Nr | Nosaukums | Apraksts |
---|---|---|
Siera ražotne Raunā ir Ceriņu ģimenes uzņēmums, kas nu jau 10 gadus pircējiem piedāvā 23 kvalitatīvus un augstvērtīgus produktus – sierus, sviestu un makaronus. Iecienītākais ražotnē tapušais produkts ir „Zaļais siers”, kura viena no galvenajām sastāvdaļām – sierāboliņš – tiek audzēts pašu dārzā. Sierāboliņš ir viengadīga kultūra – pieclapu āboliņš ar ziliem ziediņiem. Kamēr jaunie dzinumi ir mīksti, tos novāc un kaltē ar malku kurināmā žāvētavā. Pēc izkaltēšanas sierāboliņu samaļ, izsijā un pievieno olbaltumvielu masai, ko plānā kārtā saber īpaši izgatavotās koka kastēs un žāvē. Pēc sierāboliņa pievienošanas produkts iegūst raksturīgo Zaļā siera garšu, krāsu un smaržu. Ar iepriekšēju pieteikšanos grupām (virs 10 pers.) ir iespēja apskatīt ražotni un iepazīties ar produktu ražošanas procesu. |
||
Piedāvājumā relaksācija pirtī - sildīšanās, skrubēšanās, enerģiskais pēriens, kā arī dažādas masāžas. |
||
Atrodas Teirumnīku purva vidusdaļā pie tāda paša nosaukuma ezera. Līdz tam nokļūstam pa laipu taku, kas šķērso purvu ( 0,8 km). Lieliska iespēja iepazīt augsto purvu, purva ezeru un apkārtnes dabu.
|
||
Krustceļu vecticībnieku draudzes dievnams celts 1939. gadā
|
||
Latvijas lielākā ezeru sala, kas atrodas Usmas ezera vidusdaļā. Teritorija veidota uz salas augošo veco priežu audžu, augu un putnu aizsardzībai. Vislabākais veids - salu apskatīt no laivas, braucot pa Usmas ezeru. |
||
Vienīgajās šāda veida līdz šim darbojošās Igaunijas ūdensdzirnavās ir iespējams no sākuma līdz galam izsekot maizes tapšanas procesam. Vispirms redzēsiet, kā no graudiem iegūst miltus ar ūdens spēka palīdzību, pēc tam maizes ceptuvē saimnieces vadībā paši varēsiet izcept maizi. Ekskursijas un apmācības vispirms jāpiesaka. Var pasūtīt arī ēdināšanu |
||
Tītuvēnu reģionālais parks (Tytuvėnų regioninis parkas) dibināts 1992. gadā. Parkam raksturīga ainavu daudzveidība – te ir sastopami lieli mežu masīvi, purvi, ezeri, upītes. Šejienes reljefa veidotājs tāpat kā citur Baltijas valstīs ir bijis ledājs, kas atnesis un atstājis aiz sevis garas laukakmeņu grēdas. Kopumā parkā ir konstatētas 603 augu un 787 dzīvnieku sugas. Parkā aug veci un dabiski boreālie (ziemeļu) meži, veci un jaukti platlapju meži ar ozoliem, liepām, kļavām, ošiem un gobām, sugām bagāti egļu meži, staignāju meži, nogāžu un gravu meži, purvaini meži un aluviālie (pārplūstošie) meži. Parkā esošās pļavas un tīrumi ir nozīmīga dzērvju atpūtas vieta migrāciju laikā, kad te pulcējās tūkstošiem putnu. Šiluvas baznīca un Tītuvēnu klosteris ir svētceļnieku galamērķis vairāk nekā 500 gadu garumā. |
||
Ainavisks jūras viļņu izskalots smilšakmens atsegums
dienvidos no Zaķupes ietekas.
