Nr Nosaukums Apraksts
N/A
Slīteres nacionālo parku (dibināts 2000. g.) pamatoti dēvē par Baltijas jūras iepriekšējo attīstības stadiju „brīvdabas muzeju”. Šo ģeoloģisko notikumu mūsdienu „dzīvi” liecinieki ir Šlīteres Zilie kalni  – stāvā, līdz 20 – 30 m augstā Baltijas ledus ezera senkrasta kāple (Baltijas jūras stadija pirms 10 000 gadu), Stiebru kalni – Ancilus ezera senkrasts (pirms 8 – 9 tūkstošiem gadu ), bet Eiropā lielākā – kangaru (kāpu vaļņi) un vigu (mitras starpkāpu ieplakas) ainava ir Litorīnas jūras laika veidojums (pirms 4 – 7 tūkstošiem gadu). Maigais Ziemeļkurzemes klimats ir iemesls daudzu Latvijā retu augu (liela daudzveidība, ap 860 augu sugu, t.sk. reti sastopamā parastā īve un Baltijas efeja) sastopamībai. Sava veida „nopelns” šejienes dabas vērtību saglabāšanā ir bijis arī jūras piekrastē kādreiz pastāvošajam padomju militāram režīmam, kura dēļ tā pusgadsimta garumā saglabājās apmeklētāju un būvniecības ziņā mazskarta. Tā laika liecinieki ir pamestās PSRS armijas bāzes un dažādi militārie objekti. Slīteres nacionālā parkā atrodas viens no populārākajiem Latvijas tūrisma objektiem – Kolkas rags, kuru gada laikā apmeklē vairāk nekā 50 000 ceļotāju, bet putnu pavasara migrāciju laikā stundas laikā pār to pārlaižas desmitiem tūkstoši putnu. Baltijas jūras krasta posmā – t.s. „Lībiešu krastā” no Kolkas līdz Sīkragam un Ovīšiem ir saglabājušies pasaulē mazākās minoritātes – lībiešu zvejniekciemi un citi to kultūras liecinieki. Tūristu vajadzībām izveidotas četras dabas takas, velomaršruti, skatu tornis, apmeklējama Šlīteres bāka u.c. Nacionālā parka administrācija regulāri organizē vides izglītības pasākumus, ka pieejami ikvienam interesentam.
N/A

Medus meistari iepazīstinās ar savu biškopības saimniecību un biškopja ikdienas pienākumiem. Iespējams nogaršot un līdzņemšanai iegādāties medu, kā arī dažādus medus maisījumus, papildus saņemot auksti žāvētas ogas.

N/A

Dabiskā zemesragā starp Lielo un Mazo Ludzas ezeru 14. gs. beigās slejās seno latgaļu koka pils, kuras vietā Livonijas ordenis uzcēla Latgales varenāko mūra pili. Tā bija iespaidīga trīsstāvu celtne kvadrāta formā ar sešiem torņiem, trīs vārtiem un divām priekšpilīm. Pēc krievu iebrukuma Latgalē 1481. g., Ludzas pili atjaunoja 1525. g. 1654. g. to atkal izposta Krievijas cara Alekseja Mihailoviča karaspēks. Jau 18. gs. no pils bija palikušas tikai drupas, kas arī mūsdienās ir ļoti iespaidīgas un ainaviskas (ar skatu uz Lielo Ludzas ezeru un baznīcu torņiem).

N/A

“Jēru klubs” ir zemnieku saimniecība, kura pamatā nodarbojas ar aitkopību. Iespējams iegādāties bioloģiski tīru un veselīgu jēra gaļu, dziju, aitādas, vaislas materiālu - teķīšus un aitiņas audzēšanai, kā arī aitkopības inventāru - elektriskos žogus ganīšanai aplokos.

Jēru klubs ir zemnieku saimniecība Mazsalacā, kas īpaša ar to, ka aitiņas dzīvo īstā klubā! Saimnieki piedāvā piedzīvot lauku saimniecības atmosfēru, kurā galveno lomu spēlē aitas. Baudīt jēra gaļas un aitu piena produktu ēdienus, sajust, cik ērti ir lasīt savu mīļāko grāmatu, sēžot uz pūkainas aitādas un, lai vakarā pie ugunskura nesaltu, iegūt savā īpašumā siltas vilnas zeķes un austus vilnas apmetņus. 

