Atpūta laukos
141-160 / 605
Nr Nosaukums Apraksts
N/A

Atrodas Dagdas dienvidrietumu daļā, 100 m no Daugavpils ielas. Viens no retajiem Latvijas pilskalniem, uz kura plakuma uzbūvēta skatu platforma. No tās paveras plašāka ainava uz Luboneņa ezeru un tuvāko apkaimi.
N/A

Liegums veidots Austrumkursas augstienes Lielauces pauguraines ainaviskās daļas aizsardzībai, kurā ietilpst Zebrus un Svētes ezeri. Zebrus ezera ziemeļaustrumu krastā paceļas Ezerlūķu pilskalns. Savukārt, ezera austrumu krastā atrodas laivu bāze, skatu tornis, pieejama informācija par ezera izmantošanas iespējām. Teritorijā atrodas aizsargājami biotopi – avotu purvi, purvaini meži, aizsargājamas putnu un sikspārņu sugas.
N/A
Spriņģu pilskalns (Golberova gora) atrodas Rēzeknes pilsētas pievārtē un interesants ar savu īpatnējo veidolu. Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis.
N/A
Ainaviski atklāta teritorija plašu lauksaimniecībā izmantojamo zemju masīva vidū abpus Užavas upei kādus desmit kilometrus pirms tās ietekas Baltijas jūrā. Teritorija uz visām pusēm lieliski ir saskatāma no Vendzavas – Ziru ceļa, kas to šķērso dabas parka ziemeļdaļā. No šī ceļa var nodoties arī putnu vērošanai (galvenais iemesls dabas parka izveidei – migrējošo putnu un griežu aizsardzība), kas Užavas pļavās koncentrējas pavasara un rudens migrāciju laikā. Citādā ziņā teritorija nav labiekārtota.
N/A
Vairāki dažus metrus augsti smilšakmens atsegumi, kas izveidojušies Stiglavas (Stiglovas) strauta gravas nogāzēs. Kaut arī teritorija tiek popularizēta kā tūrisma objekts, tajā nav īpašu šim nolūkam paredzētu labiekārtojumu. Teritorijas apmeklētāji bojā smilšakmens atsegumus, kas ir aizsargājami biotopi!
N/A
„Selga uz rietumiem no Tūjas” – nozīmīga teritorija mazā ķīra aizsardzībai pavasara migrācijas laikā. Teritorija atrodas iepretim Salacgrīvas, Limbažu, Saulkrastu un Carnikavas novadam, tās platība ir 58 600 ha.
N/A
Teritorija veidota g.k. parastās purvmirtes un dažādu putnu sugu aizsardzībai. Kā interesants ir jāmin fakts, ka parastā purvmirte jeb balzamkārkls ietilpst Rīgas melnā balzama garšas buķetē. Brienamais purvs ir grūti atrodama un pieejama teritorija un kā tūrisma objekts apskatei nepiemērots.
N/A
Ļoļu Velna pēdas akmens atrodas Mākoņkalna pagasta teritorijā. Atrodas nelielā meža pļaviņā, pārdesmit metru no grāvja, kas iezīmē Rēzeknes un Krāslavas novada robežu. Tas ir ap 1,9 m augsts noapaļots konuss ar pamata perimetru 1,8 m. Kādreiz akmenī esot bijis pakava nospiedums, tagad rēgojas nenoteiktas formas izdrupums. Bet lielisku pakava zīmi kāds „mākslinieks” tīšuprāt sabojājis. Pirmo reizi akmens kā ģeoloģisks piemineklis reģistrēts 20. gs. trīsdesmitajos gados. Toreiz citā administratīvā teritorijā – Rēzeknes apriņķa Andrupenes pagastā.
N/A

Meklējams Ogres Zilo kalnu rietumdaļā, netālu no Dubkalnu karjera. Līdz tornim var nokļūt pa Zilo kalnu takām, vai koka kāpnēm. No skatu platformas paveras ļoti plašs skats līdz par Ķeguma HES ūdenskrātuvei un Rīgas torņiem. Atrodas Ogres Zilo kalnu dabas parkā.
N/A