|
||
Tiek piedāvātas ekskursijas bērniem. Bērni var pabiedroties ar zirgiem, vērot „Angus” liellopus, apskatīt piena liellopu saimniecību. Pa saimniecību bērni tiek vadāti speciāli pielāgotā, pie traktora kabināmā piekabē. 2018.gadā plānots iegadāties alpakas. |
||
Tradicionāls igauņu ēdiens no bioloģisko saimniecību Saare Ubin un Vatsliku produktiem. |
||
Restorāns - bārs "Tami Tami" atrodas Jelgavas pilsētas centrā blakus mūzikas klubam "Jelgavas Krekli". Pazīstams ar interesanto interjeru un organizētajiem muzikāliem u.c. pasākumiem. Latviešu virtuve: Zemnieku omlete, cūkgaļas sacepums ar gailenēm un baravikām, grūbu risoto, zemeņu zupa ar saldējumu, plānās pankūkas. Īpašais ēdiens: „Šarlotes skūpsts” – olu – biezpiena krēma un sulu želejas kārtojums. |
||
Muzeja krājumu veido vairāk nekā 40 tūkstoši dažādu priekšmetu, kas atspoguļo Ogres novada kultūrvēsturisko mantojumu no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām. Ekspozīcija "Pietura Ogre" piedāvā izsmeļošu vēstījumu par Ogres vēsturi, sākot no laika, kad Ķentes pilskalnā apmetās pirmie tā iemītnieki līdz Ogres kūrorta zelta laikiem un padomju periodam, kura laikā Ogre no peldu un atpūtas kūrorta pārvērtās par visā Austrumeiropā zināmu rūpniecības centru. Muzeja pirmā stāva zālē izstādes mainās ik mēnesi. Tematiskās izstādes veltītas dažādiem vēstures notikumiem un norisēm, bet mākslas izstādēs sevi prezentē Latvijas un Ogres novada mākslinieki. Muzejā notiek pasākumi un koncerti, muzejpedagoģiskās programmas un radošās darbnīcas. Iespējams pieteikt ekskursiju pa Ogres pilsētu. |
||
2003.gada decembrī folkloras kopa „Atštaukas” izveidoja folkloras centru „Namīns”, kurā svin svētkus, organizē Jāņu ielīgošanu, Lieldienu iešūpošanu, Miķeļdienas tirgu, Annas dienas Saimnieču svētkus, tautiskos Ziemassvētkus. „Atštaukas” palīdz saglabāt un popularizēt dažādus latviešu tautas godību rituālus, gan kāzu, gan arī bēru tradīcijas. Folkloras centrā „Namīns” darbojas arī skola, kurā bērniem tiek mācīta folklora un tautas tradīcijas. |
||
17. - 19. gs. valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis. Jelgavas un Rātūža ielu apkaimē saglabājies kādreizējais ielu plānojums, kas veido noslēgtus apbūves kvartālus. Jaunjelgavā ir luterāņu, katoļu, pareizticīgo un baptistu baznīcas. Viens no izcilākajiem arhitektūras pieminekļiem ir 1912. g. jūgendstila formās būvētais pilsētas rātsnams. Līdz mūsdienām nav saglabājusies neviena no piecām sinagogām. Gar Jaunjelgavas vēsturisko centru Daugavas krastā izbūvēta krasta promenāde – iecienīta vietējo iedzīvotāju pastaigu, atpūtas un peldvieta. |
||
Siguldas Jaunā pils būvēta (būvmeistars J. Meņģelis) laikā no 1878. - 1881. g. un tās īpašnieks bija kņazs Kropotkins. Pils torni paaugstināja 1937. g. (arhitekts A. Birkhāns). No 1923. - 1940. g ēkā atradās Rakstnieku pils (saimniekoja Latvijas Preses biedrība), bet Padomju laikā - kardioloģijas sanatorija. 1993. g. pilī izvietojās Siguldas pilsētas dome, bet no 2003. g. te atrodas Siguldas novada dome. Muižas kompleksā ir saglabājusies koka dzīvojamā ēka (19. gs. vidus), kurā atradās Kropotkina ģimenes mājas, klēts (18. - 19. gs. mija), dārznieka māja (19. gs.) un mūra žogs (19. gs.). Siguldas Jaunā pils tāpat kā Siguldas un Krimuldas pilsdrupas, Krimuldas muiža un Turaidas pils ietilpst Siguldas, Turaidas un Krimuldas vēsturisko centru kompleksā . |
||
Vietējas nozīmes aizsargājams dižkoks
Tukuma ielas malā iepretim Jūrmalas pirmsskolas
izglītības iestādei „Pienenīte”.
|
||
Atrodas skaistā vietā, Pilsētas ezera krastā. Saimniecībā audzē aitas, kazas, trušus un mājputnus. Piedāvā ekskursiju, bērniem trušu barošanu un jēru apskati pavasarī. Interesenti var piedalīties aitas cirpšanā. |
||
Uzņēmums strādā jau vairāk kā 20 gadus un sadarbojas ar ~ 100 vietējiem piena ražotājiem. Tā galvenais darbības princips ir dabīgu un veselīgu piena produktu – kefīra, biezpiena, krējuma, jogurta un mīksto sieru ražošana. SIA „Elpa” ir vienīgais Dienvidkurzemes piena pārstrādes uzņēmums, kas piedāvā ekskursijas un produkcijas degustāciju. Produktus var iegādāties arī uz vietas. Ekskursijas laikā var degustēt kefīru, sieru, jogurtu, kā arī ir iespēja pašiem darboties. |
||
Armijas degvielas noliktavas bija daļa no Papē izvietoto militāro objektu kompleksa. Degvielas cisternas no šīs vietas ir izvāktas un vairs nepastāv. |
||
Pirmo koka baznīcu šajā vietā cēla 1252. gadā, bet mūra dievnams ticis uzbūvēts 1665. g. Tas nodega, un to atkal atjaunoja 1672. g., bet vēlākajos gados pārbūvēja. Dievnamā interjeru rotā nozīmīgi mākslas pieminekļi – altāris, kancele, ērģeles ar prospektu un luktu gleznojumiem. Baznīcā kristīts leģendārais Kurzemes hercogs Jēkabs Ketlers (1610. – 1682) un laulāts ar Brandenburgas princesi Šarloti Luīzi. Padomju laikos baznīcā atradās muzejs un koncertzāle. Leģenda vēsta, ka baznīcas nosaukums cēlies no kādas Katrīnas, kas ziedojusi baznīcas celtniecībai, apmelota, sodīta uz moku rata un pēcāk pasludināta par svēto. Viņas piemiņai virs baznīcai sānu ieejas izveidots medaljons ar mocekļa kroni galvā, moku ratu un zobenu rokās. Stāsta elementi redzami arī Kuldīgas ģerbonī. No baznīcas torņa paveras labs skats uz senlaicīgās vecpilsētas jumtiem. |