Saimnieki aicina ģimenes no Latvijas un visas pasaules viesoties ilgāk, nakšņojot jaunajā Glempinga teltī, maksimāli tuvu dabai un veselīgai lauku videi, nezaudējot ne nieka no komforta, ko esam raduši baudīt ikdienā.

Ekskursijas laikā saimnieki Ilze un Valters labprāt dalīsies pieredzē par aitu audzēšanu un kopšanu, bet pēc iepriekšējas vienošanās arī pagatavos gardu maltīti no jēra gaļas.Ja ir vēlēšanās, ekskursija Jēru klubā tiek papildināta ar dažādām aktivitātēm - spēlēm, viktorīnu un radošām darbnīcām, izmantojot aitas vilnu. 

N/A

Diplomēts mežsaimnieks Imants Urpens Alojas novada "Ošlejās" audzē šitaki sēnes.  Šī ir arī mācību saimniecība, uz kuru brauc mācīties pārsvarā ārzemnieki. Saimniecība ir bioloģiski sertificēta. Pieņem ekskursijas un pasūtījumus sēņu audzēšanai un micēlija iegādei.

N/A

Atrodas Riekstusalas pussalas galā. No tā labi pārskatāma aizaugušā Kaņiera ezera ziemeļu un austrumu daļa. Izcila putnu vērošanas vieta. Pie torņa atrodas viena no retajām Latvijas kadiķu audzēm. Turpat meklējams Kaņiera ezera niedru laipas (uz pontoniem) sākums.

N/A
Pēterbaznīca ir ne tikai viens no Baltijas vecākajiem vēstures pieminekļiem, bet arī labākā vieta UNESCO Pasaules kultūras mantojuma – Rīgas vēsturiskā centra apskatei. Redzama Vecrīgas centrālā daļa, Rātslaukums, Pārdaugava un skaidrā laikā Rīgas jūras līcis. Dievnama torņa augstums ir 123 m, bet skatu vieta atrodas 72 m augstumā.
N/A

Viesu nams, kurā nodarbojas ar lauku tūrismu, atrodas ainaviskā Žemaitijas vietā blakus Virvītes upei. Viesiem tiek piedāvātas izklaides: peldēšana ar smailītēm, braukšana ar velosipēdiem, foreļu zvejošana Virvītes upes sengultnē, ekskursijas uz vēsturiskām Žemaitijas vietām. Viesu namā ir ierīkots seno motociklu muzejs.

N/A

Dievnama mūri kā svētvieta glabā ne tikai svētuma starojumu, mierinājumu, bet arī smagus, rūgtus un iznīcinošus notikumus. Vairākkārt pārbūvēta, sagrauta, dedzināta, un tomēr atjaunota.

N/A

Pirts rituāli, kuru laikā pirtnieks ar dažādu augu pirtsslotiņām un tējām palīdz uzlabot veselību, atbrīvoties no noguruma un stresa, uzlādēt organismu ar jaunu enerģiju. Ķermenis tiek atsvaidzināts un norūdīts. Piedāvāti dažādu masāžu veidi, attīrošie pīlingi un maskas.

Piedāvājumā: Baltā un Melnā pirts, apsildāms kubls, kalēja darbnīca, kur var izmēģināt savas amata prasmes.

N/A

Atrodas Labraga – Apriķu ceļa malā. Kāds nostāsts vēsta, ka to 1896. gadā cēlis vietējais muižkungs, kurš vēlējies, lai viņa meitas laulības notiktu baznīcā. Dievnamā atrodas altārglezna "Kristus pie krusta un Sv. Marija Magdalēna", kas gleznota 19. gadsimtā (autors T. Šprengels).

N/A

Takas sākums atrodas Vidagā, vietā, kur uz Vizlas celts vēsturiskais akmens arkas tilts. 1,2 km garā taka bez marķējuma ved gar pašu upes krastu līdz pat ietekai Gaujā. Redzami skaisti dolomīta atsegumi, nelieli krāčveidīgi ūdenskritumi un iespaidīgais Žākļu dižakmens.