Atrodas mežā, netālu no Kaltenes. Labiekārtota (laipas, kāpnes, informācijas stendi) taka, kas iepazīstina ar Latvijai samērā neparastu dabas pieminekli (aizsargājams) – Kaltenes kalvām, kas ir lieli, līdztekus Rīgas jūras līča krasta līnijai orientēti laukakmeņu krāvumi. Uzskata, ka tos veidojuši Baltijas ledus ezera ūdeņi un ledi. Garums – ap 1,5 km.
N/A

Laipu taka Planču purvā. Garums 0,5km, laiks aptuveni 0,3 h. Viens no retajiem Latvijas brīvdabas objektiem, kur informācija ir izvietota Braila rakstā. Atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā.
N/A
Latvijas un domājams, - Baltijas resnākais baltais vītols (Salix alba). Daudzi no tā varenajiem žuburiem guļ jau zemē, atlikušie ir sašķēlusi milzu monolīto stumbru. Blakus novietots neliels informācijas stends. Līdz ozolam var nokļūt pa taku, kas sākas pie Raganu klintīm.
N/A
Neliela un samērā grūti pieejama teritorija Būšnieku ezera rietumu krastā, kas veidota purvu biotopu un dažādu augu sugu aizsardzībai. Ziemeļos no lieguma atrodas laivu bāze, kur iespējams nomāt laivu. Pie bāzes ezerā izveidota laipa, no kurienes paveras labi skati uz aizaugušo Būšnieku ezera ziemeļdaļu. Ezera dienvidu krastā (nav lieguma teritorija) ir izveidota labiekārtota atpūtas vieta - ļoti labs ezeru atpūtas un peldvietas iekārtošanas piemērs.
N/A
Parka nozīmīgākās dabas vērtības ir viens no bagātākajiem Latvijas putnu ezeriem, tā apkaimes augu valsts un Rīgas līča seklūdeņi.
N/A
Iespaidīgākā un krāšņākā smilšakmens klinšu grupa Vidzemes piekrastē. Viļņi te ir izveidojuši līdz 6 m augstu stāvkrastu, kur vairāku simtu metru garumā atsedzas sarkanas smilšakmens klintis ar seklām abrāzijas alām, nišām, grotām un citiem veidojumiem. Netālu atrodas Veczemu saimniecība, kur Rīgas kinostudija uzņēmusi „Ilgo ceļu kāpās” un „Veco jūrnieka ligzdu”.
N/A

Taka atrodas Riekstusalas pussalā, netālu no putnu vērošanas torņa. Uz peldošiem pontoniem celtā laipa iepazīstina ar Kaņiera ezeru „tuvplānā”. Var iepazīt niedrājus, to putnus, labi redzamo ezera gultni ar zivju mazuļiem un kalcifilām augu sabiedrībām. Laipa aizved līdz salai, uz kuras aug kadiķi.
N/A
Viens no izteiktākajiem Rīgas jūras līča Vidzemes krasta zemesragiem. Ķurmraga apkārtnē jūrā viļņu un ledus torosēšanās rezultātā ir izveidojušies plaši laukakmeņu krāvumi un no smilšakmens iežiem sastāvoši stāvkrasti. Ķurmraga vecās bākas paliekas – uz jūras pusi sagāzies navigācijas vaduguns korpuss, kas vēl pirms aptuveni piecpadsmit gadiem atradās stāvkrasta augšdaļā.
N/A
Ar mežiem, purviem un ezeriem (Riču, Sila u.c.) bagāta teritorija Latvijas - Baltkrievijas pierobežā. Galvenās aizsargājamās dabas vērtības - dažāda veida purvu, mežu un ezeru biotopi un tajos mītošās augu un dzīvnieku sugas. Ezeru krastos, kurus iecienījuši vietējie atpūtnieki, atrodas vairākas naktsmītnes. Ilgas muiža (celta 19. gs. kā medību pils) ir Daugavpils Universitātes studentu prakses vieta. Silenes dabas parkā ietilpst arī Glušonkas purva un Ilgas dabas liegumi.
N/A
Vēl pirms 2005. gada orkāna „Ervīns” – viena no lielākajām un izcilākajām Latvijas liepām. Tagad zaļo vairs tikai viens koka zars.
N/A

Dabas parks veidots g.k. Rīgas „zaļās zonas” aizsardzībai. Tā lielāko daļu aizņem ar priežu silu un mētrāju apaugušas kāpas, bet tā dienviddaļā atrodas Beberbeķu ezers. Ezera apkārtnē ir labiekārtota.