Akmeņraga hidrogrāfiskais dienests

Kara un militāro konfliktu gadījumos 19 un 20 gadsimtā bākas bija nozīmīgi militāri - stratēģiski objekti, kurus pretinieks centās iznīcināt, lai traucētu vai kavētu pretinieka kuģu kustību piekrastes ūdeņos. Līdzīgi noticis arī ar Akmensraga bāku. Lai pasargātu kuģus no te esošajiem viltīgajiem sēkļiem, pirmā navigācijas uguns te iededzināta 1879 gadā, bet pēc 10 gadiem te uzcelta pirmā 28 metrus augsta koka bāka. Tā tiek nopostīta Pirmā pasaules kara laikā, jaunu bāku uzceļ 1921 gadā un tās uguns atrodas 37,5 metru augstumā virs jūras līmeņa. Šī bāka kalpo vēl šodien. Vietējie zvejnieki un zinātāji vēl teic, ka te, pie Akmensraga, esot viena no lielākajām kuģu kapsētām Baltijas jūrā. Tieši Akmensraga bākas rajonā 1923.gada 13.janvārī (!!!) traģiski uzskrien uz sēkļa un avarē tvaikonis Saratov, uz kura patvērās pagaidu valdība ar K.Ulmani priekšgalā, kad tapa neatkarīga Latvijas valsts. Tiesa, avārijas brīdī kuģis iet zem sarkanā karoga, jo atdots PSRS rīcībā. Tas ar kravu iet no Rīgas uz Lielbritāniju, pa ceļam tam ieplānota pietura Liepājā. Avārijas brīdī snieg sniegs, un acīmredzot sliktas redzamības vai arī navigācijas kļūdas dēļ kuģis uzskrien uz sēkļa, kur dziļums tik 5 metri....Kuģa stūrmanis pēc atgriešanās PSRS tiek nošauts par savu kļūdu, bet kuģis, kas traucē zvejniekiem un navigācijai, trīsdesmitajos gados tiek saspridzināts un atsevišķas tā daļas tiek aiztransportētas uz Liepāju pārkausēšanai....Kaut kas gan palicis arī Akmensraga sēklim, tas bez savas daļas nav palicis...