N/A
Maltas Vēstures muzejs. Ekspozīcija „ Maltas pagasts gadsimtos no Rozentovas līdz Borovajai un Maltai”. Piedāvājam iepazīt sadzīves priekšmetus, darbarīkus, mākslas priekšmetus, naudas zīmju kolekciju. Ekskursija ārpus muzeja „Kur Maltas upe līkumus met”.
Darba laiks: P. - Piekt: 9.00 – 17.00, S., Sv : slēgts
N/A

Viens no iespaidīgākajiem un varenākajiem Gaujas Devona perioda smilšakmens atsegumiem. Garums ~500 m, augstums - 43 m. Iepretim atrodas Ķūķu krāces.

N/A
Ložmetējkalns Tīreļpurvā ir Valsts nozīmes vēstures piemineklis - vienīgais kultūrvēsturiskais liegums Latvijā (Ziemassvētku kauju piemiņas parks). Vērts uzkāpt tā atjaunotajā skatu tornī, no kura redzams Maztīreļa purvs ar bijušo vācu šaursliežu dzelzceļa līniju, kas to šķērso ziemeļu - dienvidu virzienā (dabā iezīmējas kā lielāku koku rinda purvā). Ložmetējkalna, Tīreļpurva un Mangaļu māju apkārtnē ir saglabājušās Baltijas mērogam unikālas liecības par I pasaules kara fortifikācijas būvēm un šajā vietā notikušajām Ziemassvētku kaujām. Mangaļos var apskatīt kaujām veltītu ekspozīciju, t.s. "Vācu valni" u.c. Pa teritoriju izvadā zinoši gidi. Parkā notiek arī tematiski un izglītojoši pasākumi.
N/A
Bijušā Spilves lidlauka dienvidrietumu daļā vēl joprojām atrodas betonēti laukumi, kur padomju laikā bāzējās militārie helikopteri.
N/A
N/A
Skaistākie skati, kas paveras uz šejienes kultūrvēsturiskajām vērtībām (Āraišu ezerpils, luterāņu baznīca, mācītājmuiža, viduslaiku pils drupas – visi objekti - kultūrvēsturiskie pieminekļi) un Vidzemes augstienes pauguriem meklējami Āraišu vējdzirnavu un Drabešu – Āraišu ceļa tuvākajā apkārtnē.
N/A

Nīcas „Agri” atrodas 1,5 km dienvidos no Nīcas ciema centra. Regīna Kalniņa apmeklētājiem piedāvā iepazīt pašas šūto Nīcas un Pērkones un arī Rucavas tautas tērpu kolekciju, stāstot par to, kā tie tapuši, kā jāģērbj un jāvalkā. Īpaši unikāls no tiem ir Pērkones tautas tērps. Mantojuma skapī, kurā glabājās tautas tērpi, atrodami arī pašas darināti dvieļi, palagi un segas. Amatniece ada cimdus un zeķes, kuri šeit ilgi nepaliek, jo „aizceļo” uz dažādām pasaules valstīm. To paraugi apskatāmi biezos fotoalbumos. Apskatāmas arī stelles. Apmeklētāji var iepazīt aušanas un adīšanas procesu, kā arī noklausīties aizraujošā stāstā par Lejaskurzemes novadu tautas tērpu un rakstu tradīcijām.

N/A
Kolekcijā ir 72 rododendru savvaļas sugas un 193 šķirnes. Vienīgā specializētā rododendru audzētava Baltijā. Veic rododendru introdukcijas un selekcijas darbu, rada dekoratīvas un ziemcietīgas rododendru šķirnes, apgādā interesentus ar stādāmo materiālu. Priežu mežā 11,8 ha platībā iespējams apskatīt plašu rododendru kolekciju no visas pasaules. Audzētavā var iepazīties ar Latvijā izaudzētām 64 ziemcietīgām rododendru šķirnēm, piemēram, „Alma Mater”, „Academia Scientiarum”, „Emeritus”, „Eduards Smiļģis”, „Dita Krenberga” u.c. (selekcionārs R. Kondratovičs), kas piemērotas audzēšanai Ziemeļeiropā.