Košradznieku attiecības ar padomju armijniekiem
Piecdesmito gadu vidū Košraga Žokos dzīvoja Padomju armijas soda bataljona zaldāti, kas taisīja Ventspils – Kolkas ceļu. Ceļa atzaru (kā visos lībiešu ciemos) gribēja uzbūvēt arī uz Košragu, taču vecākā gada gājuma ciema iedzīvotāji pret to iebilda, jo baidījās no jaunām izvešanām un represijām.
Košradznieku attiecības ar padomju armijniekiem bija ļoti labas. Vienīgais, ko nedrīkstēja – iziet pie jūras. Košragā bija noteikta vieta, kur vasarā varēja iziet jūras krastā, sākot no 08 00 rītā līdz 07 00 vakarā. Liedagā ar zirgiem ecēja vienu, kāpu zonā – otru joslu, kur astoņdesmitajos gados vēl gribēja ielikt arī kabeli. Ar dzeloņdrāšu žogu bija arī norobežots liedags līdz tai vietai, kur bija atļauts uzturēties.
Piecdesmito gadu vidū Košraga Žokos dzīvoja Padomju armijas soda bataljona zaldāti, kas taisīja Ventspils – Kolkas ceļu. Ceļa atzaru (kā visos lībiešu ciemos) gribēja uzbūvēt arī uz Košragu, taču vecākā gada gājuma ciema iedzīvotāji pret to iebilda, jo baidījās no jaunām izvešanām un represijām. Tā rezultātā ceļa atzaru uz ciemu ietaisīja tikai astoņdesmito beigās. Līdz tam ceļš gāja tikai cauri Pitragam un Mazirbei.
| Stāstā iesaistītie tūrisma objekti | ||
|---|---|---|
 |
Pēc aculiecinieku stāstiem, padomju laikā līdz Kolkasragam (jūrai) bija iespējams aiziet tikai robežsargu pavadībā atsevišķos gadījumos. Padomju krasta robežapsardzības postenis atradās Kolkas ciemā - vietā, kur tagad izvietoti Latvijas Krasta apsardzes spēki. Objekts civilām personām ir nepieejams. Attēlā - objekts nr. 30004, kas tāpat kā Kolkasrags un piekraste kopumā bija robežsargu rūpīgi apsargāta. |
|
