Meklējams ~ 4 km pirms Apriķiem (ir norāde) - Ģibortu kapos. Te atdusas Neredzīgais Indriķis (1783. – 1828.) - latvietis, kas publicēja pirmo dzejoļu krājumu (1806. g.) latviešu valodā. Jāpiebilst, ka Indriķis bijis akls kopš piecu gadu vecuma un nebija gājis skolā. Viņa dzeju pierakstīja un minētajā gadā izdeva Apriķu draudzes mācītājs K. G. Elverfelds. Kapos uzstādīts piemiņas akmens (1935. g.) un tēlnieka Viļņa Titāna veidots “Austras koks” ar uzrakstu Braila rakstā.

Izvijas cauri kādreizējiem zvejnieku ciemiem. Labākā velobraukšanas alternatīva posmā no Häädemeeste līdz Ainažiem.

Aptuveni kilometru rietumos no bijušās Vārnavas skolas meklējami “Rudzīši”, kuros saimnieko Ēvalds Pūpols ar ģimeni. Ēvalds Pūpols lielāko savas dzīves daļu ir nodarbojies ar vīnogu audzēšanu un jaunu šķirņu veidošanu. Paugurainā Sēlijas vaļņa mežu skautā ielokā ir izveidota skaista, ainaviska un iekopta vide dažādu siltummīlošo vīnogu audzēšanai dabā, kur gandrīz hektāru lielajā vīnkoku dārzā aug ap 80 dažādu šķirņu vīnogas. Šis dārzs (nogāzes vērstas pret dienvidaustrumiem) ir viens no Latvijā lielākajiem un šķirnēm bagātākajiem vīnogu stādījumiem ziemeļu platuma grādos. Apmeklētājiem ir izveidota autostāvvieta, atpūtas un piknika vietas. Pa daudzajām tākām var iepazīt dārzu, no kura paveras skaists Sēlijas skats. Saimnieks piedāvā gida pakalpojumus un interesenti var iegūt informāciju par vīnogu audzēšanu un selekciju, iegādāties stādus, kā arī, ja bijis ražīgs gads, - degustēt pašas vīnogas. “Rudzīšos” tiek organizēti ražas svētki un citi pasākumi.

Jumindas pussala beidzas ar Jumindas ragu (tā galā ir autostāvlaukums un telšu vieta), kura tuvākajā apkārtnē ir apskatāmi vairāki interesanti objekti: meža malā guļošs Padomju armijas raķetes makets („Aukstā kara” sākumā - pretinieka maldināšanai), senkapi, kas dabā izpaužas kā iespaidīga akmeņu kaudze, 32 m augstā Jumindas bāka (Juminda tuletorn), ko var apskatīt tikai no ārpuses un piemineklis 2. pasaules kara laika upuriem, kas gāja bojā Somu līča izvietotajos mīnu laukos. Neitralizēto jūras mīnu apvalki ir neparastā pieminekļa sastāvdaļa. Somu līča kuģu kapsētās guļ arī daudzi kādreiz Latvijai piederošie kuģi. Apmeklējams ir arī dienvidos esošais Jumindas ciems.

Tāšu – Padures muiža (Tasch – Paddern) celta 19. gs. sākumā kā Korfu dzimtas pils, kas 1852. gadā pāriet Keizerlingu dzimtas īpašumā kā medību pils, kas kalpojusi kā vasaras mītne, un ir izcils vēlīnā klasicisma paraugs. Iekštelpās saglabājušies vairāki senā interjera apdares fragmenti. Pēc pils pabeigšanas, ap to sāka veidot vairāk kā 10 ha lielu parku ar svešzemju kokiem. Šobrīd muižas ēkā atrodas Kalvenes pamatskola.

After passing through Sigulda, the Forest Trail follows the River Vējupīte to Paradīzes Hill, where a steep staircase leads down into the ancient valley of the River Gauja and the ravine of the River Vējupīte. It continues to wind down smaller paths through meadows, crossing small rivers whose banks reveal sandstone outcrops. The last six kilometres of this section follow a smaller path down the Līgatne Nature Trails. You can see local wildlife animals and birds on this 5.5 km long trail. Further on the Forest Trail moves up the hills of the ancient valley of the River Gauja, before descending back down into the deep ravine of the River Līgatne, where the village of the former Līgatne paper mill is located. You can explore this attractive small village, visit the Līgatne spoon factory, winery and Līgatne caves. There is also the Līgatne Net Park with 4-7 m high net labyrinths among the treetops.

This part of the Forest Trail and Gauja National Park is characterised by a gradual transition from diverse, deciduous forests (ash, grey alder, oak, birch, linden) to coniferous stands.

Nomaļa vieta pašā Latvijas – Lietuvas pierobežā – 5 km dienvidrietumos no Neretas, kur vēstures mīļiem noteikti ir vērts aizdoties. Kādēļ? Viens no iemesliem ir fakts, ka muižas graudu kalte (pamazām tiek atjaunota) un graudu žāvēšanas krāsns (daļa no vecajām koka daļām vēl ir saglabājusies) ir vienīgā tāda Latvijā. No muižas kompleksa palicis ir arī stallis un kalpu māja, kas tagad tiek apdzīvota. Ēkas celtas 18. gs. Saimnieks zina stāstīt interesantus atgadījumus, kas saistīti ar šīs vietas vēsturi.

Krāslavas centrālai daļai, kurai raksturīga mazstāvu apbūve ar skaistām koka ēkām, piešķirts kultūras pieminekļa statuss. Vislabākie skati uz vēsturisko centru paveras no autostāvlaukuma pie Adamovas takas, Karņicka kalna, tilta pār Daugavu (Prospekta iela) apkaimes un Priedaines skatu torņa Daugavas kreisajā krastā.

Atrodas Lielajā ielā 34 a. Vēlīnā klasicisma stilā celtā baznīca pēc muižnieka Nikolausa fon Korfa ierosmes būvēta laikā no 1828. - 1830. gadam. Dievnams ir interesants ar to, ka tajā apskatāms Vidzemes sakrālmākslā rets altāra tips – kancelaltāris (kancele un altāris ir apvienoti arhitektoniski vienotā mākslinieciskā kompozīcijā).