Katru gadu mēs ar ģimeni izvēlamies kādu nakts mītni, lai apskatītu kā citi dzīvo un strādā. Esam priecīgi par tādām vietām Latgales pusē kā Šķerskāni, Arkādija un mūsu favorīts, kempings Ozianna. Visi strādā ar sirdi un dvēseli, daudzas lietas nevērtē naudā, bet gan viesu labsajūtā.
Šogad, jau laikus pavasarī, meklējām vietu pie kāda Latgales ezera. Kārts krita uz brīvdienu māju "Vīteri"..iemaksājām avansu, pabrīdinājām, ka būsi 8 pieaugušie un 4 bērni ( 2 lielāki, 2 vēl pavisam mazi..). Ierašanās laiku ar saimnieku saskaņojām uz 14.00.
Ierodoties, mani nomulsināja esošā situācija, kas nakādi neatbilda fotofiksācijai...tātad kārtējais triks- foto viena māja, bet dabā nelielā pagalmā 3 mājas, kur viena no tām vēl viesu māja...ko meklējot mītni nebiju vispār sapratusi,,,
Brīvdienu māja ar 4 guļamistabām. Virtves saimnieciskā iekārta t.i. trauki, podi, bļodas u.t.t ļoti, ļoti pieticīgi. Katliņš viens , neliels...lūdzu lai atnes lielāku, jo mēs taču 8 pieaugušie...atnesa, bez rokturiem ar cita katla vāku...par bļodām lielākām nebija ko sapņot...kur nu vīna glāzes un 8 bļodiņas, tualetes papīrs 2 ruļļi un uz grīdas, dvieļi vidējie katrs savā krāsā, nerunājot par dušas dvieļiem tas būtu jau par daudz prasīts ...
..TRAKI, SKUMJI...man bija kauns , ka šie cilvēki darbojas zem Lauku ceļotāja zīmes...Kauns bija arī maniem bērniem.
Bet pats galvenais, ka mēs vakarā nebijām vien i- viesu mājā, kas bija tai pat pagalmā - bija BĒRU MIELASTS...Mums jubileja ( parasti svinam znotam dzimšanas dienu) bet blakus bēres...
Saimniece otrā dienā teica, ka neiešot jau mūsu dēļ turēt viesu māju tukšu.....
Es savā prātā domāju, ka tā strādāja 90 gados...bet ne tagad...žēl , ka saimniece , sieviete būdama, ne reizi pie mums nepienāca un nepajautāja kā mēs jūtamies un vai mums kaut ko vajag...tomēr taču mēs ar bērniem..
Otrā dienā līdz plkst.12.00 izbraucām, samaksājām par 1 nakti un viss...iebraucām savās mājās Daugavas krastā un sapratām, ka savās mājās mēs esam labi pastrādājuši, jo no mums ciemiņi aizbrauc atpūtušies un laimīgi!!
