Rehe, Wildschweine, Fuchse und Luchse leben. Auf dem Gebiet der Naturpfade von Līgatne sind ein dichtes Netz an Spazierpfaden und ein asphaltierter PKW- und Radweg eingerichtet worden, der im Winter für Langlauf verwendet wird. Hier befindet sich ein modernes Besucherzentrum. Im Osten von Līgatne – im Rehabilitationszentrum von Līgatne – kann man einen auch in Europa einzigartigen Ort finden: Den ehemaligen Bunker aus der Sowjetzeit, der als ein Wohnort und Arbeitsplatz für die höchsten lettischen Militär- und Zivilpersonen im Falle eines Atomkriegs oder beim Einsatz von chemischen Waffen gebaut wurde. Der Bunker wurde im Jahr 2003 geöffnet, darum ist es bis heute unberührt erhalten geblieben. Unterwegs von Augšlīgatne nach Līgatne muss der Park Vienkoču parks (Park der Einbäume) besucht werden, wo man die von Rihards Vidzickis gefertigten Einbäume, verschiedene Gebäudemodelle, ein Haus aus Sand besichtigen, sowie an verschiedene thematische Veranstaltungen teilnehmen kann.

Taka ved cauri mežam uz skatu torni purva malā. Takā apskatāma Nāzara priede –priede, pie kuras 1905. gadā nošauts dumpinieks, pati priede – ekoloģiskais koks ar dzilnu kaltiem dobumiem, nokaltusi. Melnalkšņu dumbrājs - slīkšņa ar cūkaušiem un puplakšiem. Oleru purvs no skatu torņa – pārejas un sūnu purvs, kas izveidojies nolaista ezera vietā. Papildus objekti blakus takai, pieejami pa ceļu – Oleru muižas komplekss, Krustakmens, Oleru muižas kapi.

Kopējais takas garums: 1,1 km.

Angebote zum Natururlaub: Seekajakwanderungen im Sommer, Schneesschuhwanderungen im Moor im Herbst und im Winter, Kanuwanderungen auf Flüssen im Frühjahr
Naturtouren für Naturliebhaber: Bären- und Vogelbeobachtung im Frühjahr, Elch-, Robben- und Wolftouren.

Kafejnīca "Ceļavējš" atrodas Jēkabpilī, Daugavas labajā pusē, apvedceļa (A6) malā. Kafejnīcā var ieturēt brokastis, pusdienas un vakariņas.

Latviešu virtuve: Aukstā zupa, mājas kotletes, plānās pankūkas.

Daiļdārzs meklējams Daudzevas ciema ziemeļdaļā, aptuveni 0,3 km ziemeļrietumos no Daudzevas dzelzceļa stacijas. „Gundegu” māju saimniece savā īpašumā ir izveidojusi skaistu un ainavisku daiļdārzu, kurš izplānots vairākās, savstarpēji telpiski nošķirtās daļās, kurās aug krāšņumaugi, skujeņi, ogulāji un augļkoki. Savukārt, siltumnīcās gatavojas arbūzi, tomāti, paprikas un citi dārzeņi. Apmeklētāji saimnieces pavadībā var iepazīt dārzu, atpūsties lapenē, bet īpaši interesenti – saņemt vērtīgu padomu un kādu stādu.

Suiti ir viena no krāšņākajām, savdabīgākajām kultūras tradīcijām bagātākā kopiena Kurzemē un Latvijā. Kā apliecinājums tam ir 2009. gada 1. oktobrī Suitu kultūrtelpas iekļaušana UNESCO Pasaules Nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā, kam nepieciešama neatliekama glābšana. Suitu kultūrtelpa ir arī iekļauta Latvijas Kultūras kanonu tautas tradīciju sarakstā. Izpausmes, kas raksturo suitu nemateriālās kultūras mantojumu, ir tradicionālie svētki, tautas parašas, mutvārdu tradīcija, tradicionālās dziedāšanas un muzicēšanas prasmes, tradicionālā tautas tērpa darināšana un ēdiena gatavošanas tradīcijas. Kopš 2009.gada suitu kopiena piedzīvo renesansi, tas nozīmē, ka daļa kopienas aktīvi darbojas pie tradīciju atdzimšanas, dzīvotspējas nodrošināšanas un popularizēšanas gan lokālā, gan valstiskā un starptautiskā mērogā. Suitu kultūrtelpas dzīvotspēja ir pašu suitu rokās, kas ciešā veidā balstīta uz tā praktizēšanu un kopienas pārstāvju radošumu. Suiti par ļoti nozīmīgu kultūrtelpas attīstības jomu uzskata tūrisma attīstību kultūrtelpā. Īpaši izceļot kultūrtūrisma nišu, kas balstās uz unikālā suitu kultūras mantojuma popularizēšanu plašākā mērogā.